Krāšanas traucējumu tests
Bēniņi, pilni ar mantām, kas „vēl noderēs”, vēl nenozīmē traucējumus: pieķeršanās lietām un krājumi ir normāla cilvēka dzīves daļa. Krāšanas traucējumi (DSM-5 klasifikācijā patstāvīga diagnoze) sākas tur, kur nespēja izmest kļūst tik spēcīga, ka mantas aizņem dzīvojamās telpas: pie galda vairs neēd, gultu nākas dalīt ar kastēm, ciemiņus aicināt vairs nav iespējams, bet mēģinājums kaut ko izmest rada īstas ciešanas.
Divpadsmit jautājumus sagatavojām paši, balstoties uz trim krāšanas jomām, ko pētījumos vērtē arī aptauja SI-R (Saving Inventory - Revised): nekārtības apmēru, grūtībām izmest un pārmērīgu mantu iegādi. Tie nav SI-R jautājumi, tāpēc jūsu punkti ar oficiālajiem SI-R punktiem nav salīdzināmi. Atbildiet, domājot par savām mājām tādām, kādas tās ir tagad, nevis par to, kā jūs gribētu, lai būtu.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir krāšanas traucējumi?
Krāšanas traucējumi (angl. hoarding disorder) ir stāvoklis, kad cilvēkam pastāvīgi un ļoti grūti šķirties no mantām neatkarīgi no to patiesās vērtības, tāpēc mantas sakrājas tik daudz, ka aizkrauj dzīvojamās telpas un traucē dzīvi. Kopš 2013. gada DSM-5 klasifikācijā tā ir patstāvīga diagnoze (agrāk uzskatīta par OKT apakštipu), kas pieskaitīta obsesīvi kompulsīvā spektra traucējumiem. Tiek lēsts, ka krāšanas traucējumi skar 2 līdz 6 procentus cilvēku, un pazīmes visbiežāk pastiprinās līdz ar vecumu.
Diagnozes kodols ir trīs elementi, kurus mēra arī šis tests: grūtības izmest (lēmums rada trauksmi, vainu, zaudējuma sajūtu), nekārtība (mantas aizņem dzīvošanai paredzētās telpas) un daudzos gadījumos pārmērīga iegāde (tiek pirkts un nests mājās vairāk, nekā ietilpst). Ceturtais, neredzamais elements ir ciešanas: cilvēks parasti pats cieš no situācijas, pat ja apkārtējiem šķiet, ka viņam „viss kārtībā”.
Ar ko krāšana atšķiras no nekārtības un kolekcionēšanas?
Trīs situācijas, kas no malas var izskatīties līdzīgi, bet pēc būtības atšķiras:
- Nekārtība: mantas ir izmētātas, bet cilvēks var tās sakārtot un izmest bez ciešanām; problēma ir paradumi un laiks, nevis trauksme (sk. organizētības testu)
- Kolekcionēšana: lietas tiek vāktas mērķtiecīgi, sistemātiski, ar tām lepojas un tās izstāda; kolekcija sagādā prieku, nevis kaunu
- Krāšanas traucējumi: mantas krājas haotiski, bez sistēmas; izmešana rada ciešanas; telpas vairs nepilda savu funkciju; cilvēks māju stāvokļa dēļ jūt kaunu un norobežojas
Kāpēc izmest ir tik grūti?
Krāšanas psiholoģija balstās uz vairākiem mehānismiem. Pirmais ir trauksme par lēmumiem: pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kas krāj, lēmums „paturēt vai izmest” savu mantu neparasti spēcīgi aktivizē ar emocijām un kļūdu baiļu saistītās smadzeņu zonas, tāpēc lieta tiek paturēta nevis aiz mīlestības pret to, bet lai nebūtu jāizlemj. Otrais ir paplašināta atbildības sajūta: „bet ja nu vajadzēs”, „nedrīkst izšķērdēt”, „šo vēl var salabot”. Trešais ir identitāte un atmiņa: mantas šķiet kā daļa no paša dzīvesstāsta, un to zaudēšana līdzinās daļas no sevis zaudēšanai.
