Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Garīgā veselība

Disociācijas tests

Gandrīz ikviens ir „atslēdzies” garā braucienā vai garlaicīgā lekcijā: esat atbraucis(-usi), bet ceļu neatceraties. Tā ir viegla, normāla disociācija. Taču, ja pasaule regulāri šķiet nereāla kā filmā (derealizācija), paša ķermenis vai domas it kā nav jūsu (depersonalizācija), bet dienā rodas robi, ko nevarat izskaidrot, vērts ieskatīties uzmanīgāk. Disociācija visbiežāk ir psihes aizsargmehānisms, kas „izslēdz” pārāk spēcīgus pārdzīvojumus.

Divpadsmit jautājumus uzrakstījām paši. Tie aptver tās pašas pieredzes jomas, ko vērtē arī speciālistu lietotā aptauja DES-II, taču tā nav DES-II, tāpēc jūsu punktus nevar salīdzināt ar tās oficiālajiem rezultātiem. Tiek jautāts, cik bieži šīs pieredzes gadās ikdienā, ne reibumā. Tā ir jutīga tēma, tāpēc uzsveram uzreiz: tests nediagnosticē nekādus traucējumus, tas tikai parāda, vai jūsu pieredžu biežums ir pietiekams iemesls sarunai ar speciālistu.

Dalīties:
12 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir disociācija?

Disociācija ir stāvoklis, kad uz laiku izjūk tas, kas parasti darbojas kā vienots veselums: uzmanība, atmiņa, sava ķermeņa un apkārtnes sajūta. Psihologi to raksturo kā spektru. Vienā galā ir pilnīgi normālas pieredzes: sapņošana nomodā, „autopilots” ceļā uz mājām, iegrimšana grāmatā tā, ka nedzirdi, ka sauc vakariņās. Otrā galā ir klīniski stāvokļi: pastāvīga derealizācija vai depersonalizācija, lieli atmiņas robi, disociatīvi traucējumi.

Divi jēdzieni, kurus vērts nošķirt: derealizācija ir sajūta, ka apkārtne ir nereāla (pasaule kā filmā, aiz stikla, sapnī), bet depersonalizācija ir sajūta, ka nereāls esi pats (vēro sevi no malas, ķermenis vai balss šķiet sveši). Abas pieredzes, kas epizodiski gadās stresā, nogurumā vai panikā, ir biežas un nebīstamas, lai gan ļoti nepatīkamas.

Kāpēc psihe „izslēdzas”?

Disociācija gandrīz vienmēr ir aizsardzība. Kad pārdzīvojums ir pārāk spēcīgs (akūtas briesmas, sāpes, nepanesams stress), nervu sistēmai ir avārijas mehānisms: samazināt jutīgumu, attālināties, „izslēgt skaņu”. Akūtā situācijā tā ir ģeniāla aizsardzība, kas palīdz izdzīvot. Problēma rodas tad, kad mehānisms ieslēdzas pārāk bieži: psihe, kas kādreiz iemācījusies „pazust” briesmu brīdī, sāk darīt to pašu eksāmenā, konfliktā vai vienkārši nogurumā.

Tāpēc paaugstināta disociācija tik bieži pavada traumatiskas pieredzes, panikas lēkmes (derealizācija ir viens no biežākajiem un visvairāk biedējošajiem lēkmes simptomiem) un hronisku stresu. Un visos gadījumos ir spēkā viens un tas pats: kad ārstē cēloni, disociācija atkāpjas, jo psihei vairs nav vajadzīgs avārijas drošinātājs.

Ko šis tests mēra un ko nemēra?

Tests mēra disociatīvo pieredžu biežumu ikdienā: atmiņas robus, derealizāciju, depersonalizāciju, iegrimšanu un emocionālu notrulinātību. Līdzīgu pieredzi klīnikā mēra aptauja DES-II, taču mūsu jautājumi ir uzrakstīti patstāvīgi un nav tās apgalvojumi.

