Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Depresija: simptomi, cēloņi un ārstēšana

SSK-10: F32, F33, F39

Depresija ir vieni no biežākajiem psihiskās veselības traucējumiem: pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, ar to slimo aptuveni 5 % pieaugušo visā pasaulē. Tā nav vājība vai slinkums, bet slimība ar skaidrām pazīmēm, un to var sekmīgi ārstēt.

No malas depresija bieži izskatās pēc slinkuma vai „slikta rakstura”, bet pašam cilvēkam tā šķiet paša vaina. Tāpēc no pirmajiem simptomiem līdz palīdzībai vidēji paiet vairāki gadi. Šajā lapā vienkārši skaidrojam, kā depresiju atpazīt agrāk, kā tā atšķiras no parastām skumjām, kad ir vērts meklēt palīdzību un ko gaidīt no ārstēšanas.

Kā depresija atšķiras no skumjām?

Skumjas ir normāla reakcija uz zaudējumu, neveiksmi vai nogurumu: tās nāk un aiziet, un starp smagajiem brīžiem ir arī gaiši. Depresija ir citāda. Tā bez pārtraukuma ilgst vismaz divas nedēļas, aptver gandrīz visas dzīves jomas un bieži tai nav skaidra iemesla, vai arī iemesls jau sen pagājis, bet stāvoklis palicis.

Galvenā atšķirība ir anhedonija: zūd spēja priecāties par to, kas agrāk sagādāja prieku. Mīļa nodarbe, draugi, ēdiens vai mūzika vienkārši vairs nešķiet interesanti. Vienkārša pārbaude: vai vēl spējat kaut uz brīdi par kaut ko priecāties? Cilvēks, kuram ir skumji, to spēj, bet depresijas slimniekam prieka kanāls it kā izslēgts, un pat labas ziņas „neizlaužas cauri”.

Depresijas simptomi: 10 pazīmes, ko nevajadzētu ignorēt

Depresija izpaužas ne tikai garastāvoklī, bet arī ķermenī un domāšanā. Biežākās pazīmes:

  • Nomākts garastāvoklis lielāko dienas daļu: nevis epizodēs, bet kā pastāvīgs fons. Vīriešiem un pusaudžiem tas bieži izpaužas kā aizkaitināmība, kad viss kaitina.
  • Nekas vairs neiepriecina: hobiji, draugi, ēdiens vai seriāli kļuvuši „ne silti, ne auksti”.
  • Nogurums, ko nemazina atpūta: pat pēc desmit stundu miega spēku nav, un duša vai telefona zvans prasa gribasspēka varoņdarbu.
  • Miega pārmaiņas: visbiežāk agra pamošanās 4 vai 5 no rīta ar smagām domām vai, tieši otrādi, miegs 10-12 stundas.
  • Ēstgribas un svara pārmaiņas: ēd aiz pienākuma vai „aizēd” tukšumu; svara izmaiņas par aptuveni 5 % mēneša laikā bez diētas ir nopietna pazīme.
  • Vainas un mazvērtības sajūta: domas „esmu par nastu”, „viss manis dēļ”, „neko nespēju”.
  • Grūti koncentrēties un pieņemt lēmumus: vienu un to pašu lappusi lasāt jau trešo reizi, bet pat vienkāršākā izvēle šķiet nepārvarama.
  • Sāpes ķermenī bez skaidra iemesla: galvas, muguras, vēdera sāpes. Depresija bieži „runā caur ķermeni”, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.
  • Attālināšanās no cilvēkiem: neatbildētas ziņas, atceltas tikšanās. Izolācija ir gan simptoms, gan depresijas degviela.
  • Domas par nāvi: no pasīvām („gribētos aizmigt un nepamosties”) līdz domām par pašnāvību. Tās vienmēr nozīmē, ka palīdzība vajadzīga nekavējoties.

Kad tā jau ir depresija?

Ārsti depresiju diagnosticē, ja vismaz 5 no šiem simptomiem ilgst vismaz 2 nedēļas un viens no tiem ir nomākts garastāvoklis vai prieka zudums. Praktiskais noteikums ir vienkāršāks: ja vairākas pazīmes saglabājas vairākas nedēļas un traucē dzīvot, ir laiks pārbaudīties, negaidot „pilnu komplektu”.

Ātri sevi pārbaudīt varat ar depresijas testu (PHQ-9), ko izmanto ārsti visā pasaulē. Vieglākas garastāvokļa svārstības palīdzēs pamanīt labsajūtas tests.

