Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Atkarības

Telefona atkarības tests

Vidusmēra cilvēks dienā pieskaras telefonam simtiem reižu, un lielākoties nevis tāpēc, ka tā nolēmis, bet tāpēc, ka roka pati to paņēmusi. Telefonus veido labākie uzmanības inženieri pasaulē, un tie ir radīti tā, lai pie tiem būtu grūti nepieķerties: mainīgs atalgojums (kas jauns?), bezgalīga plūsma un paziņojumi, kas vienmēr zina, kad jūsu griba ir visvājākā. Jautājums nav par to, vai telefons jūs velk (tas velk visus), bet par to, cik daudz tas jums maksā.

Divpadsmit mūsu pašu sagatavoti jautājumi par telefona vietu jūsu dienā: automātiskiem paradumiem, nemieru bez tā (tā saukto nomofobiju) un ietekmi uz miegu, uzmanību un attiecībām. Tā nav nomofobijas aptauja NMP-Q vai cita zinātniska skala, tāpēc rezultātu nevar salīdzināt ar to punktiem.

Dalīties:
12 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Vai telefons var izraisīt atkarību?

Oficiālajās klasifikācijās „telefona atkarības” diagnozes (pagaidām) nav, taču pētnieki lielā mērā ir vienisprātis par problemātiskas viedtālruņa lietošanas parādību: to mēra ar tiem pašiem kritērijiem kā uzvedības atkarības (kontroles zudums, tolerance, nemiers bez atkarības objekta, turpināšana, neraugoties uz kaitējumu), un tā darbojas caur to pašu smadzeņu atalgojuma mehānismu. Spēcīgākais āķis ir mainīgs atalgojums: līdzīgi spēļu automātam, telefons atalgo neparedzami (dažreiz interesanta ziņa, dažreiz nekā), un tieši neparedzams atalgojums veido visnoturīgākos paradumus.

Savu nosaukumu ir pelnījis arī nemiers bez telefona: nomofobija (no angļu val. no mobile phone phobia). Tā nav oficiāla fobija, bet trāpīgs termins sajūtai, ko pazīst lielākā daļa: izlādējies akumulators vai mājās aizmirsts telefons izraisa nesamērīgu nemieru, it kā bez tā mēs būtu palikuši bez daļas no sevis. Jo spēcīgāka ir šī sajūta, jo vairāk telefons jūs vada, nevis kalpo jums.

Cik tas maksā: miegs, uzmanība, garastāvoklis

Problemātiskai lietošanai ir trīs lielākie rēķini. Pirmais ir miegs: ritināšana vakarā aizkavē iemigšanu (gan ar saturu, kas uzbudina, gan ar gaismu, gan vienkārši ar „vēl piecas minūtes”), bet telefons pie gultas mudina to pārbaudīt naktī. Miega trūkums savukārt vājina paškontroli, un loks noslēdzas. Otrais ir uzmanība: pat kluss telefons uz galda pamanāmi pasliktina sarežģītu uzdevumu izpildi (daļa smadzeņu paliek dežūrā pie tā), bet nemitīga pārslēgšanās trenē izklaidību kā muskuli.

Trešais rēķins ir garastāvoklis un attiecības: pētījumos pasīvs plūsmu patēriņš ir saistīts ar sliktāku pašsajūtu un sociālo salīdzināšanos (visu citu dzīves šķiet labākas), bet telefons sarunas laikā (parādība, ko sauc par „phubbing”) jūtami pasliktina sarunu un attiecību kvalitāti. Svarīga godīga piezīme: daļa šo saikņu darbojas abos virzienos (arī slikta pašsajūta dzen pie ekrāna), tāpēc labākais personīgais tests ir nevis statistika, bet jūsu pašu atbilde uz jautājumu no testa: kā jūtaties pēc pusstundas ritināšanas?

Digitālā higiēna: ko darīt praktiski?

Visefektīvākā stratēģija nav gribasspēks, bet berzes dizains: automātiskam paradumam vajag vieglumu, tāpēc apgrūtiniet to. Izslēdziet nevajadzīgos paziņojumus (atstājiet tikai cilvēkus), izvāciet laika rijējas lietotnes no sākuma ekrāna vai izdzēsiet tās (īstām vajadzībām paliks pārlūks), ieslēdziet pelēko režīmu, nosakiet lietotnēm limitus. Un otrādi: atvieglojiet labos paradumus, grāmata uz spilvena darbojas labāk par solījumu „neritināt”.

