Interneta atkarības tests
Vidusmēra cilvēks dienā pieskaras telefonam vairākus simtus reižu, turklāt lielākoties to pat nepamana. Robeža starp aktīvu interneta lietošanu un kompulsīvu sērfošanu, kas atņem miegu, uzmanību un īstas attiecības, tiek pārkāpta nemanot.
Divpadsmit jautājumi par jūsu attiecībām ar internetu: telefonu, sociālajiem tīkliem, bezgalīgo ritināšanu. Jautājumu pamatā ir pazīmes, pēc kurām pētnieki atpazīst problemātisku interneta lietošanu. Atbildiet par pēdējiem 3 mēnešiem.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Vai interneta atkarība ir īsta slimība?
„Interneta atkarība” kā atsevišķa diagnoze oficiālajās slimību klasifikācijās (DSM-5, SSK-11) nav iekļauta, daļēji tāpēc, ka internets ir vide, nevis viena nodarbe: vieni iestieg sociālajos tīklos, citi spēlēs, vēl citi video. Tomēr kompulsīva, kontrolei nepakļauta lietošana ir labi dokumentēta parādība, ko pētnieki sauc par problemātisku interneta lietošanu.
Mehānisms ir tāds pats kā citām uzvedības atkarībām: neregulārs atalgojums (jauns ieraksts, „patīk”, paziņojums) aktivizē dopamīna sistēmu, bet bezgalīgā plūsma („infinite scroll”) ir apzināti veidota tā, lai tajā nebūtu dabisku apstāšanās punktu.
Šis tests mēra trīs lietas: kontroles zudumu (neizdodas ierobežot), prioritāšu maiņu (internets izspiež miegu, darbus, cilvēkus) un emocionālo atkarību (sērfošana kā bēgšana, nemiers, kad esat bezsaistē).
Kāpēc ir tik grūti nolikt telefonu?
Ne jau vāja gribasspēka dēļ. Lietotnes veido komandas, kuru mērķis ir maksimāli ilgi noturēt jūsu uzmanību, jo uzmanība ir viņu ienākumi. Pret jums strādā labākie uzvedības psihologi pasaulē:
- Neregulārs atalgojums: nekad nezināt, kas būs jaunajā plūsmā, gluži kā spēļu automātā
- Bezgalīgā plūsma: nav „beigu”, kas dabiski apturētu
- Sociālais apstiprinājums: „patīk” un skatījumi aktivizē tos pašus atalgojuma centrus, ko atzinība klātienē
- FOMO: bailes kaut ko palaist garām liek pārbaudīt „vēl tikai reizīti”
- Paziņojumi: katrs no tiem pārtrauc uzmanību un rada iemeslu palikt pie ekrāna
Ko kompulsīva sērfošana nodara smadzenēm un dzīvei?
Vislabāk izpētītas ir trīs sekas. Pirmkārt, miegs: sērfošana gultā aizkavē iemigšanu, bet zilā gaisma un emocionāls saturs pasliktina miega kvalitāti. Otrkārt, uzmanība: paradums ik pēc dažām minūtēm pārbaudīt telefonu trenē smadzenes nemitīgi pārtraukt pašām sevi, tāpēc dziļa koncentrēšanās kļūst arvien grūtāka. Treškārt, garastāvoklis: pētījumi konsekventi saista intensīvu sociālo tīklu lietošanu ar zemāku pašvērtējumu un spēcīgāku trauksmi, īpaši jauniešiem.
Svarīgi ir arī tas, ko sērfošana izspiež: katra stunda pie ekrāna ir stunda bez miega, bez kustībām, bez sarunas klātienē. Bieži tieši šis izspiešanas efekts, nevis pats saturs, visvairāk pasliktina dzīves kvalitāti.
Kā atgūt kontroli: metodes, kas darbojas
Gribasspēks pret lietotņu dizainu zaudē, tāpēc visefektīvākie ir nevis solījumi sev, bet izmaiņas apkārtējā vidē, kas atvieglo ceļu uz labu paradumu un apgrūtina ceļu uz sliktu:
- Izslēdziet visus nevajadzīgos paziņojumus, atstājiet tikai cilvēkus, nevis algoritmus
- Naktī lādējiet telefonu citā istabā, modināšanai izmantojiet parastu pulksteni
- Izdzēsiet no telefona visvairāk ievelkošo lietotni un lietojiet to tikai datora pārlūkā
- Nosakiet lietotnēm laika limitus, bet paroli uzticiet citam cilvēkam
- Izveidojiet „garlaicības logus”: rindā vai sabiedriskajā transportā pabūstiet bez telefona, jo smadzenēm vajag tukšgaitu
- Aizstājiet, nevis tikai atņemiet: izdomājiet, ko darīsiet sērfošanas vietā, citādi smadzenes atgriezīsies pie vecā
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik daudz ekrāna laika dienā ir „normāli”?
Universālas robežas nav: svarīgākas par stundām ir sekas un kontrole. Četras darba stundas pie ekrāna nav problēma, bet divas stundas nakts ritināšanas miega vietā jau ir. Tāpēc tests jautā nevis par laiku, bet par kontroli, izspiešanu un emocionālo atkarību.
Vai sociālo tīklu atkarība ir tas pats?
Sociālie tīkli ir biežākā kompulsīvas sērfošanas forma, un šis tests to aptver. Ja jūsu grūtības vairāk saistītas ar spēlēm, izpildiet datorspēļu atkarības testu, jo tas vērtē pēc specifiskiem spēļu kritērijiem.
Internets man vajadzīgs darbam. Kā to nošķirt?
Vērtējiet tikai brīvā laika lietošanu: darba rīki nav atkarības objekts. Pazīme, kurai vērts pievērst uzmanību, ir tas, kas notiek pēc darba: vai spējat atslēgties, vai roka tomēr bez mērķa stiepjas pēc telefona.
Vai tests der bērniem un pusaudžiem?
Tests ir veidots pieaugušajiem, taču pusaudzis to var izpildīt kopā ar vecākiem kā sarunas sākumu. Pusaudžu smadzeņu paškontroles sistēma vēl nobriest, tāpēc robežas palīdzēt noturēt jāpalīdz pieaugušajiem, un vislabāk darbojas kopīgi visas ģimenes noteikumi.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Young K. S. (1998). Internet Addiction: The Emergence of a New Clinical Disorder. CyberPsychology & Behavior.
- Twenge J. M., Campbell W. K. (2018). Associations between screen time and lower psychological well-being among children and adolescents. Preventive Medicine Reports.
- Alter A. (2017). Irresistible: The Rise of Addictive Technology. Penguin Press.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.