Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Garīgā veselība

Miega apnojas riska tests

Obstruktīvā miega apnoja ir stāvoklis, kad miegā elpceļi aizveras un elpošana atkārtoti apstājas: no dažām līdz pat simtiem reižu naktī. Cilvēks to neatceras, taču smadzenes ik reizi uz mirkli pamostas, tāpēc rīts sākas ar nogurumu, bet diena paiet miegainībā. Neārstēta apnoja paaugstina asinsspiedienu, noslogo sirdi, pasliktina atmiņu un garastāvokli, kā arī padara transportlīdzekļa vadīšanu bīstamu. Novērtējumi atšķiras, taču šis stāvoklis ir izplatīts, un lielākā daļa slimo par to nezina.

8 jautājumi ar atbildēm „jā” vai „nē” aptver pazīmes un riska faktorus, uz kuriem ārsti raugās visbiežāk: skaļu krākšanu, nogurumu dienā, citu pamanītas elpošanas pauzes, asinsspiedienu, svaru, vecumu, kakla apkārtmēru un dzimumu. Jautājumus esam formulējuši paši, tāpēc rezultātu vērtējiet kā orientējošu, nevis kā medicīnisku novērtējumu. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad lietderīgam riska novērtējumam pietiek ar vienu minūti. Atbildiet godīgi; ja nezināt (piemēram, vai jums miegā apstājas elpošana), pajautājiet cilvēkam, kurš dzird jūs guļam.

Dalīties:
8 jautājumi ~1 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir obstruktīvā miega apnoja?

Miegā atslābst visi muskuļi, arī rīkles muskuļi. Daļai cilvēku atslābušie mīkstie audi aizver elpceļus: gaiss vairs neplūst, skābekļa līmenis krītas, un smadzenes pēc dažām sekundēm vai pat vairākiem desmitiem sekunžu ceļ trauksmi, uz mirkli pamodinot ķermeni, lai tas atvērtu elpceļus. Cilvēks šīs mikropamošanās neatceras, taču tās izjauc dziļo miegu. Smagas apnojas gadījumā tas atkārtojas 30 un vairāk reižu stundā: formāli nogulētas 8 stundas, bet patiesībā smadzenes visu nakti glāba ķermeni.

No tā rodas arī simptomi: nogurums un galvassāpes no rīta, miegainība dienā, aizkaitināmība, vājāka atmiņa un koncentrēšanās spēja, mazāka dzimumtieksme. Skaļa krākšana ir tikai skaņu celiņš: pati par sevi tā nav kaitīga, taču skaļa, neregulāra krākšana ar klusuma pauzēm un šņākšanu ir klasiska apnojas pazīme, ko visbiežāk pirmais pamana partneris.

Kāpēc apnoju vērts ārstēt, nevis paciest?

Apnoja nav tikai miega kvalitātes sīkums, bet visa organisma veselības jautājums. Katra elpošanas pauze organismam ir mazs stress: skābeklis krītas, adrenalīns strauji pieaug, asinsspiediens ceļas. Atkārtojoties tūkstošiem reižu nedēļā, tam ir izmērāmas sekas: neārstētu vidēji smagu un smagu apnoju saista ar hipertensiju (īpaši tādu, ko grūti kontrolēt ar zālēm), sirds ritma traucējumiem, insulta un 2. tipa diabēta risku.

Ikdienā tā maksā ne mazāk: hronisks nogurums, ko cilvēki gadiem cenšas skaidrot ar vecumu vai slinkumu, slikts garastāvoklis līdz pat depresijai, mikromiegs pie stūres (neārstēta apnoja skaidri palielina avāriju risku). Ja atpazīstat sevi noguruma testā un turklāt krācat, apnojai jābūt pirmajai aizdomās turamajai. Tas pats attiecas uz „bezmiegu”, kad cilvēks guļ daudz, bet neizguļas: tas nav klasisks bezmiegs, bet gan miega kvalitātes problēma.

Kā tiek vērtēts risks un kā notiek miega izmeklējums?

Ārsti šī riska novērtēšanai bieži izmanto īsu aptauju ar nosaukumu STOP-Bang; šis tests nav tā aptauja. Ideja ikvienai šādai pirmajai pārbaudei ir vienkārša: neviena atsevišķa pazīme apnoju neapliecina, taču katra palielina iespējamību, un, kad sakrīt vairākas (skaļa krākšana, elpošanas pauzes, nogurums dienā, augsts asinsspiediens, liekais svars, resnāks kakls, vecāks vecums, vīriešu dzimums), miega izmeklējums kļūst vērts. Tāpēc šis tests par katru „jā” dod vienu punktu: 0 līdz 2 nozīmē zemu risku, 3 līdz 4 vidēju, 5 un vairāk augstu.