Otrais virziens: zonas un rituāli. Divas zonas bez telefona (guļamistaba un ēšana) dod nesamērīgi lielu labumu; modināšanu pārņem parasts modinātājpulkstenis. No rīta pirmā pusstunda bez ekrāna maina visas dienas toni. Trešais virziens: aizstājēji jūtām. Telefons visbiežāk aizpilda garlaicību, trauksmi un vientulību; ja šīm jūtām nav citu atbilžu, neviens limits ilgi neturēsies. Uzmanības trenēšanai noderēs uzmanības koncentrācijas tests, bet paradumu veidošanai paradumu tests.

Bērni, pusaudži un telefoni: īsumā vecākiem

Vecākiem svarīgākās ir trīs lietas. Pirmkārt, bērna smadzeņu pašregulācijas sistēmas vēl tikai nobriest, tāpēc „vienojies pats ar sevi par limitu” bērnam darbojas vēl sliktāk nekā pieaugušajam: robežas jānotur videi (ekrānu noteikumi, telefons ne guļamistabā, bet līdz noteiktam vecumam arī tehniski vecāku kontroles rīki). Otrkārt, spēcīgākais faktors ir vecāku piemērs: bērni kopē nevis noteikumus, bet uzvedību, un „noliec telefonu” no tēta, kurš pats ritina, nedarbojas.

Treškārt, ne katra ilga lietošana ir atkarība: pusaudzim telefons ir arī sociālā dzīve. Satraucošās pazīmes ir tās pašas, kas pieaugušajiem: sabrūkošs miegs, pamesti hobiji, izolēšanās, agresija, kad ierīce tiek atņemta, krītošas atzīmes. Tādā gadījumā aizliegumi vieni paši bieži tikai padziļina konfliktu, bet palīdz saruna par to, ko telefons bērnam aizstāj, un, ja vajag, psihologa palīdzība. Plašāku ainu sniedz interneta atkarības un datorspēļu atkarības testi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik daudz ekrāna laika dienā ir „normāli”?

Universāla skaitļa nav, jo svarīgāk ir nevis cik, bet kā un par kādu cenu: divas stundas mērķtiecīgas lietošanas (sarakste, darbs, navigācija) ir veselīgāk nekā stunda automātiskas ritināšanas naktī. Labāki mēri par stundām: vai telefons maksā miegu, vai traucē strādāt un būt kopā ar cilvēkiem, vai varat to mierīgi atstāt citā istabā.

Izdzēst sociālos tīklus vai pietiek ar limitiem?

Atkarīgs no jūsu attiecībām ar tiem. Ja limiti tiek ievēroti un pēc tiem jūtaties labi, ar tiem pietiek. Ja limitus nemitīgi pagarināt „vēl par piecām minūtēm”, efektīvāk ir izdzēst lietotni un atstāt pārlūka versiju: saturs paliek pieejams, bet pazūd automātiskais reflekss. Daudzi ir pārsteigti, ka jau pēc nedēļas „neaizstājamās” lietotnes vairs nepietrūkst.

Kāpēc jūtu telefona vibrāciju, kuras nemaz nebija?

Tas ir fantoma vibrācijas sindroms, kas ļoti bieži sastopams cilvēkiem, kuri intensīvi lieto telefonu: smadzenes tik ļoti gaida signālu, ka nejaušas sajūtas (auduma pieskārienu, muskuļa raustīšanos) interpretē kā vibrāciju. Pats par sevi tas nav bīstams, taču labi parāda, ka nervu sistēma pārāk daudz dežurē pie telefona.

Vai „digitālais detokss” nedēļas nogalē kaut ko dod?

Kā vienreizēja akcija maz: paradumi atgriežas pirmdienā. Taču kā eksperiments tas ir vērtīgs: parāda, cik liela lietošanas daļa bija automātika, cik ātri atgriežas uzmanība un kā patiesībā pietrūkst (visbiežāk divu trīs cilvēku, nevis plūsmu). Labāko rezultātu dod pēc detoksa atgriezt nevis visu, bet tikai to, kā tiešām pietrūka.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Yildirim C., Correia A. P. (2015). Exploring the dimensions of nomophobia: Development and validation of a self-reported questionnaire. Computers in Human Behavior, 49.
  • Billieux J. (2012). Problematic use of the mobile phone: A literature review and a pathways model. Current Psychiatry Reviews, 8(4).
  • Ward A. F. u.c. (2017). Brain drain: The mere presence of one’s own smartphone reduces available cognitive capacity. Journal of the Association for Consumer Research, 2(2).
Vai šis tests jums bija noderīgs?