Sēru tests
Sēras nav slimība. Tās ir dabiska mīlestības cena, un tām nav viena „pareiza” grafika: ilgas un skumjas var pavadīt daudzus gadus, un sāpes var atjaunoties gadadienās vai svētkos. Tomēr daļai cilvēku bēdas it kā apstājas uz vietas: pēc gada vai ilgāk tās joprojām ir tikpat asas kā pirmajās nedēļās un neļauj atgriezties dzīvē. Šādu stāvokli sauc par ieilgušu sēru traucējumiem, un ir iespējams palīdzēt. Plašāk par to rakstām lapā Ieilgušas sēras.
Šī testa 13 jautājumi sastādīti pēc SSK-11 un DSM-5-TR kritērijiem. Domājiet par cilvēku, kuru zaudējāt, un novērtējiet, cik bieži tā jūtaties pēdējā mēneša laikā. Jautājumi var raisīt spēcīgas jūtas, tāpēc atbildiet mierīgā brīdī un savā tempā. Ja zaudējums piedzīvots nesen, atcerieties: spēcīgas bēdas pirmajos mēnešos ir dabiskas un nav traucējumi.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Normālas sēras un ieilgušas sēras
Sēras ir dabiska reakcija uz tuva cilvēka nāvi. Tās parasti nāk viļņiem: sāpīgas dienas mijas ar mierīgākām, un laikam ejot sāpes maina formu. Ilgas var palikt uz visu mūžu, un tie nav traucējumi. Lielākā daļa sērotāju dažu mēnešu vai gadu laikā pamazām atkal atrod vietu dzīvei blakus zaudējumam.
Daļai cilvēku tā nenotiek. Pētījumu pārskats parādīja, ka aptuveni vienam no 10 pieaugušajiem pēc tuva cilvēka dabiskas nāves attīstās ieilgušas sēras, bet pēc pēkšņas vai vardarbīgas nāves šāds risks ir vēl lielāks. Tādā gadījumā bēdas paliek tikpat asas, un dzīve it kā apstājas zaudējuma dienā.
Kā definē ieilgušu sēru traucējumus?
Ieilgušu sēru traucējumi starptautiskajās klasifikācijās iekļauti pavisam nesen: Pasaules Veselības organizācijas SSK-11 (kods 6B42) un Amerikas Psihiatru asociācijas DSM-5-TR (2022. gads). Abās būtība ir viena: pastāvīgas, intensīvas ilgas pēc mirušā vai domas par viņu, ko pavada spēcīgas emocionālas sāpes, kas ilgst ilgāk, nekā ierasts cilvēka kultūras vidē, un stipri traucē dzīvot.
Klasifikācijas atšķiras ar ilgumu: SSK-11 norāda vismaz 6 mēnešus pēc zaudējuma, bet DSM-5-TR pieaugušajiem vismaz 12 mēnešus (bērniem un pusaudžiem vismaz 6 mēnešus). Zinātniskos pētījumos bieži izmanto PG-13-R aptauju; šī testa jautājumi ir sastādīti patstāvīgi pēc tiem pašiem kritērijiem, tāpēc to punktus nevar salīdzināt ar oficiālajiem PG-13-R rezultātiem.
- Identitātes satricinājums: sajūta, ka kopā ar mirušo nomirusi daļa no sevis
- Neticība zaudējumam, grūtības ar to samierināties
- Izvairīšanās no visa, kas atgādina par zaudējumu
- Spēcīgas emocionālas sāpes: skumjas, dusmas, rūgtums, vaina
- Grūtības atgriezties pie cilvēkiem, nodarbēm un plāniem
- Emocionāls sastingums, bezjēdzības un vientulības sajūta
Ar ko ieilgušas sēras atšķiras no depresijas un PTSS?
Ieilgušu sēru gadījumā sāpes griežas ap konkrētu cilvēku: ilgām pēc viņa, domām par viņu, zaudējuma netaisnību. Depresijas gadījumā nomāktība aptver gandrīz visu, arī pašvērtējumu, un prieks pazūd no visām dzīves jomām. Šie stāvokļi bieži pastāv vienlaikus, tāpēc speciālists parasti izvērtē abus.
