Anhedonijas tests
Anhedonija ir mazināta spēja izjust baudu un interesi. Mīļākajam ēdienam vairs nav garšas, tikšanās ar draugiem šķiet pienākums, bet vaļasprieki, kas agrāk aizrāva, pēkšņi kļūst neinteresanti. Tā ir viena no divām galvenajām depresijas pazīmēm, taču tā sastopama arī izdegšanas, ilgstoša stresa vai citu stāvokļu gadījumā.
Testā ir 14 jautājumi par to, cik bieži pēdējo 2 nedēļu laikā izjutāt prieku, gaidot labas lietas un tās piedzīvojot: sarunājoties ar cilvēkiem, ēdot, klausoties mūziku, nodarbojoties ar vaļaspriekiem. Rezultāts parādīs, vai spēja priecāties pašlaik nav apslāpēta.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir anhedonija
Vārds „anhedonija” cēlies no grieķu valodas un nozīmē „bez baudas”. 19. gadsimta beigās to sāka lietot franču psihologs Teodils Ribo, un mūsdienās anhedoniju uzskata par vienu no divām galvenajām depresijas pazīmēm līdzās nomāktam garastāvoklim. Tā nav atsevišķa diagnoze: tā ir pazīme, kas var izpausties arī izdegšanas, ilgstoša stresa, posttraumatiskā stresa traucējumu, atkarību, dažu ķermeņa slimību gadījumā vai lietojot noteiktas zāles.
Zinātnieki izšķir divas baudas daļas. Gaidu prieks ir labā nojauta pirms notikuma: ir patīkami domāt par nedēļas nogali, ceļojumu vai tikšanos. Piedzīvojuma prieks ir tas, ko izjūtam pašā brīdī: garšīgs ēdiens, apskāviens, mīļa dziesma. Pētījumi rāda, ka depresijas gadījumā bieži vairāk cieš tieši gaidas un vēlme kaut ko darīt, lai gan arī pati bauda var būt apslāpēta. Tāpēc šajā testā ir jautājumi par abām daļām, kā arī par saskarsmi ar cilvēkiem, sajūtām, vaļaspriekiem un interesi.
Kā anhedonija izpaužas ikdienā
Anhedonija bieži iezogas klusi un netiek uzreiz atpazīta. Cilvēks var neizjust lielas skumjas, tikai pamanīt, ka viss kļuvis „vienādi pelēks”. Biežākās pazīmes:
- Vairs negribas tikties ar draugiem, bet, kad satiekas, gribas pēc iespējas ātrāk doties mājās
- Vaļasprieki, kas agrāk aizrāva, tiek atlikti vai pavisam pamesti
- Ēdiens, mūzika vai daba vairs nesniedz ierasto baudu
- Vairs nav ko gaidīt: nedēļas nogale vai atvaļinājums neraisa nekādu priecīgu sajūtu
- Grūti saņemties pat tam, kas parasti patīk
- Mazāk jūtama tuvība ar mīļiem cilvēkiem, dažreiz arī interese par intimitāti
- Sajūta, it kā emocijas būtu „izslēgtas”
Ar ko šis tests atšķiras no depresijas testa
Depresijas tests (PHQ-9) novērtē visas galvenās depresijas pazīmes: garastāvokli, miegu, apetīti, enerģiju, koncentrēšanos un citas. Baudas zudumam tur veltīts viens jautājums. Šis tests, gluži pretēji, sīki aplūko tikai vienu jomu: vai ir saglabājusies spēja gaidīt labas lietas, tās izjust un par tām interesēties. Tas palīdz pamanīt anhedoniju pat tad, kad skumju nav daudz.
Abi testi viens otru papildina. Ja šeit ieguvāt daudz punktu, vērts izpildīt arī depresijas testu. Ja izjūtat ne tik daudz baudas trūkumu kā izsīkumu, izpildiet izdegšanas testu, bet, ja pašsajūta ir slikta jau gadu vai ilgāk, distimijas testu. Vairāk par pašu slimību lasiet lapā Depresija, bet par līdzīgu stāvokļu atšķirībām rakstā Izdegšana vai depresija.
Kas palīdz, kad prieks pazūd
Svarīgākais jāzina: anhedonija nav rakstura īpašība vai slinkums, un tā parasti pāriet, kad tiek novērsts tās cēlonis. Ja aiz tās slēpjas depresija, palīdz psihoterapija un, ja nepieciešams, ārsta izrakstīti medikamenti.
Viens no efektīvākajiem praktiskajiem līdzekļiem ir nodarbju plānošana: patīkamas nodarbes iekļauj dienas kārtībā iepriekš, negaidot, kamēr radīsies vēlme. Sākumā tās var priecēt maz, taču, regulāri atkārtojot, bauda pamazām atgriežas. Palīdz arī kustības, uzturēšanās ārā dienasgaismā, pietiekams miegs un saskarsme ar cilvēkiem, pat ja tā šķiet piepūle.
Ja baudas trūkums ilgst vairāk nekā 2 nedēļas, vērsieties pie ģimenes ārsta, psihiatra vai psihologa. Ja jūtaties ļoti slikti vai rodas domas par pašnāvību, bezmaksas emocionālais atbalsts pieejams visu diennakti: krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123 (Skalbes), bērniem un pusaudžiem uzticības tālrunis 116 111. Akūtās briesmās zvaniet 113 vai 112.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai anhedonija ir slimība?
Nē. Anhedonija ir pazīme, nevis atsevišķa diagnoze. Visbiežāk to saista ar depresiju, taču tā var būt arī izdegšanas, ilgstoša stresa, trauksmes traucējumu, atkarību, dažu ķermeņa slimību gadījumā vai lietojot noteiktas zāles. Cēloni var novērtēt ārsts vai psihologs.
Vai anhedonija var būt, ja nejūtu skumjas?
Jā. Daži cilvēki lielas skumjas neizjūt, tikai pamana, ka nekas vairs nepriecē un viss kļuvis vienāds. Tāpēc anhedonija dažkārt paliek nepamanīta. Ja sevi atpazīstat, vērts izpildīt arī depresijas testu.
Vai šis tests var noteikt depresiju?
Nē. Tests tikai palīdz novērtēt, vai pašlaik nav mazinājusies spēja izjust baudu. Depresijas vai cita stāvokļa diagnozi var noteikt tikai ārsts, piemēram, psihiatrs, izvērtējot visu jūsu situāciju.
Vai prieks atgriežas?
Parasti jā. Kad ārstē cēloni, piemēram, depresiju, spēja izjust baudu parasti pamazām atjaunojas. Dažkārt tā atgriežas lēnāk nekā uzlabojas garastāvoklis, tāpēc svarīgi sevi nesteidzināt un apzināti iekļaut patīkamas nodarbes ikdienā.
Vai manas atbildes kaut kur tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek tikai jūsu pārlūkā, un atbildes netiek nekur nosūtītas un netiek saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Rizvi S. J., Pizzagalli D. A., Sproule B. A., Kennedy S. H. (2016). Assessing anhedonia in depression: Potentials and pitfalls. Neuroscience & Biobehavioral Reviews, 65, 21-35.
- Treadway M. T., Zald D. H. (2011). Reconsidering anhedonia in depression: Lessons from translational neuroscience. Neuroscience & Biobehavioral Reviews, 35(3), 537-555.
- Gard D. E., Gard M. G., Kring A. M., John O. P. (2006). Anticipatory and consummatory components of the experience of pleasure: A scale development study. Journal of Research in Personality, 40(6), 1086-1102.
- Skalbes, krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.