Loģiskās domāšanas tests

Kas ir loģiskā domāšana?

Loģiskā domāšana ir spēja strādāt ar saiknēm starp apgalvojumiem: no pieņēmumiem izsecināt to, kas tiešām izriet, un atmest to, kas tikai šķiet izrietam. Psiholoģijā tā ir tuva „fluīdajam intelektam” (angļu val. fluid intelligence), tas ir, spējai risināt jaunas problēmas neatkarīgi no zināšanām, un ir viena no būtiskākajām vispārējā intelekta sastāvdaļām.

Svarīgi atšķirt loģiku no erudīcijas: uzdevums „kurš vārds neiederas” pārbauda nevis vārdu krājumu, bet spēju atrast klasificēšanas principu. Tieši tāpēc loģikas testus risina galvā un bez sagatavošanās: tie mēra domāšanas procesu, nevis iemācītu saturu.

Četri šī testa žanri

Katrs uzdevumu veids pārbauda mazliet citu domāšanas „muskuli”:

• Virknes: likumsakarību atpazīšana (aritmētiski un ģeometriski soļi, kvadrāti, pirmskaitļi, salikti paraugi)
• Siloģismi: dedukcija, tas ir, kas PATIEŠĀM izriet no pieņēmumiem (slazdi: dzīves zināšanas un „apgrieztā” loģika, kad no sekām spriež par cēloni)
• Analoģijas: attiecību pārnešana, tas ir, jāatrod saikne pirmajā pārī un jāattiecina tā uz otro
• Mīklas: struktūras saskatīšana, tas ir, uzdevumi, kuros „acīmredzamā” atbilde ir nepareiza, bet pareizajai vajag vienādojumu vai aprēķinu

Kāpēc mūs maldina „acīmredzamas” atbildes?

Klasisks piemērs ir grāmatas un grāmatzīmes uzdevums (slavenā „nūjas un bumbiņas” mīkla no Kānemana pētījumiem): lielākā daļa uzreiz atbild „1 eiro”, lai gan pareizi ir 50 centi. Tā notiek tāpēc, ka smadzenēm ir divi režīmi: ātrais intuitīvais (kas atbildes piedāvā acumirklī un bez piepūles) un lēnais analītiskais (kas pārbauda). Ātrais režīms lieliski noder ikdienā, bet loģikas uzdevumos tas labprāt piedāvā „pareizai līdzīgu” atbildi.

Spēju pieķert sevi un ieslēgt lēno režīmu var trenēt. Tieši tā, nevis „iedzimts gudrums”, atšķir cilvēkus, kuri šādus uzdevumus risina labi. Noteikums ir vienkāršs: ja atbilde atnāca bez jebkādas piepūles, pārbaudiet to.

Kā attīstīt loģisko domāšanu?

Loģika trenējas kā muskulis, regulāri risinot arvien grūtākus uzdevumus: mīklas un šahs, programmēšanas pamati (labākais „tīrās loģikas” treniņš), matemātikas uzdevumi, stratēģiskās galda spēles. Palīdz arī ikdienas prakse: izdzirdot argumentu, jautājiet: „Vai secinājums tiešām izriet no pieņēmumiem vai tikai skan pārliecinoši?”

Ja vēlaties plašāku priekšstatu par savām domāšanas spējām, izpildiet IQ testu: līdztekus loģikai tas mēra arī skaitlisko un telpisko domāšanu. Tikai atcerieties abu testu robežas: tiešsaistes testi ir orientējoši, bet precīzu novērtējumu veic psihologi standartizētos apstākļos.