Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Garīgā veselība

Menopauzes pašsajūtas tests

Perimenopauze (pārejas periods pirms menopauzes, visbiežāk no 45 līdz 55 gadiem, dažreiz agrāk) maina ne tikai ķermeni. Svārstīgais estrogēna līmenis tieši ietekmē smadzeņu neiromediatorus, tāpēc šajā laikā ļoti bieži ir garastāvokļa kritumi, trauksme, aizkaitināmība, miega traucējumi un bēdīgi slavenā „smadzeņu migla”, kad pazūd vārdi un grūti noturēt uzmanību. Daudzas sievietes šīs pārmaiņas noraksta uz stresu vai vecumu un cieš klusējot, lai gan tās var sekmīgi mazināt.

Divpadsmit jautājumus sagatavojām paši, balstoties uz jomām, ko vērtē arī ārstu izmantotās skalas (perimenopauzes depresijas skala MENO-D, menopauzes vērtēšanas skala MRS): garastāvokli, enerģiju, miegu, ķermeņa sajūtas un domāšanas skaidrību. Tie nav šo skalu jautājumi, tāpēc punkti ar tām nav salīdzināmi. Rezultāts palīdzēs saprast, vai jūsu pašsajūta ir iemesls aprunāties ar ārstu.

Dalīties:
12 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir perimenopauze un kāpēc tā ietekmē garastāvokli?

Perimenopauze ir vairāku gadu periods pirms pēdējām menstruācijām (menopauzes) un gads pēc tām. Visbiežāk tā sākas no 45 līdz 50 gadu vecumam, bet var sākties arī krietni agrāk. Šī perioda būtiskākā iezīme ir nevis zems, bet gan haotiski svārstīgs estrogēna līmenis: tas lēkā augšup un lejup, un līdz ar to lēkā viss, ko tas regulē. Bet regulē tas daudz: smadzenēs ir ļoti daudz estrogēna receptoru, un estrogēns ietekmē serotonīna, dopamīna un noradrenalīna sistēmas, tās pašas, uz kurām iedarbojas antidepresanti.

Tāpēc garastāvokļa svārstības, trauksme, aizkaitināmība un „smadzeņu migla” šajā laikā nav rakstura vai gribasspēka jautājums, bet gan neiroķīmija. Dažu ilgtermiņa pētījumu dati liecina, ka perimenopauzē depresijas risks var pieaugt aptuveni 2-4 reizes, īpaši sievietēm, kurām agrāk bijusi depresija, pēcdzemdību depresija vai izteikts PMS: viņu smadzenes jutīgāk reaģē uz hormonu svārstībām. To ir svarīgi zināt, jo „hormonālu” depresiju ārstē tikpat sekmīgi kā jebkuru citu, tikai ceļš līdz palīdzībai bieži ir garāks, jo viss tiek norakstīts uz vecumu.

Biežākie pašsajūtas simptomi

Perimenopauzes psiholoģiskie un kognitīvie simptomi, ko sievietes visbiežāk noraksta uz stresu:

  • Garastāvokļa svārstības: kritumi bez iemesla, asaras, jūtīgums
  • Trauksme un panikas lēkmes: nereti pirmo reizi mūžā, bieži naktī vai kopā ar sirdsklauvēm
  • Aizkaitināmība: „īss drošinātājs”, kāda agrāk nebija
  • Miega traucējumi: grūtības aizmigt, pamošanās naktī (bieži ar svīšanu), pārāk agra mošanās
  • „Smadzeņu migla”: pazūdoši vārdi, vājāka koncentrēšanās spēja un darba atmiņa
  • Enerģijas un dzimumtieksmes kritums, pašvērtējuma svārstības, sajūta „vairs neesmu es pati”

Hormoni vai depresija: kā atšķirt?

Godīga atbilde: droši atšķirt var tikai speciālisti, un bieži vien tas ir abu kopums. Tomēr ir dažas norādes. Par hormoniem liecina viļņveidīgums (pašsajūta mainās cikliski, labas nedēļas mijas ar sliktām), saistība ar cikla pārmaiņām (neregulāras vai citādas menstruācijas) un vienlaikus ķermeņa simptomi (karstuma viļņi, svīšana, locītavas). Par depresiju liecina pastāvīgs, neviļņveidīgs nomāktums, pilnīgs prieka zudums, spēcīga vainas vai nevērtības sajūta un domas par dzīves bezjēdzību: šīs pazīmes vienmēr ir iemesls vērsties pie psihiatra vai psihologa neatkarīgi no hormoniem.

