Ēšanas traucējumu tests
SCOFF ir īsa ēšanas traucējumu pārbaudes aptauja, ko izstrādāja Londonas universitātes ārsti. To izmanto ģimenes ārsti daudzās valstīs, un šeit tā pieejama latviski. Tikai 5 jautājumi uzticami parāda, vai jūsu attiecībās ar ēdienu un ķermeni ir riska pazīmes.
Atbildiet „jā” vai „nē” godīgi, nevis tā, „kā vajadzētu būt”. Tests ir anonīms: atbildes paliek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir SCOFF aptauja?
SCOFF ir pārbaudes aptauja, ko 1999. gadā Londonā izstrādāja Džons Morgans ar kolēģiem. Tās nosaukums veidots no jautājumu angļu atslēgvārdiem (Sick, Control, One stone, Fat, Food). Aptauja radīta, lai aizņemts ģimenes ārsts minūtes laikā varētu pamanīt ēšanas traucējumu risku, un tā izrādījās pārsteidzoši precīza: divas un vairāk atbildes „jā” atpazīst lielāko daļu anoreksijas un bulīmijas gadījumu.
SCOFF ir pirmā pārbaude, nevis diagnoze: pozitīvs rezultāts nozīmē, ka nepieciešama padziļināta speciālista izvērtēšana, nevis to, ka traucējumi noteikti ir. Arī negatīvs rezultāts neizslēdz problēmu, īpaši kompulsīvo pārēšanos, ko aptauja atpazīst sliktāk.
Galvenie ēšanas traucējumi
Ēšanas traucējumi nav izvēle un nav diēta, kas „aizgājusi par tālu”, bet psihiskas slimības, kurās ēdiens kļūst par veidu, kā tikt galā ar emocijām un kontroles sajūtu:
- Nervu anoreksija: intensīvas bailes no svara pieauguma un ēšanas ierobežošana, izkropļots priekšstats par savu ķermeni; visbīstamākā forma, kas bojā sirdi, kaulus un hormonu sistēmu
- Nervu bulīmija: pārēšanās epizodes, kurām seko kompensēšana: vemšana, badošanās, pārmērīgs sports; bieži nav pamanāma, jo svars ir normāls
- Kompulsīvā pārēšanās: atkārtotas nekontrolētas ēšanas epizodes ar kauna un vainas sajūtu, bez kompensēšanas; visbiežākais no visiem traucējumiem, bet visretāk atpazīstamais
- Citi traucējumi: piemēram, ortoreksija (slimīga tiekšanās pēc „veselīga” ēdiena) vai ARFID (izvairīga un ierobežojoša ēšana), kas arī ir pelnījuši uzmanību
Brīdinājuma zīmes sev un tuviniekiem
Ēšanas traucējumiem patīk slepenība, tāpēc bieži vispirms pamanāmas nevis ēšanas, bet uzvedības pārmaiņas: ēšana vienatnē, ēdiena rituāli (smalcināšana, šķirošana, ļoti lēna ēšana), pēkšņa aizraušanās ar „veselīgu dzīvesveidu” un arvien garāku aizliegumu sarakstu, pazušana vannasistabā pēc ēšanas, intensīvs sports kā pienākums, nemitīgas sarunas par svaru un kalorijām, izvairīšanās no sabiedriskām situācijām, kur ir ēdiens.
Fiziskās pazīmes: svara svārstības, pastāvīga salšana, reiboņi, menstruālā cikla traucējumi, zobu emaljas bojājumi. Ja to redzat tuvā cilvēkā, runājiet nevis par ēdienu un svaru, bet par pašsajūtu, un bez pārmetumiem piedāvājiet kopā meklēt palīdzību.
Kur meklēt palīdzību?
Ceļš pie palīdzības parasti sākas pie ģimenes ārsta, psihiatra vai psihologa. Sarežģītākos gadījumos ārsts var nosūtīt pie speciālistiem, kas ārstē tieši ēšanas traucējumus.
Visefektīvākā ārstēšana ir psihoterapija (īpaši kognitīvi biheiviorālā terapija), bet pusaudžiem ģimenes terapija; vajadzības gadījumā palīdz uztura speciālists un medikamenti. Jo agrāk ārstēšana sākta, jo īsāks ceļš atpakaļ, tāpēc pozitīvs šī testa rezultāts ir iemesls rīkoties tagad, nevis vērot vēl gadu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šis tests var diagnosticēt anoreksiju vai bulīmiju?
Nē, SCOFF tikai parāda risku. Diagnozi nosaka psihiatrs, izvērtējot ēšanas paradumus, fizisko stāvokli un psiholoģisko situāciju. Divas un vairāk atbildes „jā” ir signāls šādai izvērtēšanai.
Mans svars ir normāls. Vai man tik un tā var būt ēšanas traucējumi?
Jā. Bulīmija un kompulsīvā pārēšanās visbiežāk svaru nemaina, bet ciešanas un kaitējums veselībai ir reāli. Ēšanas traucējumus nosaka uzvedība un domas, nevis ĶMI.
Vai ēšanas traucējumi ir arī vīriešiem?
Jā, aptuveni ceturtā daļa slimnieku ir vīrieši un zēni, un viņu traucējumi biežāk paliek neatpazīti, jo „tā ir meiteņu slimība”. Vīriešiem biežāk sastopams kompulsīvs sports un muskuļu dismorfija.
Es pastāvīgi ievēroju diētas. Vai tie jau ir traucējumi?
Diēta pati par sevi nav traucējumi, bet stingras diētas ir spēcīgākais zināmais ēšanas traucējumu riska faktors. Satraucošas zīmes: ēdiena dalīšana „labajā” un „sliktajā” ar vainas sajūtu, sabiedriskās dzīves upurēšana uztura noteikumu dēļ, bailes zaudēt kontroli.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Morgan J. F., Reid F., Lacey J. H. (1999). The SCOFF questionnaire: assessment of a new screening tool for eating disorders. BMJ.
- NICE (2017). Eating disorders: recognition and treatment. NICE guideline NG69.
- Skalbes, krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123.
- Latviešu tulkojums: VisiTesti.lv redakcija (nav oficiāls skalas tulkojums).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.