Diagnozi nosaka miega izmeklējums. Visbiežāk pietiek ar poligrāfiju mājās: jūs saņemat nelielu ierīci, kas naktī jūsu gultā reģistrē elpošanu, skābekļa līmeni un pulsu. Plašāks variants ir polisomnogrāfija miega laboratorijā, kur reģistrē arī smadzeņu viļņus. Galvenais rezultāts ir AHI indekss: cik elpošanas traucējumu notiek stundā (5 līdz 15 ir viegla, 15 līdz 30 vidēji smaga, virs 30 smaga apnoja). Parasti ceļš sākas pie ģimenes ārsta.

Kā ārstē apnoju?

Vidēji smagas un smagas apnojas zelta standarts ir CPAP: aparāts, kas caur masku uztur vieglu gaisa spiedienu un neļauj elpceļiem aizvērties. Izklausās neērti, bet darbojas lieliski: elpošanas pauzes izzūd jau no pirmās nakts, bet enerģija un asinsspiediens parasti uzlabojas dažu nedēļu laikā. Mūsdienu aparāti ir klusi, masku ir daudz veidu, un pie tām pierod dažu nedēļu laikā; svarīgākais ir nepadoties pirmajās naktīs un pielāgot masku, līdz tā kļūst ērta.

Vieglākos gadījumos un tiem, kas nepanes CPAP, ir alternatīvas: mutes šinas (pabīda apakšžokli uz priekšu un atbrīvo rīkli), pozicionālā terapija (ja apnoja ir tikai guļot uz muguras), svara samazināšana (bieži būtiski samazina AHI, dažreiz pat līdz normai), izvairīšanās no alkohola un nomierinošiem līdzekļiem vakarā, dažreiz arī LOR operācijas, ja šķērslis ir anatomisks. Risinājumu izvēlas ārsts pēc izmeklējuma rezultātiem. Sliktākā izvēle ir tikai viena: nedarīt neko un turpināt „vienkārši krākt”.

Biežāk uzdotie jautājumi

Es krācu, bet dienā jūtos labi. Vai man jāuztraucas?

Ne obligāti: krākšana bez elpošanas pauzēm un bez simptomiem dienā bieži ir „vienkārša” un veselībai nekaitīga. Signāli, kas maina ainu: partnera pamanītas klusuma pauzes vai aizrīšanās, galvassāpes no rīta, miegainība dienā, augsts asinsspiediens. Ja to nav un rezultāts šajā testā ir zems, pietiek ar novērošanu.

Vai apnoja ir arī sievietēm un slaidiem cilvēkiem?

Jā. Vīriešu dzimums un liekais svars ir riska faktori, bet ne priekšnoteikums: apnoja gadās arī sievietēm (risks palielinās pēc menopauzes) un slaidiem cilvēkiem, īpaši tiem, kuriem ir šaurāka rīkle, mazs vai atkāpies zods. Sievietēm simptomi biežāk ir „netipiski”: bezmiegs, nogurums, garastāvokļa pārmaiņas bez izteiktas krākšanas, tāpēc diagnozi vēl biežāk nosaka novēloti.

Kur veikt miega izmeklējumu?

Sāciet ar ģimenes ārstu: aprakstiet simptomus un nosauciet rezultātu šajā testā. Ārsts izvērtēs situāciju un vajadzības gadījumā nosūtīs pie speciālista (visbiežāk pneimonologa vai LOR ārsta) vai uz miega izmeklējumu. Izmeklējumus veic gan ārstniecības iestādēs, gan privāti (poligrāfiju mājās). Diagnozei visbiežāk pietiek ar izmeklējumu mājās.

Vai varu sev palīdzēt bez aparātiem?

Vieglākas apnojas un krākšanas gadījumā patiešām palīdz: gulēšana uz sāniem (ir īpaši palīglīdzekļi un vienkāršs triks ar tenisa bumbiņu, kas iešūta pidžamas mugurā), svara samazināšana, izvairīšanās no alkohola un miega zālēm vakarā, deguna elpošanas uzlabošana. Taču, ja šis tests rāda augstu risku vai ir izteikta miegainība, pašpalīdzība neaizstāj izmeklējumu: vispirms diagnoze, tad līdzekļi.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Chung F. u.c. (2008). STOP Questionnaire: a tool to screen patients for obstructive sleep apnea. Anesthesiology, 108(5).
  • Chung F., Abdullah H. R., Liao P. (2016). STOP-Bang Questionnaire: a practical approach to screen for obstructive sleep apnea. Chest, 149(3).
  • Benjafield A. V. u. c. (2019). Estimation of the global prevalence and burden of obstructive sleep apnoea: a literature-based analysis. The Lancet Respiratory Medicine, 7(8).
Vai šis tests jums bija noderīgs?