Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Attiecības

Empātijas tests

Empātija, spēja saprast otru cilvēku un just viņam līdzi, ir attiecību pamats: no tās atkarīga draudzība, partnerattiecības, vecāku loma un pat karjera. Zinātnieki izšķir divas tās puses: kognitīvo (saprast, ko otrs domā un jūt) un emocionālo (izjust otra emocijas kā savas), un tās ne vienmēr iet roku rokā.

Divdesmit apgalvojumi, kas veidoti pēc zinātniskajā psiholoģijā lietotām empātijas aptaujām, novērtēs abas jūsu empātijas puses. Atbildiet, kāds esat patiesībā, nevis kāds gribētu izskatīties.

Dalīties:
20 jautājumi ~4 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir empātija un kādi ir tās veidi?

Empātija ir spēja saprast otra cilvēka pārdzīvojumus un dalīties tajos. Zinātnieki izšķir trīs tās sastāvdaļas. Kognitīvā empātija nozīmē saprast, ko otrs domā un jūt („redzu, ka viņš ir vīlies, jo gaidīja citu rezultātu”). Emocionālā empātija nozīmē izjust otra emociju savā ķermenī (kamols kaklā, redzot raudošu cilvēku). Un empātiskās rūpes (līdzjūtība) ir vēlēšanās palīdzēt, kas izaug no pirmajām divām.

Šīs sastāvdaļas ne vienmēr iet kopā: ir cilvēki, kas lieliski „lasa” citus, bet neko nejūt (kognitīvā bez emocionālās, tā darbojas manipulatori), un ir tādi, kurus citu sāpes pārpludina, bet viņi nesaprot, kas notiek (emocionālā bez kognitīvās). Nobriedusi empātija ir abu līdzsvars, ko vainago vēlēšanās palīdzēt.

Vai empātiju var attīstīt?

Jā, un tā ir viena no labākajām ziņām empātijas pētījumos. Lai gan pamata jutīgums daļēji ir iedzimts, empātija uzvedas kā muskulis: tā kļūst stiprāka, to lietojot. Stenfordas psihologa Džamila Zaki pētījumi rāda, ka jau ticība tam, ka empātiju var mainīt, palielina cilvēku pūles saprast citus, un arī viņu rezultātus.

Efektīvākie treniņa veidi: aktīva klausīšanās (uzklausīt līdz galam un pārfrāzēt, pirms atbildat), daiļliteratūra (pētījumi rāda, ka daiļliteratūras lasītāji labāk saprot citu cilvēku iekšējo pasauli), apzināta skatpunkta maiņa (regulāri jautāt sev „kā tas izskatās no viņa puses?”) un saskarsme ar atšķirīgiem cilvēkiem, jo empātija aug tur, kur sastopamies ar pieredzi, kas atšķiras no mūsējās.

Empātijas ēnas puse: kad tās ir par daudz

Par empātijas trūkumu runā daudz, bet reti par tās pārmērību. Empātiskais distress ir stāvoklis, kad otra sāpes pārņem tik spēcīgi, ka cilvēks vai nu izdeg (medmāsu, psihologu, sociālo darbinieku profesionālais risks), vai sāk izvairīties no cietējiem, jo vairs to nespēj izturēt.

Neirozinātnieces Tanjas Singeres pētījumi atklāja interesantu lietu: empātiskais distress un līdzjūtība smadzenēs darbojas atšķirīgi. Distress aktivizē sāpju tīklus un izsmeļ, bet līdzjūtība (rūpes bez saplūšanas) aktivizē tuvības un motivācijas tīklus un dod enerģiju. Praktiskais secinājums: jutīgiem cilvēkiem vērts trenēt nevis „biezāku ādu”, bet līdzjūtību ar robežām, vēlēšanos palīdzēt, negrimstot kopā ar slīcēju.

Empātija un emocionālais intelekts

Empātija ir viena no piecām emocionālā intelekta jomām (līdzās sevis apzināšanās, pašregulācijai, motivācijai un sociālajām prasmēm). Var būt augsta empātija un zems kopējais EQ, piemēram, lieliski just citus, bet netikt galā ar savām emocijām.

Ja gribat pilnu savu emocionālo spēju karti, izpildiet arī emocionālā intelekta testu: kopā šie divi testi parāda, vai jūsu stiprā puse ir just citus, vadīt sevi vai abas reizē.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko empātija atšķiras no līdzjūtības?

Empātija ir saprast un izjust, ko pārdzīvo otrs. Līdzjūtība (empātiskās rūpes) ir no tā izrietoša vēlēšanās palīdzēt. Empātija bez līdzjūtības var palikt auksta „lasīšana”, bet līdzjūtība bez empātijas paliek palīdzība, kas netrāpa mērķī.

Vai zema empātija nozīmē, ka esmu slikts cilvēks?

Nē. Empātija ir prasme, nevis morāles mērs: ir labi cilvēki ar zemu empātiju (viņi palīdz principa pēc) un manipulatori ar augstu kognitīvo empātiju. Turklāt empātiju var trenēt, un zems rezultāts ir tikai sākumpunkts.

Kāpēc es izjūtu citus pārāk spēcīgi?

Visticamāk, jūsu emocionālā empātija ir ļoti augsta, un citu jūtas jūs sasniedz ar pilnu spēku. Tas nav trūkums, bet jutīga nervu sistēma. Svarīgākais ir iemācīties robežas: palīdzēt var arī nesaplūstot ar otra sāpēm.

Vai vīriešiem empātija ir zemāka nekā sievietēm?

Testos, kur cilvēki vērtē paši sevi, sievietes vidēji iegūst vairāk punktu, taču objektīvos mērījumos atšķirības ir nelielas. Lielu daļu atšķirības nosaka kultūra: zēnus retāk mudina jūtas pamanīt un nosaukt vārdā.

Vai empātijas var nebūt pavisam?

Gandrīz pilnīgs empātijas trūkums ir rets un parasti saistīts ar noteiktām personības iezīmēm vai traucējumiem. Vairumam cilvēku „zema empātija” patiesībā ir netrenēta vai bloķēta (piemēram, izdegšanas dēļ) prasme.

Vai tests ir bez maksas un anonīms?

Jā, tests ir bez maksas un bez reģistrācijas, un atbildes netiek nekur sūtītas: aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Davis M. H. (1983). Measuring individual differences in empathy: Evidence for a multidimensional approach. Journal of Personality and Social Psychology.
  • Zaki J. (2019). The War for Kindness: Building Empathy in a Fractured World. Crown.
  • Singer T., Klimecki O. M. (2014). Empathy and compassion. Current Biology.
Vai šis tests jums bija noderīgs?

Saistītie raksti