Telpiskās domāšanas tests
Telpiskā domāšana ir spēja prātā griezt, locīt un pārvietot objektus: iztēloties, kā priekšmets izskatās no otras puses, kur nonāksiet, divreiz pagriezušies pa kreisi, kā salocīsies izklājums. Šī spēja strādā, kad saliekat plauktu pēc instrukcijas, kravājat čemodānu, lasāt karti vai novietojat automašīnu stāvvietā.
Testā ir 14 uzdevumi: spoguļattēli, pagriešana prātā, virzieni un maršruti, metamā kauliņa un kuba uzdevumi, locīšana. Visi risināmi prātā, bez papīra. Katram ir viena pareiza atbilde. Laiks netiek mērīts.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Izmēģiniet citu testu
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir telpiskā domāšana?
Telpiskā domāšana (saukta arī par telpisko uztveri vai vizuāli telpiskajām spējām) ir spēja veidot un pārvaldīt attēlus prātā: pagriezt objektu, iztēloties to no cita skatpunkta, sekot savai atrašanās vietai telpā, kustoties. Intelekta pētījumos to uzskata par atsevišķu, patstāvīgu spēju līdzās verbālajai un skaitliskajai: cilvēks var būt izcils valodnieks un vāji orientēties telpā, un otrādi.
Zinātnei telpiskā domāšana ir īpaši interesanta tāpēc, ka tā labi prognozē sasniegumus STEM jomās: ilgtermiņa pētījumi rāda, ka skolēnu telpiskās spējas ļauj paredzēt nākotnes sasniegumus inženierijā, arhitektūrā un dabaszinātnēs pat tad, ja vispārējie rezultāti ir vienādi.
Ko pārbauda šī testa uzdevumi?
Tests aptver četrus galvenos telpiskās domāšanas žanrus:
- Pagriešana prātā: burtu un objektu griešana galvā, pētījumos visbiežāk mērītā telpiskā spēja
- Spoguļdomāšana: atspulgu loģika, kas mulsina lielāko daļu cilvēku, jo spogulis „maina” nevis puses, bet virzienu
- Orientēšanās un virzieni: sekošana savai atrašanās vietai pēc vairākiem pagriezieniem, tā pati spēja, kas ved jūs pa pilsētu bez navigācijas
- Pārveidojumi: locīšana, griezieni un izklājumi, tas ir, sekošana vairāku soļu izmaiņām prātā
Vai telpisko domāšanu var attīstīt?
Jā, un pētījumi šeit ir vieni no optimistiskākajiem: telpisko uzdevumu treniņi dod paliekošu uzlabojumu, kas pārnesas arī uz netrenētiem uzdevumiem. Visefektīvākā prakse ir reāla darbošanās ar telpu: konstruēšana, puzles, origami, kartes (nevis navigācijas) lietošana, rasēšana, dažas datorspēles.
Der zināt arī par tā saukto dzimumu atšķirību: vidēji vīrieši labāk veic pagriešanas uzdevumus prātā, taču pēc treniņiem atšķirība gandrīz izzūd, tāpēc to uzskata galvenokārt par pieredzes, nevis bioloģijas rezultātu. Citiem vārdiem, telpiskā domāšana ir prasme, ko veido spēles, vaļasprieki un profesija.
Kur telpiskā domāšana noder dzīvē?
Biežāk, nekā šķiet: kravājot mantas bagāžniekā, novietojot automašīnu, saliekot mēbeles, orientējoties jaunā ēkā, sportojot (kur būs bumba pēc sekundes?), pat rēķinot galvā, jo daļa cilvēku rēķina tieši ar attēliem. Profesijās tā ir būtiska inženieriem, arhitektiem, dizaineriem, ķirurgiem, pilotiem un autovadītājiem.
Ja vēlaties plašāku priekšstatu par savu domāšanu, izpildiet IQ testu, kas līdztekus telpiskajai pārbauda arī loģisko un skaitlisko domāšanu, vai loģiskās domāšanas testu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc uzdevumos nav attēlu?
Apzināti: ja figūra aprakstīta vārdiem, vispirms tā jāizveido prātā, un tas ir tīrākais telpiskās domāšanas treniņš. Uzdevumi ar attēliem ļauj daļu darba paveikt acīm, bet šeit visu darbu veic iztēle.
Vai rezultāts parāda manu intelektu?
Tikai vienu tā jomu. Telpiskā domāšana ir patstāvīga spēja: var būt lieliska loģika un vidēja telpiskā uztvere vai otrādi. Pilnīgākai ainai izpildiet arī IQ un loģiskās domāšanas testus.
Man ir grūti iztēloties attēlus. Vai tas ir normāli?
Jā. Iztēles spilgtums cilvēkiem ļoti atšķiras: vieni „redz” figūras gandrīz kā ekrānā, citi risina bez jebkāda attēla, pēc noteikumiem. Daļa cilvēku iztēles attēlus neveido vispār (to sauc par afantāziju) un tomēr labi risina telpiskos uzdevumus citos veidos.
Vai trenējoties var uzlabot rezultātu?
Jā, telpiskā domāšana ir viena no vislabāk trenējamām domāšanas jomām. Puzles, konstruēšana, origami, kartes un dažas spēles dod izmērāmu un paliekošu progresu.
Vai manas atbildes kaut kur tiek sūtītas?
Nē. Rezultāts tiek aprēķināts jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas vai saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Shepard R. N., Metzler J. (1971). Mental rotation of three-dimensional objects. Science.
- Wai J., Lubinski D., Benbow C. P. (2009). Spatial ability for STEM domains. Journal of Educational Psychology.
- Uttal D. H. u.c. (2013). The malleability of spatial skills: A meta-analysis of training studies. Psychological Bulletin.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.