Jūtīga bērna tests
Aptuveni katrs piektais bērns piedzimst ar jūtīgāku nervu sistēmu: viņš dziļāk apstrādā iespaidus, spēcīgāk reaģē uz skaņām, smaržām un citu cilvēku emocijām, ātrāk pārslogojas no kairinātājiem un ilgāk atgūstas. Psiholoģe Elaina Arona (Elaine Aron) šādus bērnus nosauca par ļoti jūtīgiem (angļu val. highly sensitive child) un uzsvēra pašu svarīgāko: tas nav traucējums un nav izlutināšanas sekas, bet gan iedzimta temperamenta iezīme.
Tests ir paredzēts vecākiem: divpadsmit mūsu pašu uzrakstīti jautājumi, kas balstīti uz Aronas aprakstītajām pazīmēm, palīdzēs saprast, vai jūsu bērns ir ļoti jūtīgs. Tā nav oficiālā Aronas aptauja vecākiem, tāpēc punktus nevar salīdzināt ar tās rezultātiem. Atbildot domājiet par to, kāds bērns ir pastāvīgi, nevis vienā grūtā nedēļā.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir liela jūtība un no kurienes tā rodas?
Elainas Aronas aprakstītā maņu apstrādes jutība ir iedzimta temperamenta iezīme, kas piemīt aptuveni 15-20 procentiem cilvēku (un, interesanti, arī daudzām dzīvnieku sugām): nervu sistēma informāciju apstrādā dziļāk, tāpēc šāds cilvēks visu pamana, dziļi pārdzīvo un ātrāk pārkarst. Arona to apkopo četrās pazīmēs: dziļa apstrāde, ātrs pārkairinājums, emocionāla reaktivitāte ar spēcīgu empātiju un jutīgums pret smalkām niansēm.
No evolūcijas viedokļa tā nav kļūda, bet stratēģija: katrā populācijā daļai īpatņu atmaksājas būt modriem vērotājiem, kuri pirmie pamana briesmas un iespējas. Problēma rodas tikai tad, ja jūtīgs bērns aug vidē, kas viņa dabu uzskata par trūkumu un mēģina to izskaust.
Orhideja vai pienene: kāpēc vide nosaka divtik
Attīstības pētījumos iesakņojusies metafora: lielākā daļa bērnu ir pienenes, kas izaug gandrīz jebkur, bet jūtīgie ir orhidejas, kurām vide nozīmē divtik daudz. Pētījumi rāda, ka jūtīgiem bērniem nelabvēlīgos apstākļos (kritika, haoss, spiediens) ir vairāk emocionālu grūtību nekā vienaudžiem, bet labvēlīgos apstākļos viņi ne tikai panāk citus, bet bieži pat apsteidz: labākas sociālās prasmes, radošums, morālā jūtība.
Praktiskais secinājums vecākiem: jūsu maigums un paredzamība jūtīgam bērnam nav lutināšana, bet mēslojums. Stingrība viņam neizaudzēs biezāku ādu, viņš tikai iemācīsies slēpt savas jūtas un kaunēties no tām.
Kas liela jūtība nav
Liela jūtība nav diagnoze un nav tas pats, kas trauksmes traucējumi, autiskā spektra traucējumi vai ADHD, lai gan no malas var atgādināt visus trīs. Atšķirības: jūtīga bērna grūtības rodas no pārslodzes un izzūd mierīgā vidē; izpratne par saskarsmi un vēlme sazināties ir saglabājusies (atšķirība no autiskā spektra); uzmanība ir laba, kamēr nav trokšņa (atšķirība no ADHD); bailes ir samērīgas ar kairinātājiem, nevis brīvi „peldošas” (atšķirība no trauksmes traucējumiem).
Ja šaubāties, kur ir robeža, vislabāk rīkoties tā: vispirms sakārtot vidi atbilstoši jūtīga bērna vajadzībām un pavērot, cik daudz grūtību izzūd; to, kas paliek, pārrunāt ar bērnu psihologu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai bērns jūtībai izaugs pāri?
Nē, tā ir iedzimta iezīme, kas saglabājas visu mūžu, taču mainās prasme ar to sadzīvot: pieaudzis jūtīgs cilvēks, kurš uzaudzis atbalstošā vidē, prot plānot savu slodzi, izvēlēties vidi un izmantot jūtību kā stiprumu (empātiju, vērīgumu, dziļumu). Jūsu uzdevums tagad nav pārtaisīt bērnu, bet iemācīt viņam draudzīgi sadzīvot ar savu nervu sistēmu.
Puika taču nevar būt „jūtīgs”. Ko teiks apkārtējie?
Jūtīgu zēnu ir tikpat daudz, cik meiteņu, tikai viņiem jānes dubulta nasta: daba plus spiediens „puikas neraud”. Pētījumi un klīniskā pieredze ir nepārprotami: kaunināšana par jūtīgumu zēniem dod nevis izturību, bet apspiestas jūtas, kas vēlāk izlaužas dusmās vai trauksmē. Jūsu dēlam visvairāk vajag vismaz vienu pieaugušo, kurš viņa dabu uzskata par normālu.
Vai liela jūtība ir iedzimta? Arī man piemīt šī iezīme.
Šai iezīmei ir izteikta iedzimtības komponente, tāpēc jūtīgu vecāku bērni biežāk ir jūtīgi. Tā ir jūsu priekšrocība: jūs saprotat bērnu no iekšpuses. Pārbaudiet savu jūtību jūtīguma testā pieaugušajiem un tad dalieties ar bērnu savos paņēmienos: tas ir labākais, ko jūtīgs vecāks var dot jūtīgam bērnam.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur nosūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Aron E. N. (2002). The Highly Sensitive Child. Broadway Books.
- Belsky J., Pluess M. (2009). Beyond diathesis stress: differential susceptibility to environmental influences. Psychological Bulletin, 135(6).
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.