Pozitīvo un negatīvo emociju tests
Emocionālā pašsajūta nav viena skala no „slikti” līdz „labi”, bet gan divas atsevišķas: pozitīvās emocijas (enerģija, interese, prieks) un negatīvās (spriedze, aizkaitināmība, vainas sajūta) pastāv paralēli un vienlaikus var būt gan augstas, gan zemas. Tieši tā darbojas slavenā PANAS aptauja, ko izmanto emociju pētījumos visā pasaulē.
Tests veidots pēc tā paša divu skalu modeļa: novērtējiet, cik bieži pēdējo 2 nedēļu laikā izjutāt 16 dažādas emocijas. Rezultāts parādīs, kura puse pašlaik dominē un kāds ir jūsu līdzsvars.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kāpēc emocijas mēra ar divām skalām?
Ilgu laiku uzskatīja, ka emocionālā pašsajūta ir viena ass: jo mazāk sliktu emociju, jo vairāk labo. 1988. gadā Deivids Vatsons (David Watson) ar kolēģiem, veidojot aptauju PANAS (Positive and Negative Affect Schedule), parādīja, ka tās ir divas gandrīz neatkarīgas sistēmas: vienlaikus var izjust daudz gan pozitīvo, gan negatīvo emociju (intensīva dzīve) vai maz gan vienu, gan otru (emocionāls klusums, apātija).
Šim atklājumam ir praktiska nozīme: negatīvo emociju mazināšana automātiski nepalielina pozitīvās. Pārvarējuši trauksmi, varat palikt tukšumā, ja neveidojat to, kas sagādā prieku. Tāpēc par pašsajūtu vērts jautāt divos jautājumos: „Cik daudz manī ir spriedzes?” un „Cik daudz manī ir dzīvīguma?”
Ko liecina jūsu līdzsvars?
Četras tipiskas kombinācijas, ko atklāj skatījums ar divām skalām:
- Augstas pozitīvās, zemas negatīvās: plaukšanas zona, enerģija bez lielas spriedzes
- Augstas abas: intensīva dzīve, daudz aizrautības un daudz stresa; darbojas, kamēr pietiek atgūšanās
- Zemas abas: emocionāls klusums, nedz sāp, nedz priecē; bieži pavada izsīkumu vai apātiju un ir pelnījis ne mazāku uzmanību nekā negatīvās emocijas
- Zemas pozitīvās, augstas negatīvās: smagākā kombinācija, kas bieži pavada ieilgušu stresu vai sliktu garastāvokli; laiks nopietni parūpēties par sevi
Negatīvās emocijas nav ienaidnieks
Populārā kultūra aicina „domāt pozitīvi”, taču emociju zinātne saka ko citu: negatīvās emocijas nav bojājums, bet gan informācijas sistēma. Trauksme rāda, ka kaut kas svarīgs nav pasargāts; dusmas rāda, ka pārkāpta robeža; vainas sajūta rāda, ka esam rīkojušies pretēji savām vērtībām; skumjas rāda, ka esam kaut ko zaudējuši. Emocijas kļūst par problēmu nevis tad, kad tās rodas, bet tad, kad tās ieilgst, kad signāls skan nepārtraukti, lai gan uz to jau ir atbildēts vai atbildēt nav iespējams.
Tāpēc veselīgs mērķis nav nulle negatīvo emociju, bet gan labas attiecības ar tām un to aprite: emocijas atnāk, paziņo savu ziņu un aiziet. Pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri emocijas atpazīst un nosauc precīzi (tā sauktā emocionālā granularitāte), tās pārdzīvo īsāk un maigāk. Ja jūtas nosaukt ir grūti, vērts izpildīt emociju izpratnes testu.
Kā uzlabot savu emocionālo līdzsvaru?
Līdzsvaru var mainīt no abām pusēm. Negatīvā mazināšana: risināt to, ko var atrisināt (bieži viena ieilgusi situācija rada lielāko daļu spriedzes), ierobežot kairinātājus (ziņas, konfliktējoši cilvēki, pārslodze) un rūpēties par ķermeni, jo neizgulējies cilvēks visas emocijas izjūt tumšākas.
Pozitīvā audzēšana darbojas tikai aktīvi: patīkamas nodarbes ir jāplāno, nevis jāgaida. Kustības, daba, mūzika, radošums, klātienes tikšanās, mazu prieku pamanīšana (pateicības prakse): tas viss izklausās vienkārši, taču tieši šīm praksēm ir visspēcīgākie pierādījumi. Bet, ja pozitīvās emocijas neatgriežas, neraugoties uz pūlēm, tā ir zīme vērsties pie speciālista: anhedonija (nespēja priecāties) labi padodas ārstēšanai.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests ir tas pats, kas PANAS?
Nē, oriģinālais PANAS ir zinātniska aptauja ar savu vārdu sarakstu un tiesībām. Šis tests darbojas pēc tā paša divu skalu modeļa, taču ar saviem, ikdienas valodai pielāgotiem emociju aprakstiem. Pētījumos izmanto oriģinālu.
Abas manas joslas ir gandrīz vienādas. Ko tas nozīmē?
To, ka jūsu emocionālā dzīve ir intensīva vai pārejas posmā: daudz gan laba, gan grūta. Paskatieties uz absolūto līmeni: ja abas ir augstas, tas liecina par pārslogotu, bet dzīvu periodu (svarīga ir atgūšanās), bet, ja abas ir zemas, tas liecina par emocionālu klusumu, ko vērts iekustināt ar darbību.
Ar ko šis tests atšķiras no labsajūtas testa?
Labsajūtas tests mēra kopējo labsajūtas līmeni ar vienu skalu, bet šis tests sadala pašsajūtu divās pusēs un parāda, kura dominē. Tie viens otru papildina: labsajūtas tests saka „kā man klājas kopumā”, emociju līdzsvars saka „no kā tas sastāv”.
Mans rezultāts ir negatīvs. Vai tā ir depresija?
Ne obligāti, divas smagākas nedēļas gadās ikvienam. Uz depresiju norāda kombinācija: zemas pozitīvās emocijas (nekas nepriecē) un negatīvo emociju pārsvars ilgāk par 2 nedēļām. Šādā gadījumā izpildiet depresijas testu un, ja rezultāts ir augsts, konsultējieties ar speciālistu.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas vai glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Watson D., Clark L. A., Tellegen A. (1988). Development and validation of brief measures of positive and negative affect: The PANAS scales. Journal of Personality and Social Psychology.
- Fredrickson B. L. (2001). The role of positive emotions in positive psychology: The broaden-and-build theory. American Psychologist.
- Barrett L. F. (2017). How Emotions Are Made. Houghton Mifflin Harcourt.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.