Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Sevis izzināšana

Emociju izpratnes tests

Uz jautājumu „Kā jūties?” daži cilvēki atbild precīzi, piemēram, „vīlies, bet mierīgs”, bet citi patiesi nezina, ko teikt: iekšā kaut kas notiek, taču vārdu tam nav. Psiholoģijā šīs grūtības sauc par aleksitīmiju, burtiski „bez vārdiem jūtām”. Tas nav jūtu trūkums, bet gan grūtības tās atpazīt un nosaukt.

Šī testa 12 apgalvojumi ir mūsu pašu. Tie aplūko tos pašus trīs aleksitīmijas aspektus, ko mēra zinātniskās aptaujas, piemēram, TAS-20: jūtu atpazīšanu, to nosaukšanu un tieksmi domāt tikai par ārējām lietām.

Dalīties:
12 jautājumi ~3 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir aleksitīmija?

Terminu „aleksitīmija” (no grieķu valodas „bez vārdiem jūtām”) 70. gadu sākumā ierosināja psihiatrs Pīters Sifneoss (Peter Sifneos), kurš bija pamanījis pacientus, kas par savu iekšējo dzīvi gandrīz neko nespēja pastāstīt. Mūsdienās aleksitīmiju definē ar trim aspektiem: grūtībām atpazīt savas emocijas (un atšķirt tās no ķermeņa sajūtām), grūtībām tās nosaukt citiem un uz ārējo vērstu domāšanu, tas ir, tieksmi runāt par faktiem, nevis pārdzīvojumiem.

Zinātniskajos pētījumos aleksitīmiju visbiežāk mēra ar aptauju TAS-20 (Toronto Alexithymia Scale), kas vērtē tos pašus trīs aspektus. TAS-20 ir licencēta aptauja, tāpēc šis tests seko tai pašai trīs aspektu struktūrai ar mūsu pašu jautājumiem; tas nav TAS-20, tā punktus nevar salīdzināt ar TAS-20 rezultātiem, un tests paredzēts pašpārbaudei, nevis klīniskam novērtējumam.

Aleksitīmija nav „viss vai nekas”: tas ir spektrs, kurā izteiktas iezīmes ir aptuveni katram desmitajam cilvēkam, nedaudz biežāk vīriešiem.

No kurienes rodas „vārdu jūtām” trūkums?

Emociju atpazīšana nav iedzimta, bet gan apgūstama prasme: bērns to mācās, kad pieaugušie nosauc viņa stāvokļus („tu sadusmojies, jo…”, „izskaties bēdīgs”). Ja vidē emocijas tika ignorētas, aizliegtas („neraudi”, „nedusmojies”) vai bija bīstamas, bērns iemācās tās nepamanīt, un šī stratēģija, kas savulaik pasargāja, pieaugušā vecumā kļūst par šķērsli.

Ietekmē arī kultūra (zēnu emocijas daudzviet joprojām ir „nevīrišķīga” tēma), temperaments un reizēm neiroloģiskas īpatnības: izteiktāka aleksitīmija biežāk sastopama cilvēkiem autiskajā spektrā. Taču izcelsme nemaina galveno: emociju vārdu krājumu var paplašināt ar treniņu jebkurā vecumā.

Kāpēc ir vērts prast nosaukt jūtas?

Emociju nosaukšana nav sentimentalitāte, bet gan iedarbīgs mehānisms, ko apstiprina smadzeņu pētījumi: precīzs jūtu nosaukums (angl. affect labeling) mazina mandeļveida ķermeņa, smadzeņu „trauksmes signāla”, aktivitāti. To, kas ir nosaukts, vairs nav jāizspēlē vai jāpārvērš ķermeņa simptomos:

  • Stresa pārvaldība: precīzi nosauktas emocijas tiek pārdzīvotas īsāk un maigāk
  • Ķermeņa veselība: neatpazītas emocijas biežāk „runā” ar galvassāpēm, gremošanas traucējumiem, spriedzi
  • Attiecības: „man bija aizvainojoši, kad…” atrisina to, ko klusēšana un durvju ciršana tikai padziļina
  • Lēmumi: emocijas ir dati; cilvēks, kas tās nejūt, pieņem lēmumus ar mazāku informāciju
  • Pašvērtējums: saprast sevi ir pirmais nosacījums, lai citi saprastu jūs

Kā attīstīt emociju izpratni?

Praktiskākais ceļš ir no ķermeņa uz vārdu. Emocijai vienmēr ir ķermeniska puse (kamols kaklā, karstums sejā, tukšums krūtīs), un to var pamanīt agrāk nekā vārdu. Treniņš ir vienkāršs: dažas reizes dienā apstājieties un atbildiet uz trim jautājumiem: Kas notiek manā ķermenī? Vai tas ir patīkami vai nepatīkami? Kā to varētu nosaukt? Emociju saraksts vai „emociju rats” pa rokai ļoti palīdz, jo atpazīt no 30 nosaukumiem ir vieglāk nekā izdomāt pašiem.

Otrais slānis ir emociju paušana drošā vidē: dienasgrāmata, sarunas ar tuvu cilvēku un, ja nepieciešams, psihoterapija, kurā emociju atpazīšanu attīsta sistemātiski. Paralēli vērts izpildīt emocionālā intelekta un pozitīvo un negatīvo emociju testus, jo tie parādīs plašāku jūsu emocionālās dzīves ainu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai šis tests ir tas pats, kas TAS-20?

Nē. TAS-20 ir licencēta zinātniska aptauja, ko izmanto pētījumos un klīnikā. Šis tests seko tai pašai trīs aspektu struktūrai, taču ar mūsu pašu jautājumiem un mūsu pašu vērtēšanu, un palīdz saprast, vai šī tēma jums ir aktuāla.

Vai aleksitīmija ir slimība?

Nē, tā ir personības iezīme, nevis diagnoze. Taču izteikta aleksitīmija palielina fizisku stresa sūdzību un attiecību problēmu risku, tāpēc to vērts uztvert kā prasmes robu, ko var aizpildīt.

Ar ko aleksitīmija atšķiras no zema emocionālā intelekta?

Aleksitīmija ir šaurāks jēdziens: grūtības atpazīt un nosaukt savas jūtas. Emocionālais intelekts ir plašāks, jo ietver arī citu cilvēku emociju izpratni un emociju pārvaldīšanu. Aleksitīmija bieži ir zema EQ cēlonis: grūti pārvaldīt to, ko neatpazīstat.

Es gandrīz nemaz nejūtu emocijas. Vai tas ir normāli?

Emocijas norisinās ikviena ķermenī, atšķiras tikai to pieejamība apziņai. Taču, ja jūtat nevis „grūti nosaucamas” emocijas, bet vispār nekādas, un tas sācies nesen (kopā ar tukšumu vai apātiju), tā var būt depresijas pazīme: izpildiet depresijas testu.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas vai glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?

Saistītie raksti