Tieši tāpēc padomi „vienkārši izmet” nedarbojas, bet tuvinieku sarīkota tīrīšana bez piekrišanas bieži beidzas ar traumu un vēl intensīvāku krāšanu: cilvēkam atņem nevis atkritumus, bet drošības un kontroles sajūtu. Iedarbīgais ceļš iet caur maziem lēmumiem, ko cilvēks pieņem pats un kuru radītā trauksme ar katru reizi mazinās. Šis mehānisms ir tuvs OKT terapijai: ja citās jomās atpazīstat uzmācīgu domu un rituālu apli, izmēģiniet OKT testu.
Kā var palīdzēt un ko darīt tuviniekiem?
Iedarbīgākā palīdzība ir krāšanai pielāgota kognitīvi biheiviorālā terapija: darbs ar pārliecībām par mantām („man tas jāsaglabā”), lēmumu pieņemšanas prasmju trenēšana un pakāpeniska šķirošanas prakse, sākot ar vieglākajām kategorijām. Dažreiz vienlaikus ārstē depresiju vai uzmanības grūtības, kas krāšanu uztur. Pirmais solis var būt ģimenes ārsts, psihiatrs vai psihologs, kas strādā ar kognitīvi biheiviorālo terapiju.
Tuviniekiem svarīgākie ir trīs likumi. Pirmkārt, nevainot un neizsmiet: kauns ir galvenais izolācijas dzinējs, bet izolācija krāšanu padziļina. Otrkārt, neko neizmest bez piekrišanas: tas grauj uzticēšanos un gandrīz vienmēr vēršas pret mērķi. Treškārt, sākt ar drošību, nevis estētiku: brīvas ejas un izejas ir pirmais kopīgais mērķis, par kuru vienoties ir visvieglāk. Un pacietība: krāšana veidojusies gadiem, tāpēc arī atkāpjas pamazām, soli pa solim, nevis vienā nedēļas nogalē.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var noteikt krāšanas traucējumus?
Nē. Testa jautājumi ir mūsu pašu (tas nav SI-R), tas paredzēts pašpārbaudei: tas parāda, vai jūsu attiecībās ar mantām ir krāšanas iezīmes un vai vērts vērsties pie speciālista. Diagnozi nosaka psihiatrs vai klīniskais psihologs, izvērtējot kopainu, tostarp depresiju, OKT un uzmanības grūtības, kas bieži iet roku rokā.
Man ir daudz mantu, un man ir grūti tās izmest. Vai tie jau ir traucējumi?
Ne obligāti. Robežu nosaka tas, vai tiek traucēta ikdiena un vai rodas ciešanas: par traucējumiem runā tad, kad mantas aizņem dzīvošanai paredzētās telpas (vairs nav iespējams normāli paēst, izgulēties, paiet garām), bet mēģinājums izmest rada spēcīgu trauksmi vai ciešanas. Pilni skapji un sentimentālas lietas, kas dzīvi netraucē, ir normāla sadzīve.
Mans tuvinieks krāj mantas. Vai varu vienkārši iztīrīt viņa mājas?
Nē, un tas ir svarīgākais likums. Tīrīšana bez piekrišanas gandrīz vienmēr tiek uztverta kā vardarbība: tā grauj uzticēšanos, rada traumu un bieži paātrina krāšanu. Iedarbīgāk ir runāt bez pārmetumiem, piedāvāt kopā vērsties pie speciālista un sākt ar drošību (brīvas ejas), bet lēmumus par mantām atstāt pašam cilvēkam.
Vai krāšana ir saistīta ar OKT?
Tās ir radniecīgas: abas pieder pie obsesīvi kompulsīvā spektra traucējumiem, un daļai cilvēku ir abas. Taču kopš 2013. gada krāšanas traucējumi ir atsevišķa diagnoze, jo atšķiras mehānisms un ārstēšana: OKT gadījumā rituāli remdē uzmācīgu trauksmi, bet krāšanas gadījumā mantas dod drošību un identitāti, tāpēc terapija tiek pielāgota citādi.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Frost R. O., Steketee G., Grisham J. (2004). Measurement of compulsive hoarding: Saving Inventory - Revised. Behaviour Research and Therapy, 42(10).
- American Psychiatric Association (2013). Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th ed.: Hoarding Disorder.
- Tolin D. F., Frost R. O., Steketee G. (2014). Buried in Treasures: Help for Compulsive Acquiring, Saving, and Hoarding. Oxford University Press.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.