Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Garīgā veselība

Traumatiska notikuma ietekmes tests

Avārija, zaudējums, uzbrukums, smaga diagnoze, šķiršanās: smagi notikumi atstāj pēdas, un tas ir normāli. Dažiem tās dažu nedēļu laikā izbalē, citiem notikums paliek „dzīvs”: atmiņas atgriežas neaicinātas, sapņos atkārtojas viena un tā pati aina, bet ķermenis saspringst no mazākā atgādinājuma. Šis tests palīdz novērtēt, cik stipri konkrēts notikums jūs ietekmē tagad.

Testu veido divpadsmit mūsu pašu uzrakstīti jautājumi. Tie aptver tās pašas trīs reakciju grupas, ko vērtē klīniskā aptauja IES-R (Impact of Event Scale): uzmācīgu atgriešanos, izvairīšanos un paaugstinātu uzbudinājumu. Tie nav IES-R jautājumi, tāpēc punkti ar oficiālās aptaujas punktiem nav salīdzināmi. Pirms atbildat, izvēlieties vienu konkrētu notikumu un domājiet tikai par to un pēdējām 7 dienām.

Dalīties:
12 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas notiek psihē pēc smaga notikuma?

Smags notikums ir informācija, ko psihe nevar „noarhivēt” ierastajā veidā: tā ir pārāk spēcīga, pārāk pēkšņa, pārāk pretrunā ar drošas pasaules sajūtu. Tāpēc atmiņa to tur „karstajā” zonā: atmiņas atgriežas pašas, sapņos atkārtojas aina, bet ķermenis reaģē tā, it kā briesmas joprojām turpinātos. Tas nav bojājums, bet pārstrādes process: psihe atkal un atkal atgriežas pie notikuma, līdz novieto to pagātnē.

Tieši tāpēc pirmajās nedēļās pēc traumas spēcīgas reakcijas ir norma, nevis traucējumi. Lielākajai daļai cilvēku simptomi dabiski mazinās 1 līdz 2 mēnešu laikā. Par posttraumatiskā stresa traucējumiem runā tad, kad pēc vairāk nekā mēneša simptomi nemazinās un dzīve sašaurinās: šai pārbaudei paredzēts PTSS tests, kas veidots pēc pilnās PCL-5 aptaujas.

Trīs reakciju grupas, ko mēra šis tests

Tests balstās uz to pašu iedalījumu, ko izmanto arī IES-R aptauja: posttraumatisko reakciju sadala trīs grupās.

  • Uzmācīga atgriešanās: neaicinātas domas, ainas, sapņi, spēcīgi emociju viļņi, kad kaut kas atgādina notikumu
  • Izvairīšanās: centieni nedomāt un nerunāt, vietu un cilvēku apiešana, jūtu „izslēgšana”, nereāluma sajūta
  • Paaugstināts uzbudinājums: pastāvīga gatavība briesmām, satrūkšanās, miega grūtības, aizkaitināmība

Kāpēc izvairīšanās darbojas pret jums?

Izvairīšanās ir pati saprotamākā reakcija: sāp, tāpēc labāk neaiztikt. Diemžēl traumas gadījumā tā darbojas kā sasaldēšana. Lai notikums kļūtu par pagātni, pie tā drošos apstākļos jāatgriežas: tas jāizstāsta, jāpārdomā, jāizjūt. Kad visi atgādinājumi tiek apieti, pārstrāde apstājas, un notikums paliek „karsts” gadiem ilgi: atmiņas ir tikpat spilgtas, ķermenis tāpat satrūkstas.

Tāpēc traumu terapijas kodols ir droša, dozēta atgriešanās pie notikuma: stāstījums terapeitam, rakstīšana, EMDR seansi. Tas nav patīkami, bet tieši tā smadzenes pārvieto notikumu no „tagad ir bīstami” uz „tas bija un ir pagājis”. Pašpalīdzībā der tas pats: runāt ar tuviem cilvēkiem, nevis klusēt; ļaut domām nākt, nevis cīnīties ar tām. Ja pamanāt, ka jūtas vispār „izslēgušās” vai pasaule šķiet nereāla, izmēģiniet arī disociācijas testu: tā bieži pavada traumu.

