Draudzības tests

Pieaugušo draudzības reti beidzas ar strīdu: daudz biežāk tās klusi izplēn un paliek kontaktu sarakstā kā ieradums. Bet reizēm ir otrādi: blakus ir īsts draugs, kura vērtību nepamanām, jo viņš vienkārši vienmēr ir bijis. Abos gadījumos noder pārbaude: kas patiesībā notiek starp mums?

Pirms atbildat, izvēlieties vienu konkrētu cilvēku: šis tests mēra nevis jūsu „draudzīgumu”, bet vienas draudzības stāvokli trīs dimensijās: uzticēšanās, savstarpība un atbalsts. Testu var atkārtot ar dažādiem cilvēkiem.

Dalīties:

12 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

No kā sastāv īsta draudzība?

Draudzības pētnieki (no Aristoteļa līdz mūsdienu sociālajai psiholoģijai) ir vienisprātis par kodolu: īsta draudzība balstās uz trim kājām. Uzticēšanās: varu parādīt vājumu bez bailēm, ka tas tiks izmantots. Savstarpība: ieguldījums (laiks, uzmanība, iniciatīva) plūst abos virzienos, lai gan ne obligāti simetriski katru mēnesi. Atbalsts: grūtā brīdī cilvēks parādās, un mani panākumi viņam ir prieks, nevis sāpes. Prieks būt kopā ir ceturtā kāja, bet viena pati bez pārējām trim tā rada tikai labu kompāniju, nevis draugu.

Sociālo saišu pētnieks Robins Danbars atgādina arī par ietilpības robežām: tuvu draugu cilvēks vidēji spēj uzturēt aptuveni 5, labu draugu aptuveni 15. Tāpēc jautājums par draudzībām vienmēr ir arī jautājums par prioritātēm.

Kāpēc pieaugušo draudzības ir grūtākas?

Bērnības un studiju draudzības rodas no trim bezmaksas sastāvdaļām: tuvuma (redzamies katru dienu), atkārtošanās (bez pūlēm) un kopīgas pieredzes. Pieaugušā vecumā visas trīs pazūd: dzīves izklīst, laiku apēd darbs un ģimene, un jaunas pazīšanās paliek funkcionālas. Tāpēc pieaugušo draudzība nav atradums, bet celtne: tā prasa apzinātu regularitāti, kas jaunībā nebija vajadzīga.

Praktiskais secinājums ir divējāds: vecas draudzības atdzīvina regularitāte (rituāli, nevis tikšanās tikai svētkos), bet jaunas rodas tur, kur ir atkārtošanās (pulciņi, sports, kopienas), nevis vienreizējos pasākumos.

Kad draudzību vērts palaist vaļā?

Draudzības mainās, un daļa no tām dabiski beidzas: tā nav nodevība, bet dzīve. Pazīmes, ka attiecības kļuvušas tikai par ieradumu vai pat nastu: pēc tikšanās jūs pastāvīgi jūtaties sliktāk, jūsu panākumi tiek sagaidīti ar vēsumu vai izsmieklu, vezumu velkat tikai jūs, un uzticēšanās ne reizi vien izmantota pret jums. Šādā gadījumā veselīgākais ir vai nu atklāta saruna (draudzības ir vismaz viena mēģinājuma vērtas), vai klusa pārcelšana paziņu plauktā bez drāmām.

Un otrādi: ja tests atgādināja, cik labs draugs jums ir, nepaturiet šo ziņu pie sevis. Draudzības biežāk iet bojā no klusuma nekā no konfliktiem.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ir normāli, ka vienmēr rakstu pirmais?

Neliela asimetrija ir normāla: cilvēki atšķiras pēc iniciatīvas, un daži lieliski draugi vienkārši nekad neraksta pirmie, bet vienmēr atsaucas sirsnīgi un labprāt satiekas. Problēma nav tajā, kurš raksta, bet tajā, vai ir atbilde: ja jūsu iniciatīvu sagaida ar entuziasmu, viss ir kārtībā; ja tikai ar gausu „aha, kaut kad”, vezumu velkat viens.

Tiekamies reti, bet satiekoties jūtamies kā agrāk. Vai tā vēl ir draudzība?

Jā, tas ir pat atsevišķs tās veids: draudzības, kas iztur pauzes. Pazīme „turpinām no tās pašas vietas” ir viena no spēcīgākajām īstas draudzības zīmēm, jo liecina par dziļu pamatu. Tikai nejauciet to ar mūžīgu atlikšanu: arī šādām draudzībām vajag kaut retas, bet īstas tikšanās.

Jūtu skaudību par drauga panākumiem un tāpēc jūtos slikti. Vai esmu slikts draugs?

Nē, jūs esat godīgs cilvēks: skaudības dzēliens, ieraugot drauga panākumus, ir normāla, cilvēciska reakcija, ko piedzīvo vairums. Draudzību nosaka nevis pirmā emocija, bet otrais solis: vai ļaujat skaudībai pārvērsties vēsumā un izsmieklā, vai to pamanāt un tomēr sirsnīgi atbalstāt. Ja skaudība ir pastāvīga un rūgta, ieskatieties pašvērtējuma testā: visbiežāk tās cēlonis slēpjas tieši tur.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Dunbar R. I. M. (2018). The anatomy of friendship. Trends in Cognitive Sciences, 22(1).
Waldinger R., Schulz M. (2023). The Good Life: Lessons from the World’s Longest Scientific Study of Happiness. Simon and Schuster.

Vai šis tests jums bija noderīgs?