Labsajūtas tests
WHO-5, Pasaules Veselības organizācijas labsajūtas indekss, ir viens no īsākajiem un pasaulē visplašāk lietotajiem psiholoģiskās labsajūtas mēriem: tikai 5 apgalvojumi, bet rezultāts uzticami atspoguļo vispārējo emocionālo stāvokli. Tieši to jūs atradīsiet šeit.
Novērtējiet, kā jutāties pēdējo 2 nedēļu laikā. Atbildiet atbilstoši tam, kā patiesībā jutāties, nevis kā gribētu justies.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir WHO-5 indekss?
WHO-5 (angl. WHO-5 Well-Being Index) ir Pasaules Veselības organizācijas 1998. gadā publicēta 5 apgalvojumu aptauja, kas mēra subjektīvo psiholoģisko labsajūtu. Tā ir tulkota vairāk nekā 30 valodās un tiek izmantota gan zinātniskos pētījumos, gan ārstu ikdienas praksē visā pasaulē.
Atšķirībā no depresijas vai trauksmes aptaujām WHO-5 jautā tikai par pozitīvām lietām: garastāvokli, mieru, enerģiju, atpūtu un interesi. Punktus summē no 0 līdz 25 (bieži pārrēķina 0-100 skalā, reizinot ar 4): jo vairāk, jo labāka pašsajūta.
Svarīga robeža ir 13 punkti no 25 (aptuveni 50 no 100): zemāks rezultāts saskaņā ar PVO metodiku tiek uzskatīts par signālu veikt padziļinātu depresijas pārbaudi. Pētījumi rāda, ka šis īsais indekss depresijas risku atpazīst pārsteidzoši precīzi.
Kāpēc vērts mērīt labsajūtu, nevis tikai slimības?
Psihiskā veselība nav tikai slimības neesamība. Starp „man ir depresija” un „es dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi” ir plaša pelēkā zona: cilvēkam var nebūt nekādas diagnozes, bet viņš var dzīvot bez enerģijas, prieka un jēgas. Tieši šo zonu WHO-5 izgaismo.
Regulāra labsajūtas mērīšana darbojas kā termometrs: tā nepasaka, kas jums kaiš, bet laikus parāda, ka kaut kas nav kārtībā. Pašsajūtas kritums bieži apsteidz depresijas simptomus par vairākām nedēļām, tāpēc, ja to pamana agri, pietiek ar mazākām pārmaiņām.
Kas visvairāk ietekmē ikdienas pašsajūtu?
Pētījumi konsekventi rāda, ka ikdienas psiholoģisko labsajūtu visvairāk ietekmē dažas vienkāršas, bet bieži novārtā atstātas lietas:
- Miegs: spēcīgākais atsevišķais faktors, jo pat viena slikta nakts manāmi pasliktina garastāvokli
- Kustības: regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo garastāvokli līdzīgā mērā kā vieglu traucējumu ārstēšana
- Tuvas attiecības: attiecību kvalitāte ir uzticamākais ilgtermiņa labsajūtas priekšvēstnesis
- Dienasgaisma: īpaši tumšajā gadalaikā; tās trūkums tieši nomāc garastāvokli
- Jēgpilnas nodarbes: sajūta, ka tas, ko darāt, kādam ir svarīgs
- Atpūtas ritms: pašsajūtu grauj nevis darbs, bet atjaunošanās trūkums
Kad zema pašsajūta jau kļūst par depresijas pazīmi?
Ikvienam ir sliktākas nedēļas, pašsajūta dabiski svārstās. Bažas jārada ilgumam un dziļumam: ja zema pašsajūta saglabājas ilgāk par divām nedēļām, ja zūd interese par lietām, kas agrāk priecēja, ja cieš miegs un ēstgriba, tā jau ir depresijas simptomu teritorija.
Šādā gadījumā izpildiet depresijas testu: tas balstīts uz klīnisko PHQ-9 aptauju un precīzāk parādīs simptomu izteiktību. Ja rezultāts jūs satrauc, vērsieties pie sava ģimenes ārsta, psihiatra vai psihologa.
Biežāk uzdotie jautājumi
Ar ko šis tests atšķiras no depresijas testa?
Depresijas tests (PHQ-9) mēra slimības simptomus, bet WHO-5 mēra pozitīvo pašsajūtu. WHO-5 der pildīt regulāri arī tad, kad nekādu simptomu nav, un zems tā rezultāts ir signāls izpildīt padziļinātu depresijas testu.
Kāds rezultāts tiek uzskatīts par normālu?
PVO skalā (no 0 līdz 100) iedzīvotāju vidējā labsajūta ir aptuveni 60-70 punkti. Rezultāts zem 13 no 25 (aptuveni 50 no 100) ir robeža, no kuras ieteicama depresijas pārbaude, bet 28 un mazāk bieži atbilst klīniskai depresijai.
Cik bieži vērts atkārtot testu?
WHO-5 ir radīts atkārtošanai: pārbaudiet sevi ik pēc 2-4 nedēļām, īpaši saspringtā periodā vai mainot dzīvesveidu. Rezultātu līkne pasaka vairāk nekā viens mērījums.
Vai 5 jautājumi tiešām var kaut ko uzticami parādīt?
Jā, tieši īsums ir WHO-5 stiprā puse. Desmitiem pētījumu (vairāk nekā 200 zinātnisku publikāciju) ir apstiprinājuši, ka šie 5 apgalvojumi uzticami atspoguļo vispārējo psiholoģisko labsajūtu un jutīgi reaģē uz tās pārmaiņām.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Topp C. W., Østergaard S. D., Søndergaard S., Bech P. (2015). The WHO-5 Well-Being Index: A Systematic Review of the Literature. Psychotherapy and Psychosomatics.
- WHO Regional Office for Europe (1998). Wellbeing measures in primary health care: the DepCare Project.
- Latviešu tulkojums: VisiTesti.lv redakcija (nav oficiāls skalas tulkojums).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.
