Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Runas un valodas attīstības traucējumi: pazīmes un palīdzība

SSK-10: F80

Specifiski runas un valodas attīstības traucējumi ir stāvoklis, kad bērna runa veidojas manāmi grūtāk vai vēlāk nekā vienaudžiem, lai gan dzirde, vispārējās spējas un vide tam netraucē. Vieni bērni sāk runāt vēlu, citiem ir grūti pareizi izrunāt skaņas, vēl citiem ir grūti saprast teikto vai saistīti izteikt domas. Tā ir viena no biežākajām attīstības grūtībām pirmsskolas vecumā.

Svarīgi zināt: runas kavēšanās nav slinkums vai „ietiepība”, un bērns gandrīz vienmēr cenšas. Agrīna logopēda palīdzība bieži dod ļoti labus rezultātus, tāpēc, ja rodas šaubas, labāk pārbaudīt laikus, nevis gaidīt, kad bērns „pats sāks runāt”.

Kā atpazīt?

Pazīmes atkarīgas no vecuma un traucējumu veida, taču kopīgais ir viens: runa skaidri atpaliek no vecumam atbilstošās un traucē saziņu.

  • Vēla runas sākšanās: maz vārdu līdz divu gadu vecumam, frāzes neveidojas līdz trim gadiem
  • Izrunas grūtības: daudzas skaņas tiek izrunātas nepareizi vai izlaistas, runu grūti saprast pat tuviniekiem
  • Grūti saprast teikto, norādījumus vai jautājumus (grūtības ir ne tikai runāšanā, bet arī saprašanā)
  • Neliels vārdu krājums, grūti saistīti izstāstīt notikušo un ietērpt domas teikumā
  • Bērns izvairās runāt, nervozē vai dusmojas, kad viņu nesaprot

Kur vērsties un kas palīdz?

Ja rodas šaubas, pirmais solis ir logopēda un, ja nepieciešams, bērnu attīstības speciālista izvērtējums. Svarīgi pārbaudīt arī dzirdi, jo runas grūtību cēlonis dažkārt ir tieši vājdzirdība. Ar jautājumiem var vērsties pie ģimenes ārsta, kā arī pie bērnudārza vai skolas logopēda.

Visefektīvākā palīdzība ir logopēdiskās nodarbības, kas pielāgotas konkrētā bērna grūtībām, un tas, ko mājās dara vecāki: daudz sarunu, lasīšana skaļi, rotaļas ar valodu. Jo agrāk sāk, jo labāk: agrā bērnībā smadzenes ir visplastiskākās. Ar palīdzību lielākā daļa bērnu runā panāk vienaudžus vai grūtības ievērojami mazinās.

Vecākiem

Palīdz ikdienas, dabiskas sarunas: nosauciet, ko redzat un darāt, lasiet grāmatiņas, atkārtojiet un paplašiniet to, ko bērns pateicis (ja viņš saka „mašīna”, jūs sakāt „jā, sarkanā mašīna brauc”), bez spiediena un bez pamācošas labošanas. Svarīgi nepiespiest runāt un nerāt par kļūdām, bet radīt vidi, kurā runāt ir patīkami un droši.

Neaizmirstiet arī emocionālo pusi: bērns, kuru nesaprot, bieži jūt vilšanos un var noslēgties. Pacietība, uzmanība un vēstījums „es tevī klausos, un mums izdosies” palīdz ne mazāk kā nodarbības.

Biežāk uzdotie jautājumi

Bērns sāka runāt vēlu. Vai tie jau ir traucējumi?

Ne obligāti. Bērni sāk runāt ļoti dažādā laikā, un daļa „vēlo runātāju” sekmīgi panāk vienaudžus bez jebkādas palīdzības. Uztraukties ir vērts, ja runa skaidri un būtiski atpaliek no vecumam atbilstošās, ja bērnam ir grūti saprast teikto, ja runa ir gandrīz nesaprotama vai ja bērns tādēļ nervozē un izvairās no saziņas. Tādā gadījumā labāk nevis gaidīt, bet doties pie logopēda: izvērtējums nekaitē, bet agrīna palīdzība ļoti palīdz.

Vai runas traucējumi nozīmē zemāku intelektu?

Nē. Specifiskus valodas attīstības traucējumus diagnosticē tieši tad, ja vispārējās spējas atbilst vecumam, bet grūtības skar tikai valodu. Šie bērni var būt ar visdažādākajām spējām. Tomēr neatrisinātas valodas grūtības var traucēt mācībām un saziņai, tāpēc ir svarīgi palīdzēt laikus, lai tās nekļūtu par šķērsli citās jomās.

Vai runas attīstību ietekmē divvalodība vai ekrāni?

Divvalodība pati par sevi runas traucējumus neizraisa: divvalodīgi bērni var īslaicīgi jaukt valodas, taču tas ir normāli un nav traucējums. Turpretī ekrāni dzīvu saziņu neaizstāj: valoda vislabāk attīstās sarunā ar cilvēku, nevis pasīvi skatoties. Visnoderīgāk ir pēc iespējas vairāk sarunāties, kopā lasīt un rotaļāties, bet maziem bērniem ierobežot ekrāna laiku.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti