Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Intelekts un domāšana

Kognitīvās refleksijas tests

Daži uzdevumi šķiet tik vienkārši, ka atbilde nāk acumirklī. Bēda tāda, ka tieši šāda atbilde bieži ir nepareiza. Kognitīvā refleksija ir spēja šādā brīdī apstāties, apšaubīt pirmo domu un to pārbaudīt. Šo spēju 2005. gadā ar trim īsiem uzdevumiem sāka mērīt ekonomists Šeins Frederiks (Shane Frederick), un viņa tests, angliski saukts par CRT (Cognitive Reflection Test), kļuva par vienu no visbiežāk izmantotajiem testiem lēmumu pieņemšanas pētījumos.

Šajā testā atradīsiet 10 pašu sagatavotus šāda veida uzdevumus. Katrā ir viena pareiza atbilde un viena vilinoša, ko piedāvā ātrā intuīcija. Matemātikas zināšanas vajadzīgas tikai pašas vienkāršākās, svarīgāk ir nesteigties. Atbildes ar skaidrojumiem atradīsiet zem testa.

Dalīties:
10 jautājumi ~6 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir kognitīvā refleksija?

Psihologs Daniels Kānemans (Daniel Kahneman) cilvēka domāšanu apraksta kā divu sistēmu darbu. Pirmā sistēma darbojas ātri, automātiski un bez piepūles: tā atpazīst sejas, lasa uzrakstus, piedāvā atbildes acumirklī. Otrā sistēma ir lēna un prasa piepūli: tā rēķina, pārbauda, salīdzina. Visbiežāk otrā sistēma vienkārši pieņem to, ko piedāvā pirmā. Kognitīvā refleksija ir tieksme ieslēgt otro sistēmu tad, kad tas ir vajadzīgs.

Šeins Frederiks 2005. gadā ierosināja šo tieksmi mērīt ar trim uzdevumiem. Slavenākais no tiem ir uzdevums par nūju un bumbiņu: nūja un bumbiņa kopā maksā 1,10 dolārus, nūja ir par 1 dolāru dārgāka nekā bumbiņa, cik maksā bumbiņa? Gandrīz visiem vispirms prātā ienāk „10 centi”, lai gan pareizi ir 5 centi. Pēc Frederika datiem, pat prestižu ASV universitāšu studenti bieži kļūdījās vismaz vienā no trim uzdevumiem. Svarīgi ir nevis tas, vai cilvēks prot atrisināt vienādojumu, bet tas, vai viņš pamana, ka tas ir jārisina.

Ko šāds tests rāda un ko nerāda

Pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri labāk risina šādus uzdevumus, retāk ļaujas dažiem tipiskiem domāšanas aizspriedumiem. Megija Toplaka (Maggie Toplak), Ričards Vests (Richard West) un Kīts Stanovičs (Keith Stanovich) 2011. gadā konstatēja, ka CRT rezultāts prognozēja sekmes uzdevumos par aizspriedumiem pat tad, ja ņēma vērā intelektu un citas spējas. No otras puses, tests lielā mērā atkarīgs arī no prasmes strādāt ar skaitļiem, tāpēc tas nav „tīrs” intuīcijas mērs.

Ir vēl viena svarīga robeža: pazīstamība. Stefana Štīgera (Stefan Stieger) un Ulfa Dītriha Reipsa (Ulf-Dietrich Reips) 2016. gada pētījumā ar vairāk nekā 2000 dalībniekiem 44 % jau bija redzējuši šos vai līdzīgus uzdevumus, un viņu rezultāti vidēji bija labāki. Tomēr Mihals Bialeks (Michał Białek) un Gordons Penikuks (Gordon Pennycook) 2018. gadā parādīja, ka arī risinot atkārtoti, testa saistība ar citiem domāšanas rādītājiem saglabājas. Citiem vārdiem, iepriekšējā pieredze var paaugstināt pašu punktu skaitu, taču tests nezaudē jēgu. Tieši tāpēc šajā testā izmantojam savus uzdevumus, lai gan daži to veidi (piemēram, par baļķa zāģēšanu vai gliemezi) var būt redzēti prāta mīklu grāmatās.

Ar ko šis tests atšķiras no citiem mūsu domāšanas testiem?

Loģiskās domāšanas tests pārbauda, vai saskatāt likumsakarības un protat izdarīt secinājumus: virknes, siloģismi, analoģijas. Kritiskās domāšanas tests pārbauda, vai atpazīstat kļūdas argumentos un manipulācijas. Šis tests ir šaurāks: katrā uzdevumā ir slazds, un svarīgākās ir nevis zināšanas, bet tas, vai apstājaties, pirms izvēlaties pirmo atbildi.