Praktiskais ceļš ir vienkāršs: sāciet ar depresijas testu un dodieties pie ginekologa ar abu testu rezultātiem. Ja vienlaikus ir izteikts nogurums, vērts izslēgt arī vairogdziedzera problēmas (tās bieži sākas tajā pašā vecumā un atdarina menopauzes simptomus): vairāk par to noguruma testā. Miega problēmām paredzēts atsevišķs bezmiega tests.

Kas palīdz: no dzīvesveida līdz ārstēšanai

Dzīvesveida pamati der visām: regulāras kustības (mazina gan garastāvokļa, gan vazomotoros simptomus), miega higiēna un vēsa guļamistaba, mazāk alkohola (tas provocē karstuma viļņus un traucē miegu), svara un cukura līdzsvars. Pret garastāvokļa simptomiem labi palīdz kognitīvi biheiviorālā terapija: ir pierādījumi, ka tā mazina pat karstuma viļņu radīto diskomfortu.

Medicīniskos jautājumus risina individuāli kopā ar ārstu: hormonu aizstājterapija daudzām sievietēm efektīvi mazina gan ķermeņa, gan garastāvokļa simptomus (mūsdienu vadlīnijas to vērtē krietni labvēlīgāk nekā pirms 20 gadiem, taču lēmumu vienmēr pieņem, izvērtējot individuālo ieguvumu un risku), bet izteiktākas depresijas gadījumā izraksta antidepresantus, dažreiz kopā ar hormonu terapiju. Un pats svarīgākais: iespēju ir daudz, un „ciest, jo visas cieš” nav viena no tām. Ja pirmais ārsts jūsu sūdzības atmet ar roku, tas ir iemesls meklēt citu ārstu, nevis pārstāt meklēt palīdzību.

Biežāk uzdotie jautājumi

No kāda vecuma var sākties perimenopauze?

Visbiežāk pēc 45 gadiem, bet normas robežās tā var sākties arī ap 40. Agrīnās pazīmes parasti ir nevis karstuma viļņi, bet tieši miega, garastāvokļa un cikla regularitātes pārmaiņas, tāpēc tās tik bieži noraksta uz stresu. Ja jums ir mazāk nekā 40 gadu un cikls mainās, vērsieties pie ginekologa: agrīnai menopauzei nepieciešama atsevišķa uzmanība.

Vai „smadzeņu migla” menopauzes laikā ir normāla? Vai tā nav demence?

Perimenopauzes „smadzeņu migla” (pazūdoši vārdi, vājāka koncentrēšanās) ir ļoti bieža un pārejoša: pētījumi rāda, ka pēc menopauzes kognitīvās funkcijas visbiežāk atjaunojas. No demences tā atšķiras pēc rakstura: migla traucē koncentrēties, taču jauni notikumi paliek atmiņā un ikdienas spējas necieš. Ja atmiņa pakāpeniski pasliktinās vai to pamana apkārtējie, vērsieties pie ārsta.

Vai hormonu aizstājterapija ir droša?

Tas ir individuāls medicīnisks lēmums, ko pieņemsiet kopā ar ārstu, izvērtējot jūsu vecumu, simptomus un riska faktorus. Mūsdienu starptautiskās vadlīnijas hormonu terapiju vērtē krietni labvēlīgāk nekā pirms pāris gadu desmitiem: daudzām sievietēm līdz 60 gadu vecumam ieguvums pārsniedz risku. Taču atbildi jūsu gadījumā var sniegt tikai ārsts, nevis internets.

Vai šis tests der, ja esmu jau pēc menopauzes vai man izoperētas olnīcas?

Jā: tests vērtē pašsajūtu, nevis hormonu līmeni, tāpēc der gan pēc menopauzes, gan pēc operācijas vai onkoloģiskas ārstēšanas izraisītas menopauzes (tās simptomi bieži ir straujāki un spēcīgāki). Jebkurā gadījumā rezultāts ir sarunas ar ārstu sākums, nevis tās aizstājējs.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Kulkarni J. u.c. (2018). Development and validation of a new rating scale for perimenopausal depression: the Meno-D. Translational Psychiatry, 8.
  • Heinemann K. u.c. (2004). The Menopause Rating Scale (MRS): a methodological review. Health and Quality of Life Outcomes, 2.
  • Maki P. M. u.c. (2018). Guidelines for the evaluation and treatment of perimenopausal depression. Menopause, 25(10).
Vai šis tests jums bija noderīgs?