Introverts vai ekstraverts?

Ar ko atšķiras introverts un ekstraverts?

Jēdzienus „introversija” un „ekstraversija” psiholoģijai dāvāja Karls Gustavs Jungs. Būtiskā atšķirība nav kautrība vai runīgums, kā bieži domā, bet enerģijas virziens: ekstravertu uzlādē ārējā pasaule (cilvēki, darbība, iespaidi), bet introvertu iekšējā (domas, miers, padziļināta nodarbošanās).

Fizioloģiskie pētījumi rāda, ka atšķirībai ir bioloģisks pamats: introvertu nervu sistēma jūtīgāk reaģē uz kairinātājiem, tāpēc viņiem ātrāk kļūst „par daudz” trokšņa un sociālās stimulācijas, bet ekstravertiem tās pašas stimulācijas tieši pietrūkst, tāpēc viņi to meklē.

Svarīgi: introverts nav obligāti kautrīgs (kautrība ir bailes no vērtējuma, bet introversija ir enerģijas īpatnība), un ekstraverts nav obligāti virspusējs. Tie vienkārši ir divi dažādi veidi, kā dzīvot pasaulē.

Kas ir ambiverts?

Ambiverts ir cilvēks, kas atrodas spektra vidū: viņš smeļas enerģiju no abiem avotiem un pielāgojas situācijai. Pētījumi rāda, ka ambivertu ir visvairāk, bet tīri galējie tipi ir reti.

Interesanti, ka organizāciju psiholoģijas pētījumos (piemēram, Adama Granta pētījumā par pārdošanu) ambiverti bieži pārspēj gan introvertus, gan ekstravertus: viņi prot gan pārliecinoši runāt, gan uzmanīgi klausīties, tāpēc labāk „nolasa” sarunu biedru.

Kā dzīvot saskaņā ar savu tipu?

Daži praktiski padomi katrai spektra pusei:

• Introvertiem: plānojiet laiku atgūšanai pēc dienām, kas bijušas pilnas ar cilvēkiem; pirms pārrunām un svarīgām sarunām lūdziet darba kārtību laikus, jo jums ir dabiskāk apdomāt nekā improvizēt.
• Ekstravertiem: meklējiet darbu ar dzīvu saskarsmi; mācoties runājiet, skaidrojiet vielu citiem, diskutējiet.
• Ambivertiem: vērojiet savu enerģiju un apzināti mainiet režīmus, jo jūsu stiprā puse ir elastība.
• Visiem: necentieties „pārtaisīt” sevi, jo pētījumi rāda, ka ilgstoša rīcība pretēji savai dabai nogurdina un rada stresu.