Datorspēļu atkarības tests
Spēlēt daudz un būt atkarīgam no spēlēm nav viens un tas pats. Pasaules Veselības organizācija 2019. gadā iekļāva spēļu atkarības traucējumus starptautiskajā slimību klasifikācijā, taču robeža tiek novilkta nevis pēc stundām, bet pēc kontroles zuduma un kaitējuma citām dzīves jomām.
Tests balstās uz 9 kritērijiem, ar kuriem Amerikas Psihiatru asociācija (DSM-5) apraksta interneta spēļu atkarības traucējumus: no tolerances un abstinences līdz meliem par spēlēšanai veltīto laiku. Atbildiet par pēdējiem 12 mēnešiem: par sevi vai domājot par savu bērnu (tad atbildiet viņa vārdā).
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kad spēles kļūst par slimību?
PVO Starptautiskajā slimību klasifikācijā (SSK-11) spēļu atkarības traucējumi ir aprakstīti ar trim pazīmēm, kas ilgst vismaz 12 mēnešus: zaudēta kontrole pār spēlēšanu; spēlēm tiek dota priekšroka pār citām interesēm un ikdienas nodarbēm; spēlēšana turpinās, neraugoties uz acīmredzamu kaitējumu.
Amerikas Psihiatru asociācija (DSM-5) izmanto 9 kritērijus, uz kuriem balstīts šis tests: aizņemtība ar spēlēm, abstinences simptomi, tolerance, neveiksmīgi mēģinājumi ierobežot spēlēšanu, citu hobiju zudums, spēlēšana, neraugoties uz kaitējumu, meli par spēlēšanas laiku, spēlēšana kā bēgšana no emocijām un svarīgu lietu (mācību, darba, attiecību) apdraudējums.
Un vissvarīgākais vecākiem un pašiem spēlētājiem: daudz spēlēt nenozīmē būt atkarīgam. Traucējumi tiek konstatēti tikai nelielai daļai spēlētāju, jo atšķirību rada kontrole un sekas, nevis stundas.
Kāpēc spēles ievelk spēcīgāk nekā filmas vai grāmatas?
Mūsdienu spēles ir perfekti noregulētas atalgojuma mašīnas. Tās dod to, ko īstā dzīve bieži nedod: skaidrus mērķus, ātru atgriezenisko saiti, redzamu progresu un garantētu atalgojumu par pūlēm.
- Mainīgs atalgojums: rets „drops” vai kritiskais trāpījums darbojas kā spēļu automāts
- Progresa sistēmas: līmeņi, sasniegumi un „battle pass” rada „vēl mazliet un…” cilpu
- Sociālais spiediens: komanda gaida, ģilde dodas reidā, un draugi internetā kļūst par vienīgajiem draugiem
- FOMO mehānikas: ierobežota laika notikumi un ikdienas uzdevumi soda par nepieslēgšanos
- Droša kompetence: spēlē esi stiprs un atzīts, pat ja īstajā dzīvē ir grūti
Spēles un bērni: ko darīt vecākiem?
Aizliegumi un skandāli parasti nedarbojas, bet darbojas struktūra un alternatīvas. Vienojieties par skaidriem noteikumiem (kad, cik ilgi, ar nosacījumu, ka pirmajā vietā ir miegs, mājasdarbi un kustības) un ievērojiet tos konsekventi. Interesējieties, ko bērns spēlē: kopīga spēlēšana pastāsta vairāk nekā simts jautājumu, un jūsu interese mazina slēpšanos.
Satraukumu vajadzētu raisīt nevis stundām, bet pārmaiņām: krītošām atzīmēm, pamestam sportam, pazudušiem draugiem klātienē, agresijai, kad ierīce tiek atņemta, spēlēšanai naktīs. Tādā gadījumā sāciet nevis ar sodu, bet ar jautājumu kāpēc, jo kompulsīva spēlēšana bieži ir atbilde uz ņirgāšanos, trauksmi vai vientulību, un jārisina ir cēlonis.
Kur meklēt palīdzību?
Ja spēlēšana atbilst riskantas vai izteiktas iesaistes līmenim, visefektīvākā palīdzība ir kognitīvi biheiviorālā terapija, kas palīdz atjaunot kontroli un risināt emocionālos iemeslus, kas slēpjas aiz spēlēšanas. Var vērsties pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra, bērniem un pusaudžiem arī pie skolas psihologa, ģimenes ārsta vai bērnu psihiatra.
Emocionāls atbalsts bez maksas: bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111 (visu diennakti, anonīmi) un krīzes tālrunis 116 123 (visu diennakti).
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik stundu spēlēšanas dienā ir par daudz?
Universālas robežas nav, jo traucējumi tiek noteikti pēc kontroles un kaitējuma, nevis stundām. Trīs stundas nedēļas nogalē bez sekām ir veselīgāk nekā stunda katru nakti miega vietā. Tomēr bērniem speciālisti iesaka skaidras, vecumam atbilstošas laika robežas.
Vai ar šo testu var novērtēt manu bērnu?
Jā, atbildiet uz jautājumiem, domājot par bērna uzvedību (vai aizpildiet testu kopā). Rezultāts nav diagnoze, taču augsts punktu skaits ir nopietns signāls aprunāties ar bērnu un, ja nepieciešams, ar skolas psihologu.
Vai „loot box” un maksas kastes spēlēs jau ir azartspēle?
Tās darbojas pēc azartspēļu principa (samaksā un saņem nejaušu balvu), un daudzi pētnieki tās uzskata par azartspēļu formu, kas īpaši bīstama nepilngadīgajiem. Ja tēriņi spēlēs kļuvuši par problēmu, izpildiet arī azartspēļu atkarības testu.
Spēlēju profesionāli vai veidoju saturu. Vai tas attiecas uz mani?
Ilgs spēlēšanas laiks darba dēļ nav traucējums. Tomēr kritēriji attiecas arī uz profesionāļiem: ja zaudējat kontroli, melojat par laiku, spēlējat, bēgot no emocijām, un kaitējat veselībai, problēma ir reāla neatkarīgi no tā, vai par spēlēšanu maksā.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- American Psychiatric Association (2013). Internet Gaming Disorder. DSM-5 Section III. APA.
- World Health Organization (2019). Gaming disorder. ICD-11 for Mortality and Morbidity Statistics.
- Pontes H. M., Griffiths M. D. (2015). Measuring DSM-5 Internet Gaming Disorder: Development and validation of a short psychometric scale. Computers in Human Behavior.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.