Bērna trauksmes tests
Bērnu trauksme bieži runā nevis ar vārdiem, bet ar ķermeni un uzvedību: vēdersāpēm svētdienas vakarā, asarām pie skolas durvīm, bezgalīgiem „bet ja nu?” un atteikšanos gulēt vienam. Trauksmes traucējumi ir vienas no biežākajām bērnu psihiskās veselības grūtībām (aplēses liecina par vairākiem procentiem bērnu jebkurā brīdī un vēl vairāk visas bērnības laikā), un vienlaikus vienas no vislabāk ārstējamajām, īpaši ja tās pamana agri.
Testu aizpilda vecāki, domājot par 6-14 gadus vecu bērnu. Tajā ir 12 mūsu pašu jautājumi. Tie aptver jomas, ko vērtē klīniskās aptaujas, taču nav ne SCARED, ne cita publicēta skala, un punkti nav salīdzināmi ar oficiālajiem rezultātiem. Jomas ir vispārēja trauksmainība, šķiršanās trauksme, sociālā trauksme, ķermeņa simptomi un izvairīšanās no skolas.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Normāla trauksme un trauksmes traucējumi: kur ir robeža?
Trauksme ir normāla un pat nepieciešama bērnības daļa: tā pasargā no briesmām un pavada katru attīstības lēcienu. Ir arī tipiskas vecuma bailes: zīdaiņi baidās no svešiniekiem, bērnudārznieki no tumsas un briesmoņiem, sākumskolēni no reālām briesmām (slimībām, zagļiem, kontroldarbiem), pusaudži no sociālā novērtējuma. Šīs bailes nāk un aiziet, un bērns, kaut arī baidās, dzīvo tālāk: iet, mēģina, draudzējas.
Par traucējumu trauksme kļūst, kad tā pārkāpj trīs robežas: nesamērīgums (bailes ir krietni lielākas par situāciju), pastāvīgums (ilgst mēnešiem, nevis nedēļu pēc izbīļa) un, pats svarīgākais, traucēšana dzīvot: bērns sāk izvairīties no skolas, draugiem, pulciņiem, gulēšanas atsevišķi, un ģimenes dzīve pārkārtojas ap viņa bailēm. Tieši traucēšanas kritērijs atšķir jūtīgu bērnu no bērna, kuram vajadzīga palīdzība.
Kā trauksme izpaužas bērniem: piecas maskas
Bērni reti saka „es uztraucos”. Tā vietā trauksme valkā maskas, un tās vērts pazīt. Pirmā maska ir ķermenis: vēdersāpes un galvassāpes (visbiežāk no rītiem pirms skolas, bet brīvdienās tās brīnumainā kārtā pazūd), slikta dūša, nogurums. Otrā: jautājumi un apliecinājumi, tie bezgalīgie „bet ja nu?”, kuriem atbilžu nekad nav gana. Trešā: izvairīšanās, sākot ar „negribu iet uz svētkiem” un beidzot ar atteikšanos iet uz skolu.
Ceturtā maska ir visnegaidītākā: dusmas un histērijas. Trauksmains bērns, ko spiež iet tur, kur ir bail, bieži nevis raud, bet eksplodē, tāpēc trauksmi uzskata par „sliktu uzvedību”. Piektā: perfekcionisms, kad bērns plēš burtnīcas, baidās no kļūdām un stundām mokās ar vienkāršiem mājasdarbiem. Ja atpazināt vairākas maskas, testa rezultāts jums vairs nav pārsteigums, bet karte. Plašāku uzvedības ainu sniedz bērna uzvedības tests, bet, ja redzat arī lielu izklaidību, ADHD tests bērniem: trauksmi un ADHD dažreiz jauc, jo abas traucē koncentrēties.
Biežākā vecāku kļūda (aiz mīlestības)
Kad bērnam ir bail, mīloši vecāki dabiski dara divas lietas: mierina un palīdz izvairīties. Diemžēl abas, ja tās izmanto bez mēra, trauksmi audzē. Pastāvīgi apliecinājumi („noteikti nekas nenotiks, apsolu”) iemāca bērnam, ka miers nāk no ārpuses, un tā vajag arvien vairāk, kā zāles, kuru iedarbība kļūst arvien vājāka. Bet izvairīšanās (ļaut neiet, nerunāt, nemēģināt) sniedz ātru atvieglojumu, taču smadzenēs ieraksta: „briesmas bija īstas, labi, ka aizbēgi”. Nākamreiz bailes ir lielākas.
