Obsesīvi kompulsīvo personības traucējumu tests
Rūpība, atbildība un augsti standarti dzīvē bieži palīdz. Taču, ja darbi netiek pabeigti, jo vēl nav ideāli, atpūta šķiet laika šķiešana, bet tuvinieki pastāvīgi jūt, ka visu dara „nepareizi”, un tā ir jau daudzus gadus, tās var būt obsesīvi kompulsīvo personības traucējumu pazīmes. Plašāk par šo stāvokli rakstām lapā Obsesīvi kompulsīvie personības traucējumi.
Lai gan nosaukums ir līdzīgs, tie nav obsesīvi kompulsīvie traucējumi (OKT): šeit parasti nav uzmācīgu domu un rituālu. Šī testa 12 jautājumi veidoti pēc DSM-5-TR kritērijiem. Vērtējiet, kā tas jums ir raksturīgs daudzus gadus un dažādās jomās: darbā, mājās, attiecībās, brīvajā laikā.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir obsesīvi kompulsīvie personības traucējumi?
Obsesīvi kompulsīvie personības traucējumi, ko sauc arī par anankastiskiem personības traucējumiem, pieder pie C grupas jeb tā saukto trauksmaino personības traucējumu grupas. To būtība ir ilgstoša, kopš jaunības pastāvoša vajadzība pēc kārtības, ideāla un kontroles, kuras dēļ cieš elastīgums, atvērtība un efektivitāte. Cilvēks savus standartus parasti uzskata par pareiziem, tāpēc palīdzību nereti meklē nevis viņš pats, bet nogurušie tuvinieki.
Tie ir vieni no biežākajiem personības traucējumiem: vispārējās populācijas pētījumos tos konstatē aptuveni 4-8 % pieaugušo. Jaunajā Pasaules Veselības organizācijas klasifikācijā SSK-11 personības traucējumi vairs netiek dalīti atsevišķos tipos: vērtē traucējumu smagumu un spilgtākās iezīmes, un šiem traucējumiem atbilst tā sauktā anankastiskuma iezīme (perfekcionisms un vajadzība visu kontrolēt).
Kā tie izpaužas?
Saskaņā ar DSM-5-TR raksturīgas pazīmes, kas saglabājas daudzus gadus un ir redzamas dažādās situācijās:
- Iedziļināšanās detaļās, noteikumos un sarakstos tā, ka aizmirstas pats mērķis
- Perfekcionisms, kas traucē pabeigt darbus
- Pārmērīga nodošanās darbam, upurējot atpūtu un draudzību
- Neelastīgums morāles, vērtību un noteikumu jautājumos
- Grūtības izmest nevajadzīgas lietas
- Nevēlēšanās deleģēt, ja citi nedara „tieši tā”
- Taupība, kas pārvēršas skopumā pret sevi un citiem
- Spītība un neelastīgums
Kā tie atšķiras no OKT un perfekcionisma?
Galvenā atšķirība no OKT ir tajā, kā cilvēks piedzīvo savus simptomus. Cilvēks ar OKT cieš no uzmācīgām, nevēlamām domām un rituāliem, kurus pats uzskata par pārmērīgiem vai bezjēdzīgiem. Obsesīvi kompulsīvo personības traucējumu gadījumā standarti un kontrole tiek izjusti kā sava, pareiza nostāja, bet problēmu biežāk saskata citos. OKT simptomi bieži nāk viļņveidīgi, bet personības traucējumi ir pastāvīgs dzīvesveids kopš jaunības. Abi traucējumi var būt vienlaikus, taču bieži sastopami atsevišķi, tāpēc OKT tests un šis tests jautā par dažādām lietām.
Perfekcionisms ir iezīme, kas piemīt daudziem veseliem cilvēkiem, un perfekcionisma tests vērtē tieši to: augstas prasības pret sevi un bailes kļūdīties. Obsesīvi kompulsīvie personības traucējumi ir plašāki: bez perfekcionisma tie ietver kontroli, neelastīgumu, grūtības deleģēt, darba prioritāti pār attiecībām, taupību un lietu krāšanu. No veselīgas rūpības tos atšķir neelastīgums un cena: rūpība kļūst par problēmu tikai tad, ja cilvēks nespēj to „izslēgt” pat tur, kur tā acīmredzami kaitē.
