Strūpa tests
Strūpa (Stroop) tests ir viens no pazīstamākajiem psiholoģijas eksperimentiem. Ekrānā redzēsiet krāsu nosaukumus, kas uzrakstīti dažādās krāsās, un jums pēc iespējas ātrāk jāizvēlas krāsa, kādā uzrakstīts vārds. Dažreiz vārds un krāsa sakrīt, dažreiz ne, un tieši tad lasīšanas ieradums sāk traucēt.
Vispirms veiksiet 4 treniņa mēģinājumus, pēc tam 28 īstos. Rezultāts parādīs jūsu precizitāti un Strūpa efektu: cik ilgāk jums vajag, ja vārds un krāsa nesakrīt. Atbildēt varat ar peli, pirkstu vai taustiņiem 1, 2, 3 un 4.
Sagatavojieties uzdevumam
Šī nav anketa, bet īss uzdevums, kurā tiek mērīts laiks. Izpildiet to mierīgā vietā, kur nekas netraucē. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir Strūpa efekts?
Strūpa efektu 1935. gadā aprakstīja amerikāņu psihologs Džons Ridlijs Strūps (John Ridley Stroop). Viņš pamanīja, ka cilvēki daudz lēnāk nosauc krāsu, kādā uzrakstīts vārds, ja pats vārds ir citas krāsas nosaukums. Piemēram, sarkanā krāsā uzrakstītu vārdu „zaļa” nosaukt kā „sarkana” prasa vairāk laika nekā vienkārši nosaukt sarkana kvadrāta krāsu.
Iemesls ir vienkāršs: pieaugušais lasa automātiski, pat negribot. Kad vārda nozīme un krāsa nesakrīt, smadzenēm jāapslāpē ātrākā, lasīšanas radītā atbilde un jāizvēlas lēnākā, ko prasa uzdevums. Šo papildu laiku sauc par Strūpa efektu jeb interferenci.
Ko parāda šī testa rezultāts?
Tests aprēķina divas lietas. Pirmkārt, precizitāti: kādu daļu mēģinājumu atbildējāt pareizi. Otrkārt, Strūpa efektu: atbildes laika mediānu, kad vārds un krāsa nesakrīt, mīnus mediānu, kad tie sakrīt. Tiek ņemtas vērā tikai pareizās atbildes.
Jo mazāka starpība, jo mazāk jūs traucēja lasīšana. Tomēr vērtējiet abus rādītājus kopā: atbildēt ātri un bez kļūdām ir grūtāk nekā tikai ātri. Ja kļūdu bija daudz, rezultāts ir mazāk ticams, un tests par to paziņos.
Kur izmanto Strūpa uzdevumu?
Vairāk nekā 90 gadu laikā Strūpa uzdevums kļuvis par vienu no kognitīvajā psiholoģijā visbiežāk izmantotajiem. Kolina Makleoda (Colin MacLeod) 1991. gada pārskats apkopoja simtiem pētījumu un parādīja, ka efekts ir ļoti noturīgs: tas rodas gandrīz visiem, kas prot lasīt, un nepazūd pat pēc daudziem mēģinājumiem, lai gan ar praksi samazinās.
Speciālisti izmanto dažādus Strūpa uzdevuma variantus, lai kopā ar citām metodēm pētītu uzmanības vadību un spēju apslāpēt nevēlamas atbildes. Tiešsaistes variants, kā šis, ir vienkāršots, tāpēc tas der pašpārbaudei un ziņkārei, bet ne traucējumu noteikšanai.
Kā izpildīt testu vislabāk?
Daži padomi, lai rezultāts labāk atspoguļotu jūsu spējas:
- Pildiet testu ar datoru un atbildiet ar taustiņiem 1, 2, 3 un 4, turot pirkstus uz tiem.
- Skatieties uz vārda krāsu, nevis burtiem. Dažiem palīdz skatienu nedaudz „izpludināt”.
- Netiecieties pēc ātruma par katru cenu: kļūdas samazina precizitāti, un, aprēķinot laika starpību, nepareizās atbildes netiek ņemtas vērā.
- Salīdziniet rezultātu ar reakcijas laika testu, kas mēra ātrumu bez traucēkļiem.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc vārdi traucē, lai gan zinu, ka jāskatās uz krāsu?
Tāpēc, ka pieaugušam cilvēkam lasīšana ir automātiska: smadzenes izlasa vārdu pat tad, ja to negribat. Uzdevums prasa šo ātro atbildi apslāpēt, un tam vajag papildu laiku. Tieši to arī mēra Strūpa efekts.
Vai varu pildīt šo testu, ja slikti atšķiru krāsas?
Ja jums grūti atšķirt sarkano un zaļo, tests būs grūtāks un rezultāts mazāk precīzs. Uz pogām krāsu nosaukumi ir uzrakstīti vārdiem, taču pats uzdevums balstās uz krāsu atšķiršanu, tāpēc šādā gadījumā vērtējiet rezultātu piesardzīgi.
Vai Strūpa tests var noteikt ADHD vai citus traucējumus?
Nē. Speciālisti dažreiz izmanto Strūpa uzdevumu kā vienu no daudzām novērtēšanas daļām, taču pats par sevi tas neko nediagnosticē. Ja uztraucaties par uzmanību, izpildiet ADHD testu un pārrunājiet to ar speciālistu.
Kāpēc, atkārtojot testu, rezultāts uzlabojas?
Kad esat pieraduši pie uzdevuma, smadzenes ātrāk atpazīst krāsu un vieglāk apslāpē lasīšanu. Efekts samazinās, taču gandrīz nevienam tas pilnībā nepazūd.
Cik mēģinājumu ir testā?
Vispirms 4 treniņa mēģinājumi, kas netiek skaitīti, pēc tam 28 īstie: puse ar sakrītošu, puse ar nesakrītošu krāsu. Ja 3 sekunžu laikā neatbildat, mēģinājums tiek uzskatīts par kļūdu.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Stroop J. R. (1935). Studies of interference in serial verbal reactions. Journal of Experimental Psychology, 18(6), 643-662.
- MacLeod C. M. (1991). Half a century of research on the Stroop effect: an integrative review. Psychological Bulletin, 109(2), 163-203.
- Scarpina F., Tagini S. (2017). The Stroop Color and Word Test. Frontiers in Psychology, 8, 557.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.