Kritiskās domāšanas tests

Kritiskā domāšana ir spēja nepakļauties pirmajam iespaidam: pamanīt loģisku kļūdu, atšķirt faktu no viedokļa, izvērtēt, vai arguments tiešām pamato secinājumu. Šī prasme vajadzīga katru dienu, vērtējot ziņas, reklāmas, politiķu solījumus un pat savas domas.

Testā ir 15 uzdevumi no trim jomām: loģisku argumentu izvērtēšana, domāšanas kļūdu atpazīšana un domāšanas aizspriedumi jeb kognitīvās kļūdas. Katram uzdevumam ir viena pareiza atbilde. Nesteidzieties: daļa atbilžu ir izvēlētas tieši tāpēc, lai noķertu steidzīgu prātu.

Dalīties:

15 jautājumi ~7 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir kritiskā domāšana?

Kritiskā domāšana ir spēja apzināti izvērtēt informāciju, nevis pieņemt to automātiski. Tā ietver vairākas prasmes: atšķirt faktu no viedokļa, novērtēt avota uzticamību, pamanīt loģiskas kļūdas, atpazīt savus aizspriedumus un svērt pierādījumus, nevis iespaidus.

Psihologs Daniels Kānemans šo procesu apraksta kā divu sistēmu cīņu: ātrā, intuitīvā sistēma piedāvā atbildes acumirklī (un sarežģītākos gadījumos bieži kļūdās), bet lēnā, analītiskā sistēma pārbauda. Kritiskā domāšana ir ieradums laikus ieslēgt lēno sistēmu.

Biežākās domāšanas kļūdas, kuras ir vērts zināt

Kad šīs kļūdas atpazīstat, tās ikdienā vairs ir grūti nepamanīt:

Ad hominem: uzbrūk cilvēkam, nevis viņa argumentam
Viltus dilemma: piedāvā tikai divas iespējas, lai gan to ir vairāk
Slidenā nogāze: nepamatoti apgalvo, ka viens solis neizbēgami novedīs pie katastrofas
Atsauce uz autoritāti: balstās uz vārdu, nevis pierādījumiem (īpaši, ja runa nav par attiecīgā cilvēka jomu)
Neatgūstamo izmaksu kļūda: turpina tikai tāpēc, ka „jau ieguldīts”
Apstiprinājuma kļūda: pamana tikai to, kas apstiprina jau esošo viedokli

Kā attīstīt kritisko domāšanu?

Visefektīvākā prakse ir vienkārša: katram spēcīgam apgalvojumam pievienot jautājumu „Kādi pierādījumi to pamato, un vai tos var pārbaudīt?”. Šis viens jautājums atvaira lielāko daļu reklāmas, propagandas un manipulāciju. Otra spēcīga ieraduma daļa ir apzināti meklēt pretējās puses argumentus, īpaši tēmās, kas jums emocionāli svarīgas (tur apstiprinājuma kļūda ir visspēcīgākā).

Kritiskā domāšana ir cieši saistīta ar loģiku un vispārējām spējām, tāpēc, ja vēlaties tās trenēt tālāk, izpildiet loģiskās domāšanas un IQ testus.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai kritiskā domāšana ir tas pats, kas intelekts?

Ne gluži. Augsts IQ palīdz, taču pat ļoti gudri cilvēki pieļauj domāšanas kļūdas, ja neapstājas pārbaudīt. Kritiskā domāšana ir atsevišķa prasme (un ieradums), ko var trenēt neatkarīgi no intelekta.

Kāpēc dažas atbildes šķita pareizas, bet bija nepareizas?

Tieši tā ir būtība: daļa atbilžu ir izvēlētas tā, lai noķertu ātro, intuitīvo domāšanu. Kritiskā domāšana nav par to, ko smadzenes piedāvā vispirms, bet par to, ko tās apstiprina pēc pārbaudes.

Vai rezultātu var uzlabot?

Jā, un diezgan ātri. Kad iepazīstat biežākās loģiskās kļūdas un aizspriedumus, tie sāk krist acīs ikdienā. Šī ir viena no pateicīgākajām prasmēm, ko trenēt.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, un atbildes netiek nekur sūtītas vai saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Kahneman D. (2011). Thinking, Fast and Slow. Farrar, Straus and Giroux.
Ennis R. H. (1987). A taxonomy of critical thinking dispositions and abilities.
Paul R., Elder L. (2006). Critical Thinking: The Nature of Critical and Creative Thought.

Vai šis tests jums bija noderīgs?