Kas palīdz?
Galvenā ārstēšana ir psihoterapija. Kognitīvi biheiviorālā terapija palīdz mīkstināt „visu vai neko” standartus un izmēģināt „pietiekami labi”, bet shēmu terapija strādā ar nežēlīgo standartu saknēm, kas bieži sniedzas līdz bērnībai, kad mīlestība vai atzinība bija jānopelna ar sasniegumiem. Tieši šiem traucējumiem veltītu pētījumu vēl ir maz, taču esošie rezultāti rāda, ka psihoterapija palīdz. Medikamenti traucējumus neārstē, bet var palīdzēt, ja vienlaikus ir depresija vai trauksme.
Ceļš pēc palīdzības var sākties pie ģimenes ārsta, psihiatra, psihologa vai psihoterapeita. Personības traucējumus speciālists izvērtē pēc padziļinātas sarunas, dažreiz izmantojot strukturētu interviju. Motivāciju mainīties bieži rada tas, cik dārgi šis dzīvesveids maksā: izdegšana, izjukušas attiecības vai veselības problēmas, tāpēc šo cenu vērts godīgi izvērtēt.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var noteikt obsesīvi kompulsīvos personības traucējumus?
Nē. Tests parāda, vai jūsu atbildes ir līdzīgas obsesīvi kompulsīvo personības traucējumu pazīmēm. Personības traucējumus var izvērtēt tikai psihiatrs vai klīniskais psihologs pēc padziļinātas sarunas, jo līdzīgi var izskatīties OKT, izdegšana vai ilgstošs stress.
Ar ko šie personības traucējumi atšķiras no OKT?
OKT raksturīgas uzmācīgas, nevēlamas domas un rituāli, kurus cilvēks pats uzskata par pārmērīgiem un no kuriem cieš. Obsesīvi kompulsīvie personības traucējumi ir ilgstošs dzīvesveids, kurā kārtība, kontrole un ideāls šķiet pareizi, bet uzmācīgu domu parasti nav. Ja nomāc uzmācīgas domas, izpildiet OKT testu.
Vai perfekcionisms vienmēr nozīmē personības traucējumus?
Nē. Perfekcionisms ir bieži sastopama iezīme un var būt pat noderīga, kamēr tā ir elastīga. Par personības traucējumiem runā tikai tad, ja perfekcionisms, kontrole un neelastīgums kopš jaunības caurstrāvo daudzas dzīves jomas un skaidri kaitē darbam, attiecībām vai pašsajūtai.
Vai šos traucējumus var ārstēt?
Jā, lai gan pārmaiņas notiek lēnāk nekā epizodisku traucējumu ārstēšanā, jo jāmaina daudzus gadus veidojušies paradumi un pārliecības. Psihoterapija palīdz saglabāt vērtības (atbildību, kvalitāti) un atteikties no to tirānijas, un dzīves kvalitāte bieži uzlabojas ātrāk, nekā izzūd visas iezīmes.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association (2022). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, Fifth Edition, Text Revision (DSM-5-TR).
- Diedrich A., Voderholzer U. (2015). Obsessive-compulsive personality disorder: a current review. Current Psychiatry Reports, 17(2), 2.
- Pinto A., Teller J., Wheaton M. G. (2022). Obsessive-compulsive personality disorder: a review of symptomatology, impact on functioning, and treatment. Focus (American Psychiatric Publishing), 20(4), 389-396.
- Grant J. E., Mooney M. E., Kushner M. G. (2012). Prevalence, correlates, and comorbidity of DSM-IV obsessive-compulsive personality disorder: results from the National Epidemiologic Survey on Alcohol and Related Conditions. Journal of Psychiatric Research, 46(4), 469-475.
- Bach B., First M. B. (2018). Application of the ICD-11 classification of personality disorders. BMC Psychiatry, 18(1), 351.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.