Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Ģimene un bērni

Skolas gatavības tests

Vai bērns ir gatavs skolai? Lielākā daļa vecāku vispirms domā par burtiem un cipariem, taču skolas sākumam tie ir vismazāk svarīgi: lasīt iemācīs skolā. Īstā skolas gatavība slēpjas citur: vai bērns spēj 20 minūtes noturēt uzmanību, tikt galā ar neveiksmi, neizplūstot asarās, sarunāt ar citiem bērniem, pats apģērbties un pusi dienas iztikt bez mammas. Tieši šīs jomas ļauj paredzēt, vai pirmā klase būs labs sākums vai stress.

Divpadsmit jautājumi vecākiem aptver piecas gatavības jomas: patstāvību, emociju vadīšanu, sociālās prasmes, uzmanību un zinātkāri, kā arī motoriku. Atbildiet par bērnu, kuram šogad vai nākamgad plānojat skolu. Pēc rezultāta uzzināsiet, ko vasarā patiešām var paveikt.

Dalīties:
12 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas īsti ir skolas gatavība?

Skolas gatavība ir bērna sagatavotība nevis stundām, bet skolas dzīvei: spēja sevi regulēt (nosēdēt, pagaidīt, nomierināties), darboties patstāvīgi (bez mammas palīdzības un atgādinājumiem), būt grupā (noteikumi, kārta, strīdi) un vēlme izzināt. Pētījumi ir vienisprātis: ilgtermiņa panākumus skolā vislabāk paredz tieši pašregulācija un sociāli emocionālās prasmes, nevis agra lasītprasme. Bērns, kurš zina burtus, bet nespēj izturēt neveiksmi, skolā cietīs vairāk nekā bērns, kurš burtus vēl nezina, bet prot mēģināt vēlreiz.

Tāpēc šajā testā nav jautājumu par burtiem un rēķināšanu: to skola iemācīs dažu mēnešu laikā, ja pamats ir labs. Piecas jomas, ko vērtē jautājumi: patstāvība (ģērbšanās, mantas, tualete), emocionālā gatavība (nomierināšanās, neveiksmes), sociālās prasmes (kārta, noteikumi, vienaudži), uzmanība un klausīšanās (20 minūšu nodarbe, norādījumi ar vairākiem soļiem) un valoda un motorika (stāstīšana, zīmulis, šķēres).

Kā pieņemt lēmumu par skolas sākšanu?

Vecumu, kurā bērni sāk skolu, un kārtību, kādā skolu var sākt gadu agrāk vai vēlāk, nosaka valsts noteikumi, tāpēc precīzu informāciju par termiņiem un nepieciešamajiem dokumentiem vislabāk laikus noskaidrot izvēlētajā skolā vai pašvaldībā. Ja apsverat agrāku vai vēlāku sākšanu, vērtīgākais ir speciālista viedoklis: izglītības psihologs var novērtēt bērna izziņas, sociālo un emocionālo gatavību un sniegt ieteikumu.

Speciālistu vērts piesaistīt ne tikai šaubu gadījumā par skolas sākšanas laiku: ja bērnudārza pedagogi vai jūs paši redzat izteiktas grūtības (runas, uzmanības, uzvedības), labāk tās novērtēt pirms skolas, jo agri pamanītas grūtības (piemēram, runas traucējumus vai uzmanības īpatnības) koriģēt ir visvieglāk. Ja jums ir aizdomas par uzmanības grūtībām, noderēs arī mūsu ADHD tests bērniem, bet vispārējam priekšstatam par uzvedību bērna uzvedības tests.

Ko darīt atlikušajā laikā līdz skolai?

Labākā gatavošanās skolai notiek nevis pie galda, bet ikdienā:

  • Patstāvības rutīna: bērns ģērbjas, kravā savu mugursomu, ir atbildīgs par dažiem darbiem mājās; katrs „es pats!” ir skolas valūta
  • Galda spēles: labākais pašregulācijas treniņš, jo māca gaidīt savu kārtu, ievērot noteikumus un zaudēt
  • Zaudēšanas treniņi: spēlējiet tā, lai bērns dažreiz zaudētu, un palīdziet to pārdzīvot („žēl, vai ne? Varbūt nākamreiz izdosies”), jo skolā neveiksmes būs katru dienu
  • Lasīšana priekšā katru dienu: bagātina vārdu krājumu, attīsta uzmanību un mīlestību pret grāmatām; tas ir vērtīgāk nekā mācīt bērnu lasīt pašam
  • Runāšanas vingrinājumi dabiskā veidā: lūdziet pastāstīt par dienu, multfilmu, sapni, jo saistīts stāstījums ir viens no spēcīgākajiem panākumu skolā rādītājiem
  • Dienas ritms: 2 nedēļas pirms skolas sāciet agrāk iet gulēt un celties, lai septembris nesāktos ar miega šoku