Kad un kur meklēt palīdzību?

Orientieri ir vienkārši. Ja kopš notikuma pagājis mazāk nekā mēnesis, spēcīgas reakcijas ir norma: rūpējieties par miegu, attiecībām un ķermeni, un daudziem ar to pietiek. Ja pagājis vairāk nekā mēnesis, bet simptomi nemazinās un traucē strādāt, gulēt vai būt kopā ar cilvēkiem, ir laiks vērsties pie speciālista. Un neatkarīgi no laika: ja rodas domas par sevis savainošanu, palīdzība vajadzīga uzreiz, un krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123 darbojas visu diennakti.

Pirmais solis var būt ģimenes ārsts, kurš izvērtēs stāvokli un vajadzības gadījumā nosūtīs pie psihiatra, vai arī psihologs, klīniskais psihologs vai psihoterapeits. Jautājiet par traumai pielāgotām metodēm: traumai pielāgotu KBT vai EMDR, jo abām ir spēcīgi efektivitātes pierādījumi. Ja spriedze saglabājas arī ķermenī (spazmas, sāpes, gremošanas traucējumi), vērts izpildīt arī stresa ietekmes uz ķermeni testu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko šis tests atšķiras no PTSS testa?

PTSS tests (PCL-5) pārbauda, vai simptomi atbilst posttraumatiskā stresa traucējumu ainai pēc DSM-5 kritērijiem. Šis tests mēra konkrēta notikuma subjektīvo ietekmi tagad: cik bieži tas atgriežas, cik ļoti no tā izvairāties, cik daudz spriedzes tas rada. Praksē tie viens otru papildina: šis parāda pārdzīvojuma stiprumu, PTSS tests parāda, vai vērts aizdomāties par traucējumiem.

Vai ir normāli, ka arī dažas nedēļas pēc notikuma joprojām ir grūti?

Jā, pilnīgi normāli. Pirmajās 4 līdz 6 nedēļās spēcīgas reakcijas (atmiņas, sapņi, modrība, asaras) ir dabisks psihes darbs ar notikumu, nevis traucējumi. Lielākā daļa cilvēku atlabst paši. Pie speciālista vērts doties, ja pēc mēneša simptomi nemazinās vai pastiprinās.

Notikums bija sen, bet tests rāda augstu rezultātu. Vai tā gadās?

Gadās, un biežāk, nekā domā. Nepārstrādāta trauma var palikt „karsta” gadiem ilgi, īpaši, ja visu laiku izvairījāties par to domāt un runāt. Taču traumu terapija palīdz neatkarīgi no tā, cik sen notikums bija: terapijā strādā ar to, kā notikums dzīvo atmiņā tagad, nevis ar kalendāru.

Vai tests der, ja smags notikums notika nevis ar mani, bet ar tuvu cilvēku?

Jā. Traumatisku reakciju var izraisīt arī tas, ko piedzīvoja tuvs cilvēks, un tas, ko redzējāt vai uzzinājāt (avārija, vardarbība, pēkšņa nāve). Atbildot domājiet par šo notikumu tāpat kā par notikumu, kas piedzīvots pašam.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Weiss D. S., Marmar C. R. (1997). The Impact of Event Scale - Revised. In: Assessing Psychological Trauma and PTSD. Guilford Press.
  • Horowitz M., Wilner N., Alvarez W. (1979). Impact of Event Scale: A measure of subjective stress. Psychosomatic Medicine, 41(3).
  • NICE vadlīnijas (2018). Post-traumatic stress disorder (NG116).
Vai šis tests jums bija noderīgs?