Depresija bieži slēpjas

Vīriešiem depresija nereti izpaužas nevis kā skumjas, bet kā aizkaitināmība, alkohols, darbaholisms vai riskanta uzvedība. Mēdz būt arī „smaidošā depresija”: cilvēks funkcionē, joko, pilda pienākumus, bet iekšā jau sen ir tumsa. Apkārtējo teiktais „bet tu taču esi tik jautrs!” šādā gadījumā vientulību tikai padziļina. Vīriešiem raksturīgās pazīmes palīdzēs izvērtēt vīriešu depresijas tests.

Cēloņi un riska faktori

Depresijai nav viena cēloņa. Visbiežāk savijas vairāki faktori: iedzimtība, smadzeņu neiroķīmijas pārmaiņas, ilgstošs stress, zaudējumi, traumatiska pieredze bērnībā, hroniskas slimības, daži medikamenti, kā arī vientulība un sociālā izolācija. Sievietēm papildu risks ir pēc dzemdībām un menopauzes laikā.

Kad meklēt palīdzību?

Ja lielākā daļa minēto simptomu ilgst vairāk nekā divas nedēļas un traucē strādāt, mācīties vai uzturēt attiecības, pirmais solis var būt ģimenes ārsts: viņš izvērtēs stāvokli, var sākt ārstēšanu un vajadzības gadījumā nosūtīt tālāk. Tāpat var vērsties pie psihiatra, kurš diagnosticē un ārstē depresiju, vai pie klīniskā psihologa vai psihoterapeita, kas palīdz ar sarunu terapiju.

Ja lasāt, domājot par tuvu cilvēku, jūsu loma var būt izšķiroša: depresijas slimniekam bieži pašam vairs nav spēka meklēt palīdzību. Palīdziet pierakstīties pie ārsta, aizejiet kopā, esiet līdzās.

Ja rodas domas par pašnāvību, palīdzība vajadzīga nekavējoties: zvaniet uz Skalbes krīzes tālruni 116 123 (visu diennakti, bez maksas), bērni un pusaudži var zvanīt uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116 111, bet tiešu briesmu gadījumā zvaniet 112 vai 113. Domas par nāvi ir slimības simptoms, nevis patiesība par jūsu dzīvi, un ārstēšanas laikā tās pāriet.

Kā ārstē depresiju?

Depresija ir labi ārstējama slimība. Vieglākas formas bieži izdodas pārvarēt ar psihoterapiju: vislabāk izpētīta ir kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT), kas māca atpazīt un mainīt depresīvus domāšanas paradumus. Vidēji smagas un smagas depresijas gadījumā bieži izraksta antidepresantus, kas sāk iedarboties nevis uzreiz, bet parasti 2-6 nedēļu laikā, un nav ne nomierinoši līdzekļi, ne atkarību izraisoši medikamenti.

Vislabākos rezultātus dod abu veidu apvienojums speciālista uzraudzībā. Svarīgi zināt: pirmais izvēlētais medikaments vai terapeits ne vienmēr der, tas ir normāli, un ir vērts meklēt tālāk, nevis nolaist rokas.

Kas palīdz ikdienā?

Pašpalīdzība ārstēšanu neaizstāj, bet to stipri atbalsta:

  • Kustības: pat 30 minūšu pastaiga vairākas reizes nedēļā ir ar pierādītu antidepresīvu iedarbību
  • Miega ritms: celties un iet gulēt aptuveni vienā laikā, ierobežot ekrānus pirms miega
  • Mazo soļu noteikums: sadalīt darbus mazākajos iespējamajos soļos un atzīt katru paveikto
  • Saikne ar cilvēkiem: neattālināties, pat ja gribas, pietiek ar īsu sarunu vai ziņu
  • Izvairīšanās no alkohola: tas uz brīdi atslābina, bet depresiju padziļina

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai depresija pāriet pati no sevis?

Dažreiz vieglas epizodes mazinās arī bez ārstēšanas, bet gaidīt ir riskanti: neārstēta depresija bieži padziļinās, ilgst mēnešiem un mēdz atkārtoties. Jo agrāk meklējat palīdzību, jo ātrāka un vieglāka ir atveseļošanās.

Vai antidepresanti izraisa atkarību?

Nē, antidepresanti atkarību neizraisa. Pēkšņi pārtraucot lietošanu, iespējamas pārejošas nepatīkamas sajūtas, tāpēc devu samazina pakāpeniski kopā ar ārstu, taču tā nav atkarība.

Vai tests internetā var noteikt depresiju?

Nē. Tests, piemēram, mūsu uz PHQ-9 balstītais depresijas tests, tikai parāda simptomu līmeni un palīdz izlemt, vai ir vērts vērsties pie speciālista. Diagnozi nosaka tikai ārsts.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Terapijas, ko izmanto šī stāvokļa ārstēšanā

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti