Skolas baiļu tests
Bailes no skolas (dažkārt sauktas par skolionofobiju, bet speciālistu valodā par izvairīšanos no skolas) ir kas vairāk nekā nevēlēšanās no rīta celties: tā ir īsta trauksme, kas izpaužas kā vēdersāpes un galvassāpes no rītiem, asaras svētdienu vakaros un aizvien biežāk kavētas dienas. Svarīgākais, kas jāzina: bailes no skolas gandrīz nekad nav „par skolu kopumā”, aiz tām vienmēr slēpjas konkrēts iemesls (ņirgāšanās, konflikts, trauksme par šķiršanos no vecākiem, bailes no pārbaudījumiem vai sociālās bailes), un šo iemeslu var atrast.
Testu var pildīt pats skolēns (pusaudzis) vai vecāki kopā ar jaunāku bērnu, atbildot no bērna skatpunkta. 10 jautājumi palīdzēs novērtēt baiļu stiprumu; iemeslu karte gaida pēc rezultāta.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Bailes no skolas vai „slinkums”: kā atšķirt?
Pieaugušajiem vissvarīgāk ir atšķirt izvairīšanos no skolas trauksmes dēļ no stundu kavēšanas izklaides pēc. Atšķirības ir skaidras: izvairīšanās trauksmes dēļ izpaužas ar ķermeņa simptomiem (vēdersāpes, galvassāpes no rītiem, kas brīvdienās izzūd), bērns, palicis mājās, neiet izklaidēties, bet slēpjas un jūtas slikti, vecāki par kavējumu zina, un pats bērns bieži vien gribētu spēt iet, bet nespēj. Skolas kavēšana notiek bez bailēm: dienu pavada jautri, bērns slēpjas no vecākiem, nevis no skolas, un nekādu rīta simptomu nav.
Bailes no skolas ir izplatītas (pēc dažādiem novērtējumiem būtisku izvairīšanos no skolas piedzīvo 1-5 procenti skolēnu, bet vieglākas formas daudz vairāk), un tās nav ne slinkums, ne rakstura defekts. Tas ir signāls, ka skolā vai bērna iekšienē ir kaut kas, ko viņš nespēj panest, un šim „kaut kam” ir nosaukums.
Četri biežākie iemesli, kas slēpjas aiz bailēm no skolas
Bailes no skolas ir simptoms; iemesli gandrīz vienmēr ir atrodami šajā sarakstā:
- Ņirgāšanās (mobings): biežākais un nopietnākais iemesls; bērns to bieži nenosauc kauna vai baiļu dēļ, tāpēc jautājiet konkrēti un mierīgi, nevis „vai viss kārtībā?”
- Sociālā trauksme: bailes atbildēt, būt uzmanības centrā, ēst citu klātbūtnē, pārģērbties sporta stundai; šādam bērnam skola ir nebeidzama skatuve
- Trauksme par šķiršanos (visbiežāk sākumskolēniem): bailes nevis no skolas, bet no šķiršanās no vecākiem; bieži saasinās pēc slimības, zaudējuma vai pārmaiņām ģimenē
- Mācīšanās grūtības un bailes no pārbaudījumiem: pastāvīgas neveiksmes stundās (dažkārt neatpazītas disleksijas vai uzmanības grūtību dēļ) pārvērš skolu par ikdienas pazemojumu
Ko darīt vecākiem: divas galējības un pareizais ceļš
Ir divas kļūdas, ko pieļauj mīloši vecāki. Pirmā: spiest ar varu („iesi, un viss, neizdomā”), ignorējot iemeslu; tas māca bērnam, ka viņa signālus neviens nedzird, un bieži beidzas ar pilnīgu noslēgšanos. Otrā, pretējā: ļaut palikt mājās bez ierobežojuma; tas ir saprotami žēluma dēļ, bet darbojas tāpat kā visu fobiju gadījumā: katra kavētā diena trauksmi mazina īslaicīgi un audzē ilgtermiņā, jo atgriezties kļūst arvien grūtāk, bet sēdēšana mājās kļūst par ieradumu.
Pareizais ceļš ir pa vidu: iemesla meklēšana plus ātra, bet pakāpeniska atgriešanās. Vispirms mierīga saruna bez pārmetumiem (kas skolā ir visgrūtākais? kad tas sākās? kam vajadzētu mainīties, lai būtu vieglāk?), tad kontakts ar skolu (klases audzinātājs, skolas psihologs: izvairīšanās no skolas viņiem ir labi pazīstama tēma), bet atgriešanos, ja pārtraukums jau ievilcies, organizē pakāpeniski: sākumā īsākas dienas vai mīļākās stundas, pamazām pilna slodze. Ilga gaidīšana, „kamēr pats gribēs”, gandrīz nekad nestrādā; strādā iemesla novēršana un maiga, bet konsekventa atrašanās skolā.
Kad vajadzīgi speciālisti un kur tos meklēt?
Pie speciālistiem ir vērts vērsties, ja izvairīšanās turpinās ilgāk par dažām nedēļām, ja ķermeņa simptomi ir stipri (ārstam būtu jāizslēdz fiziski cēloņi), ja ir ņirgāšanās pazīmes (te noteikti jāiesaista arī skolas vadība, jo ņirgāšanās apturēšana ir skolas pienākums) vai ja bailes pavada plašākas pazīmes: nomākts garastāvoklis, noslēgšanās, runas par bezjēdzību. Kur vērsties: skolas psihologs (ātrākais ceļš, bērns var vērsties arī pats), ģimenes ārsts, bērnu psihiatrs vai klīniskais psihologs, bet krīzes brīdī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111 (visu diennakti, bez maksas, anonīmi) bērnam un krīzes tālrunis 116 123 pieaugušajiem.
Tālākai pašpārbaudei noderēs precīzāki testi: bērnu trauksmes tests (pilda vecāki, ietver arī trauksmi par šķiršanos), eksāmenu baiļu tests (ja bailes griežas ap pārbaudes darbiem), sociālās trauksmes tests (pusaudzim, ja visbiedējošāk ir būt redzamam) un pusaudžu pašsajūtas tests (ja jums šķiet, ka izvairīšanās no skolas ir daļa no plašākām emocionālām grūtībām). Un nobeigumā: kad bailēm no skolas atrasts iemesls, lielākajai daļai bērnu tās izdodas veiksmīgi pārvarēt, un, jo agrāk sāk, jo īsāks ir ceļš.
Biežāk uzdotie jautājumi
Bērns saka „nezinu”, kad jautāju, no kā viņš skolā baidās. Ko darīt?
„Nezinu” visbiežāk nozīmē „nemāku nosaukt” vai „baidos pateikt”, nevis „iemesla nav”. Palīdz konkrēti, slēgti jautājumi mierīgā vidē: kura nedēļas diena ir visgrūtākā? kura stunda? kur skolā ir visnepatīkamāk (klasē, gaitenī, ēdnīcā, garderobē)? vai ir cilvēki, no kuriem tu izvairies? Mazākiem bērniem zīmēšana vai dienas „vērtēšana” pasaka vairāk nekā tiešs jautājums. Un sekojiet brīdim: bērni atveras nevis nopratināšanā, bet pa ceļam, spēlējoties, pirms gulētiešanas.
Vai ļaut bērnam nedēļu „atpūsties no skolas”?
Piesardzīgi: viena diena atelpai ar skaidru plānu var palīdzēt, bet nedēļa vai ilgāk bez plāna gandrīz vienmēr pasliktina situāciju, jo izvairīšanās audzē bailes, un atgriešanās pēc ilga pārtraukuma šķiet kā lēciens bezdibenī. Ja pārtraukums ir vajadzīgs (piemēram, akūtas ņirgāšanās situācijas dēļ), tam jānotiek kopā ar iemesla risināšanu un norunātu atgriešanās grafiku, vislabāk kopā ar skolas psihologu.
Man vairs nav 10 gadu, esmu pusaudzis un pats jūtu šīs bailes. Ko darīt man?
Vispirms zini: tas nav vājums, un ar to saskaras ne tikai tu. Pamēģini sev atbildēt, kas tieši skolā ir visgrūtākais (cilvēki? atbildēšana? kāda konkrēta situācija?), jo no tā atkarīgs risinājums. Tad pastāsti kādam pieaugušajam, kuram uzticies, vai aizej pie skolas psihologa pats, bez vecākiem, tā drīkst. Ja runāt klātienē ir par grūtu, uzticības tālrunis 116 111 (visu diennakti, bez maksas, anonīmi) palīdzēs saplānot pirmo soli.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Kearney C. A. (2008). School absenteeism and school refusal behavior in youth: A contemporary review. Clinical Psychology Review, 28(3).
- Heyne D. u. c. (2019). Differentiation between school attendance problems: Why and how? Cognitive and Behavioral Practice, 26(1).
- American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed. Specific Phobia.
- Öst L.-G. (1989). One-session treatment for specific phobias. Behaviour Research and Therapy.
- NHS. Phobias: overview, symptoms and treatment.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.