Ja tuvais cilvēks gāja bojā pēkšņi, vardarbīgi vai jūsu acu priekšā, sērām var pievienoties arī posttraumatiskā stresa simptomi: uzmācīgi nāves apstākļu attēli, murgi, pastāvīga modrība. Tādā gadījumā noderēs arī PTSS tests.
Kas palīdz?
Ieilgušu sēru ārstēšanai ir izstrādātas īpašas psihoterapijas formas. Tajās pakāpeniski un droši tiek pievērsta uzmanība sāpīgākajām atmiņām, veidota jauna saikne ar aizgājušā cilvēka piemiņu un pamazām atjaunota saikne ar dzīvi: cilvēkiem, nodarbēm, nākotnes plāniem. Tā nav aizmiršana, bet veids, kā nest zaudējumu tā, lai tas nesagrautu.
Pēc palīdzības varat vērsties pie sava ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa vai psihoterapeita. Daļai cilvēku palīdz sēru atbalsta grupas, kurās var runāt ar cilvēkiem, kas piedzīvojuši līdzīgu zaudējumu. Ja jūtaties ļoti slikti, bezmaksas emocionālu atbalstu pa tālruni sniedz visu diennakti: krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik ilgi sērot ir normāli?
Vienas atbildes nav: sēras katram cilvēkam un katram zaudējumam ir atšķirīgas. Asākais periods bieži ilgst mēnešus, bet ilgas var palikt uz visu mūžu. Bažas rada nevis ilgums pats par sevi, bet tas, ka pēc gada vai ilgāk sāpes nemainās un neļauj dzīvot.
Vai meklēt palīdzību nozīmē aizmirst aizgājušo cilvēku?
Nē. Sēru terapijas mērķis nav izdzēst atmiņas vai „atlaist” cilvēku. Tās mērķis ir palīdzēt piemiņai kļūt par kaut ko, ko varat nest sev līdzi, nevis par to, kas jūs nospiež. Daudzi cilvēki pēc terapijas saka, ka jūtas tuvāk aizgājušajam, nevis tālāk.
Zaudējums notika pirms dažiem mēnešiem. Vai šis tests man der?
Varat to izpildīt, taču rezultātu vērtējiet piesardzīgi: pirmajos mēnešos pēc zaudējuma spēcīgas bēdas ir dabiskas un nav traucējumi. Ja tomēr jūtaties ļoti slikti vai ir grūti tikt galā ar ikdienu, palīdzību var meklēt jebkurā brīdī, negaidot, kamēr paies gads.
Kā palīdzēt sērojošam tuviniekam?
Esiet blakus, nesteidzinot („laiks jau atgūties” nepalīdz), pieminiet aizgājušo cilvēku vārdā, piedāvājiet konkrētu palīdzību (atnest ēdienu, kopā aiziet uz kapiem, pastaigāties) un maigi, bet regulāri aiciniet atpakaļ kopīgā dzīvē. Ja pēc gada redzat, ka dzīve ir apstājusies, uzmanīgi ieteiciet aprunāties ar speciālistu.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas. Mēs saprotam, ka šī tēma ir īpaši jūtīga.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association. Prolonged grief disorder.
- Prigerson H. G., Boelen P. A., Xu J., Smith K. V., Maciejewski P. K. (2021). Validation of the new DSM-5-TR criteria for prolonged grief disorder and the PG-13-Revised (PG-13-R) scale. World Psychiatry, 20(1), 96-106.
- Killikelly C., Maercker A. (2017). Prolonged grief disorder for ICD-11: the primacy of clinical utility and international applicability. European Journal of Psychotraumatology, 8(sup6), 1476441.
- Lundorff M., Holmgren H., Zachariae R., Farver-Vestergaard I., O’Connor M. (2017). Prevalence of prolonged grief disorder in adult bereavement: a systematic review and meta-analysis. Journal of Affective Disorders, 212, 138-149.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.