Ko tests nemēra un nevar izmērīt: tas nediagnosticē nekādus disociatīvos traucējumus un jo īpaši disociatīvos identitātes traucējumus (DID), par kuriem sociālajos tīklos klīst daudz neprecīzas informācijas. Augsts rezultāts nozīmē tikai vienu: jūsu pieredzes ir pietiekami biežas, lai tās pārrunātu ar speciālistu, kurš aplūkos kopainu, tostarp miegu, veselību, zāles un dzīves stāstu.

Kā palīdzēt sev šeit un tagad: zemēšanās

Kad jūtat, ka „aizpeldat”, palīdz zemēšanās (angl. grounding) paņēmieni: tie atgriež uzmanību no iekšējās miglas maņās un ķermenī. Populārākais ir 5-4-3-2-1: apzināti atrodiet piecus priekšmetus, ko redzat, četras skaņas, ko dzirdat, trīs virsmas, ko sajūtat, divas smaržas un vienu garšu. Palīdz arī vienkāršāki paņēmieni: auksts ūdens uz plaukstu locītavām vai sejas, basas pēdas uz grīdas, spēcīga piparmētras vai citrusu smarža, lēna priekšmetu nosaukšana balsī.

Ilgtermiņā disociāciju mazina tas, kas mazina nervu sistēmas kopējo pārslodzi: pietiekams miegs (bezmiegs ir viens no spēcīgākajiem derealizācijas veicinātājiem), mazāk alkohola un stimulantu, regulāras kustības un darbs ar cēloni kopā ar speciālistu. Ja vienlaikus pamanāt nomāktu garastāvokli vai zudušu prieku, izpildiet arī depresijas testu: emocionāla notrulinātība ir abiem stāvokļiem kopīga iezīme.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai šis tests var noteikt disociatīvos traucējumus?

Nē. Tests uzrakstīts patstāvīgi (tas nav DES-II) un paredzēts pašpārbaudei: tas parāda, vai jūsu disociatīvo pieredžu biežums ir lielāks nekā parasti un vai vērts vērsties pie speciālista. Disociatīvos traucējumus diagnosticē tikai psihiatrs, vispirms izslēdzot citus cēloņus: miega traucējumus, neiroloģiskus stāvokļus, zāļu vai vielu iedarbību.

Panikas lēkmes laikā pasaule šķiet nereāla. Vai tā ir disociācija?

Jā, tā ir derealizācija, un tā ir viens no biežākajiem panikas lēkmes simptomiem. Lai gan sajūta ļoti biedē („man jūk prāts”), tā ir nebīstama un pāriet kopā ar lēkmi. Ja šādas epizodes atkārtojas, vērts izpildīt panikas lēkmju testu un strādāt ar trauksmi: derealizācija atkāpsies kopā ar to.

Vai disociācija nozīmē, ka man ir „vairākas personības”?

Nē. Disociatīvie identitātes traucējumi (DID) ir ļoti rets un smags stāvoklis, bet disociatīvās pieredzes (sapņošana nomodā, derealizācija, atmiņas robi) ir spektrs, kurā dzīvo gandrīz visi cilvēki. Augstāks rezultāts šajā testā visbiežāk liecina par stresa, trauksmes vai traumas ietekmi, nevis par DID. Sociālajos tīklos šī tēma bieži tiek attēlota maldinoši.

Kad disociācija kļūst par problēmu?

Kad tā ir bieža, nekontrolējama un traucē dzīvot: pazūd svarīgas dienas daļas, nereāluma sajūta neļauj strādāt vai vadīt auto, emocijas pastāvīgi ir „aiz stikla”, tuvinieki pamana uzvedību, ko neatceraties. Šādā gadījumā vērsieties pie speciālista: tas ir risināms, īpaši, ja cēlonis tiek atrasts un ārstēts.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Carlson E. B., Putnam F. W. (1993). An update on the Dissociative Experiences Scale. Dissociation, 6(1).
  • Bernstein E. M., Putnam F. W. (1986). Development, reliability, and validity of a dissociation scale. Journal of Nervous and Mental Disease, 174(12).
  • Lyssenko L. u.c. (2018). Dissociation in psychiatric disorders: A meta-analysis of studies using the Dissociative Experiences Scale. American Journal of Psychiatry, 175(1).
Vai šis tests jums bija noderīgs?