Savukārt domāšanas kļūdu tests runā par pavisam citu jomu: emociju ietekmētām domām par sevi un citiem, piemēram, „viss vai nekas” vai katastrofizēšanu. Plašāk par tām lasiet rakstā par 10 domāšanas kļūdām.

Atbildes un skaidrojumi

Vispirms atrisiniet testu, bet pēc tam pārbaudiet, kur slēpās slazdi:

  • Baļķis: 9 minūtes. Lai iegūtu 2 daļas, vajag vienu zāģējumu (3 min.), bet 4 daļām trīs zāģējumus, tāpēc 3 × 3 = 9 min. Intuīcija piedāvā 6, jo daļu kļuva divreiz vairāk, taču zāģējumu kļuva trīsreiz vairāk.
  • Zeķes: 3. Krāsas ir tikai divas, tāpēc no trim zeķēm vismaz divas noteikti būs vienādas. Atbilde 11 derētu, ja vajadzētu vismaz vienu konkrētas krāsas zeķi, bet divām konkrētas krāsas zeķēm vajadzētu pat 12.
  • Velosipēdists: 15 km/h. Kāpums ilgst 1 stundu, nobrauciens 20 min., tātad 20 km 80 minūtēs. Lēnajā posmā tiek pavadīts vairāk laika, tāpēc vidējais ātrums ir mazāks nekā 20.
  • Monēta: tieši 50 %. Monēta neatceras iepriekšējos metienus. Sajūtu, ka „tagad taču jākrīt ciparam”, sauc par spēlmaņa kļūdu.
  • Vilciens: 2 minūtes. Lokomotīvei jānobrauc tuneļa garums un vēl visa vilciena garums, kopā 2 km, bet 60 km/h ir 1 km minūtē.
  • Atlaides: 44 %. Otro atlaidi rēķina no mazākas cenas: 0,7 × 0,8 = 0,56, tātad jūs maksājat 56 % no sākotnējās cenas.
  • Gliemezis: 8. dienā. Katrā diennaktī viņš pakāpjas par 1 m, tāpēc pēc 7 diennaktīm viņš ir 7 m augstumā, bet 8. dienā uzkāpj 3 m un sasniedz augšmalu, pirms paspēj noslīdēt.
  • Zāles: 1 cilvēks no 1000. Risks samazinās „uz pusi” (relatīvi), taču absolūti tikai no 2 līdz 1 no tūkstoša.
  • Gurķi: 50 kg. Sausā daļa (1 kg) nemainās. Kad ūdens veido 98 %, šis 1 kg ir 2 % no visas masas, tātad visa masa ir 50 kg.
  • Glāzes: tieši tikpat daudz. Abās glāzēs beigās ir pa 100 ml, tāpēc cik sulas trūkst sulas glāzē, tieši tik daudz ūdens ir jābūt tās vietā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir CRT tests?

CRT (angļu valodā Cognitive Reflection Test) ir Šeina Frederika 2005. gadā izveidots īss tests no trim uzdevumiem, kuros intuitīvā atbilde ir nepareiza. Vēlāk pētnieki izveidoja garākas versijas ar jauniem uzdevumiem, jo sākotnējie kļuva ļoti pazīstami. Šis tests sastāv no mūsu pašu šāda veida uzdevumiem.

Vai zems rezultāts nozīmē zemāku intelektu?

Nē. Tests rāda, cik bieži šoreiz apstājāties, lai pārbaudītu pirmo domu. Tas ir atkarīgs arī no steigas, noguruma, no tā, vai esat redzējuši līdzīgus uzdevumus, un no tā, cik droši jūtaties, strādājot ar skaitļiem. Turklāt intuīcija daudzās ikdienas situācijās darbojas lieliski, bet kļūdās tieši šādos uzdevumos ar skaitļiem un varbūtībām.

Vai intuīcija ir slikta?

Nē. Ātrā domāšana ļauj mums funkcionēt: bez tās katrs ikdienas lēmums ilgtu mūžību. Pieredzējušu speciālistu intuīcija savā jomā bieži ir ļoti precīza. Problēma rodas tikai tad, kad intuīcija piedāvā atbildi tur, kur vajag rēķināt, un mēs to nepārbaudām.

Kāpēc otrajā reizē rezultāts ir labāks?

Tāpēc, ka jau zināt, ka uzdevumos ir slazdi. Pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri šādus uzdevumus jau redzējuši, iegūst vairāk punktu. Tāpēc visuzticamākais ir pirmā mēģinājuma rezultāts.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, un atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?