Dusmu kontroles tests
Dusmas nav ienaidnieks: tās signalizē par pārkāptām robežām un dod enerģiju tās aizstāvēt. Bet, ja dusmas ieslēdzas pārāk bieži, pārāk stipri vai nevietā, ja pēc uzliesmojuma paliek sabojātas attiecības, nobiedēti tuvinieki un nožēla, tās no sabiedrotā pārvēršas problēmā, par kuru visdārgāk maksā paši tuvākie.
Šajā testā ir 15 jautājumi par to, cik bieži un cik stipri dusmojaties, kā dusmas izpaužat un cik lielā mērā tās ietekmē jūsu dzīvi. Atbildiet, domājot par pēdējiem dažiem mēnešiem, nevis par vienu sliktu nedēļu.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Dusmas ir normāla emocija. Kad tās kļūst par problēmu?
Evolūcijas gaitā dusmas radušās robežu aizstāvēšanai: tās ieslēdz ķermeņa mobilizāciju (adrenalīnu, muskuļu spriedzi, sašaurinātu uzmanību), lai mēs varētu pretoties draudiem. Problēma nav pašas dusmas, bet trīs to parametri: biežums (ja dusmas uzliesmo katru dienu sīkumu dēļ), intensitāte (ja reakcija krietni pārsniedz kairinātāju) un izpausme (ja dusmas izlaužas kliegšanā, pazemošanā vai priekšmetu mētāšanā).
Psiholoģijā dusmu pārdzīvošanu un izpausmi pēta ar tādām aptaujām kā Spīlbergera STAXI-2 vai Novako dusmu skala; šī testa jautājumi saviem vārdiem aptver tos pašus vērtēšanas virzienus: dusmu biežumu, ķermeņa reakcijas, izpausmes veidus un sekas.
Trīs neveselīgi dusmu izpausmes veidi
Dusmu problēmas nav vienādas, visbiežāk cilvēks sliecas uz vienu no trim modeļiem:
- Eksplozīvais: dusmas izlaužas uzreiz un skaļi: kliegšana, aizcirstas durvis, asi vārdi. Cena ir nobiedēti tuvinieki un reputācija
- Apspiestais: dusmas tiek norītas un uzkrātas iekšā. Cena ir psihosomatika (asinsspiediens, vēders, galvassāpes), bet galu galā tik un tā „eksplozija” kāda sīkuma dēļ
- Pasīvi agresīvais: dusmas tiek paustas aplinkus, ar sarkasmu, klusēšanu, vilcināšanos, „aizmiršanu”. Cena ir attiecības, kurās neviens vairs nezina, kas patiesībā notiek
Kas notiek ķermenī un kāpēc „saskaiti līdz 10” darbojas
Sadusmojoties dažu sekunžu laikā nostrādā briesmu ķēde: mandeļveida ķermenis izsludina trauksmi, asinīs izdalās adrenalīns, bet domājošā smadzeņu daļa (prefrontālā garoza) uz laiku zaudē balsstiesības. Tieši tāpēc „karstā” brīža lēmumi un vārdi ir tādi, kādus ar vēsu prātu mēs nekad neizvēlētos.
Fizioloģiskajam vilnim norimt vajag laiku, vismaz 15-20 minūtes bez papildu kurināšanas. Uz to balstās visas metodes, kas darbojas: pauze un aiziešana no situācijas, lēna izelpa (garāka par ieelpu, tā ieslēdz nervu sistēmas nomierinošo daļu), fiziska slodze vilņa izlādei, uzmanības pārslēgšana. Turpretī „izlaist tvaiku”, kliedzot vai dauzot spilvenu, pētījumi neiesaka: tas dusmas nevis izlādē, bet trenē.
Kā iemācīties kontrolēt dusmas?
Dusmu kontroles programmas (visbiežāk uz kognitīvi biheiviorālās terapijas pamata) strādā trīs virzienos. Atpazīšana: mācās noķert agrīnos ķermeņa un domu signālus. Atvēsināšana: pauzes, elpošanas un atkāpšanās paņēmieni. Pārstrāde: maina domas, kas dusmas aizdedzina („viņš to dara ar nolūku”, „ar mani tā nedrīkst”), un mācās aizstāvēt robežas vārdos, pirms sakrājas spēks eksplozijai.
Vērts pārbaudīt arī pamatus: aizkaitināmība bieži ir nevis dusmu, bet izsīkuma simptoms. Ja vienlaikus jūtat pastāvīgu nogurumu, spriedzi vai sliktu garastāvokli, izpildiet stresa un izdegšanas testus, jo dažreiz dusmu problēma atrisinās, sakārtojot miegu un slodzi.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai biežas dusmas var būt kāda stāvokļa simptoms?
Jā. Aizkaitināmība un dusmu uzliesmojumi raksturīgi hroniskam stresam, izdegšanai, miega trūkumam, depresijai (īpaši vīriešiem), trauksmes traucējumiem un ADHD. Ja dusmas parādījušās kopā ar citām pārmaiņām (nogurumu, sliktu garastāvokli, bezmiegu), vērts izvērtēt kopainu, nevis tikai paškontroli.
Vai „izlādēt dusmas” nav veselīgi?
Diemžēl ne tā, kā parasti domā. Pētījumi rāda, ka agresīva „tvaika izlaišana” (kliegšana, priekšmetu dauzīšana) dusmas nevis mazina, bet trenē: smadzenes iemācās, ka pēc spriedzes seko agresija. Veselīga izpausme ir nosaukt dusmas vārdos un risināt to cēloni.
Kāpēc dusmojos tikai uz tuvākajiem cilvēkiem?
Tas ir ļoti bieži sastopams modelis: ar svešiem darbojas sociālās bremzes, bet mājās, kur ir droši, dienā uzkrātā spriedze izlīst uz tiem, kas „nekur nepazudīs”. Tas nav mīlestības trūkums, bet zīme, ka spriedze krājas citur un mājās tiek atnesta neizlādēta.
Mans tuvinieks nekontrolē dusmas. Kā varu palīdzēt?
Mierīgā brīdī (ne uzliesmojuma laikā) pasakiet, kā viņa dusmas ietekmē jūs, un piedāvājiet palīdzību speciālista meklēšanā. Paša uzliesmojuma laikā visdrošāk ir atkāpties, nevis skaidroties. Ja dusmas pārvēršas vardarbībā, vispirms domājiet par savu drošību: tiešu briesmu gadījumā zvaniet 112, bet emocionālu atbalstu un padomu, kur vērsties, sniedz krīzes tālrunis 116 123 (visu diennakti, bez maksas).
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Novaco R. W. (2016). Anger. In Stress: Concepts, Cognition, Emotion, and Behavior. Academic Press.
- Spielberger C. D. (1999). STAXI-2: State-Trait Anger Expression Inventory-2. PAR.
- American Psychological Association. Controlling anger before it controls you.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.