Biežākās vecāku kļūdas un satraucošas pazīmes

Divas biežākās kļūdas ir pretējas. Pirmā: gatavošana ar darba burtnīcām, kad vasara tiek pārvērsta par skolu pirms skolas. Rezultāts bieži ir pretējs iecerētajam: bērns, vēl nesācis mācības, iemācās, ka mācīšanās ir piespiešana. Otrā: gatavības ignorēšana („visi iet, ies arī mans”), kad izteiktas pašregulācijas vai patstāvības grūtības tiek atstātas ar domu „skola izaudzinās”. Skola neizaudzinās: nenobriedušam bērnam pirmā klase kļūst par ikdienas zaudējumu, kas uz ilgu laiku grauj pašvērtējumu. Abu kļūdu zāles ir vienas: skatīties uz bērnu, nevis uz kalendāru vai apkārtējiem.

Kad vērts uztraukties nopietnāk: ja bērnam drīz būs 7 gadi, bet viņš nespēj palikt bez vecākiem, nerunā teikumos, nevienā nodarbē nespēj noturēt uzmanību pat 10 minūtes vai pastāvīgi strīdas ar vienaudžiem, tas nav „raksturs”, bet iemesls vērsties pie speciālista vēl pirms skolas. Un atsevišķa tēma: ja bērns jau sācis skolu un pēc dažām nedēļām parādījušās rīta vēdersāpes un asaras, izpildiet skolas baiļu testu, jo skolas sākuma stress un bailes no skolas ir risināmas problēmas, nevis kaut kas, kas „pāries pats”.

Biežāk uzdotie jautājumi

Bērns neprot lasīt. Vai tas nozīmē, ka viņš nav gatavs skolai?

Prasme lasīt nav skolas gatavības kritērijs: lasīt māca skolā, un bērni, kuri sāk no nulles, gada laikā panāk tos, kuri lasīja jau agrāk. Svarīgāki ir priekšnosacījumi: interesējas par burtiem, klausās, kad viņam lasa priekšā, sadzird vārdu skaņas (var pateikt, ar kuru skaņu sākas vārds). Ja šie priekšnosacījumi ir, par lasīšanu varat būt pilnīgi mierīgi.

Bērnam ir 6 gadi, un viņš izskatās gatavs. Vai laist skolā agrāk?

Lēmumu vērts pieņemt, uzklausot divus neatkarīgus viedokļus: speciālista novērtējumu un bērnudārza pedagogu viedokli, jo grupā bērns izskatās citādi nekā mājās. Pievērsiet uzmanību ne tikai intelektam, bet arī emocionālajai pusei: bērni, kuri sāk skolu agrāk, klasē vienmēr būs jaunākie, un tas jūtams arī piektajā klasē. Ja šaubāties, papildu rotaļu gads gandrīz nekad nekaitē, bet steiga dažkārt maksā dārgi.

Bērnudārzā saka „vēl nav nobriedis”, bet mums šķiet citādi. Ko darīt?

Atšķirīgi viedokļi ir labākais iemesls vērsties pie speciālista: izglītības psihologs bērnu novērtēs strukturēti un neitrāli, bez bērnudārza un bez vecāku brillēm. Līdz novērtējumam vērts konkrēti pajautāt bērnudārzā: kurās situācijās bērns netiek galā? Konkrēti piemēri (pusdienlaika miegs, strīdi, uzmanība nodarbību laikā) pasaka vairāk nekā vispārīgais „nav nobriedis” un parāda, ko stiprināt.

Vai šis tests der pirmsskolas vecuma bērna (5-6 gadi) novērtēšanai?

Jā, bet interpretējiet to atbilstoši vecumam: gadu pirms skolas zemāki rezultāti ir norma, nevis problēma, jo tests apraksta gatavību, kādu sagaida aptuveni 6,5-7 gadu vecumā. Visnoderīgāk testu atkārtot pavasarī, pirms lēmuma pieņemšanas: pārmaiņas pusgada laikā parādīs attīstības tempu labāk nekā vienreizējs rezultāts.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur nosūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Blair C., Raver C. C. (2015). School readiness and self-regulation: a developmental psychobiological approach. Annual Review of Psychology, 66.
  • Duncan G. J. et al. (2007). School readiness and later achievement. Developmental Psychology, 43(6).
Vai šis tests jums bija noderīgs?

Saistītie raksti