Ko darīt tā vietā? Pētījumos pamatotai formulai ir divas daļas: atzīt sajūtu un paust uzticēšanos ar rīcību. „Redzu, ka tev tiešām ir bail. Un es zinu, ka tu to vari; ejam, sāksim ar mazu solīti.” Bailes pārvar pakāpeniski, ar maziem, bērnam panesamiem soļiem (psihologi to sauc par ekspozīciju), un katrs pārvarētais pakāpiens dod bērnam to, ko nedod nekāda mierināšana: pieredzi „es varu”.
Kur vērsties un kā ārstē bērnu trauksmi?
Ceļš bieži ir vienkāršāks, nekā daudzi domā: sāciet ar ģimenes ārstu vai skolas psihologu (ja skolā tāds strādā), kuri palīdzēs atrast bērnu psihologu. Ja trauksme izpaužas ar ķermeņa sūdzībām, pirmā vizīte pie ģimenes ārsta vai pediatra ir pareizais solis: viņš izslēgs fiziskus cēloņus. Smagākos gadījumos bērnu konsultē bērnu psihiatrs.
Visefektīvākā ārstēšana ir bērniem pielāgota kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT): spēļu un stāstu veidā bērns mācās saprast savu trauksmi, mainīt biedējošās domas un pakāpeniski iet cauri bailēm. Ļoti svarīga daļa ir vecāku iesaistīšana: programmas, kurās vecāki iemācās atbalstīt drosmi, nevis izvairīšanos, var palīdzēt, īpaši ar jaunākiem bērniem. Smagos gadījumos ārsts var pievienot medikamentus. Un vēl viena svarīga detaļa: bērnu trauksmei bieži ir ģimenes konteksts, tāpēc, ja pamanāt trauksmainību arī sevī, trauksmes tests un darbs ar sevi būs netieša, bet spēcīga palīdzība bērnam.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var noteikt bērnam trauksmes traucējumus?
Nē. Tests ir uzrakstīts vecākiem kā pirmā pārbaude: tas parāda, vai trauksmes pazīmju ir tik daudz, ka vērts vērsties pie speciālista. Diagnozi nosaka bērnu psihiatrs vai klīniskais psihologs, izvērtējot bērnu un ģimenes un skolas sniegto informāciju.
Bērns pastāvīgi sūdzas par vēdersāpēm, bet ārsti neko neatrod. Vai tā ir trauksme?
Var būt: vēdersāpes un galvassāpes ir biežākā bērnu trauksmes ķermeņa valoda, īpaši ja tās atkārtojas no rītiem pirms skolas un pazūd brīvdienās. Svarīgi darīt abus darbus: ārstam jāizslēdz fiziski cēloņi, bet, ja tādi netiek atrasti, nākamais solis ir bērnu psihologs, nevis vēl desmit izmeklējumu apļi.
Bērns atsakās iet uz skolu. Ko darīt?
Rīkoties ātri: izvairīšanās no skolas ir sniega bumba, kas aug ar katru kavēto dienu. Noskaidrojiet iemeslu (ņirgāšanās, trauksme, attiecības ar skolotāju), iesaistiet skolu un psihologu un atgrieziet bērnu ar maziem, bet tūlītējiem soļiem (sākumā vismaz uz daļu dienas). Ilgstošs „lai atpūšas mājās, kamēr pāries” trauksmi tikai padziļina.
Vai bērna trauksme pāries pati?
Vieglas, ar vecumu saistītas bailes visbiežāk pāriet. Bet trauksme, kas ilgst mēnešiem, liek izvairīties un ierobežo dzīvi, pati no sevis drīzāk nevis pāriet, bet padziļinās un turpinās pusaudža gados. Turklāt bērnu trauksmi var lieliski ārstēt, un agri apgūtas prasmes noder visu dzīvi.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Birmaher B. u. c. (1997). The Screen for Child Anxiety Related Emotional Disorders (SCARED). Journal of the American Academy of Child & Adolescent Psychiatry, 36(4).
- Rapee R. M. u. c. (2009). Anxiety disorders during childhood and adolescence: Origins and treatment. Annual Review of Clinical Psychology, 5.
- James A. C. u. c. (2020). Cognitive behavioural therapy for anxiety disorders in children and adolescents. Cochrane Database of Systematic Reviews, 11.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.