Mizofonijas tests
Daudzus kaitina skaļa košļāšana vai klauvēšana ar pildspalvu. Taču, ja noteiktas, visbiežāk citu cilvēku radītas skaņas acumirklī izraisa niknumu, riebumu un vēlmi bēgt, bet kopīgas maltītes kļūst par mocībām, tā var būt mizofonija. Tā nav kaprīze un nav slikts raksturs: smadzenes šīs skaņas apstrādā kā draudu signālu.
Mūsu sagatavotie četrpadsmit jautājumi sastādīti pēc starptautiskās ekspertu vienošanās definīcijas (2022. gads): tie vērtē, kādas skaņas izraisa reakciju, cik spēcīga tā ir un cik ļoti ierobežo ikdienu. Ja jūs vairāk biedē pēkšņas, skaļas skaņas (uguņošana, baloni), piemērotāks būs skaņu baiļu tests, bet, ja jums ir augsta jutība pret daudziem kairinātājiem kopumā, noderēs jutīguma tests.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir mizofonija?
Mizofonija ir pazemināta tolerance pret noteiktām skaņām vai ar tām saistītiem kairinātājiem. Visbiežāk tās ir cilvēka radītas skaņas: košļāšana, čāpstināšana, rīšana, elpošana, krekšķināšana, kā arī atkārtotas skaņas, piemēram, klauvēšana vai klaviatūras klabēšana. Tās izdzirdot, rodas spēcīgas emocijas (dusmas, aizkaitinājums, riebums), ķermeņa reakcijas un vēlme aizbēgt vai skaņu apturēt.
Mizofonija visbiežāk sākas bērnībā vai pusaudža gados. 2022. gadā starptautiska ekspertu grupa, izmantojot Delfu metodi, vienojās par tās kopīgu definīciju, taču klasifikācijās tā pagaidām nav atsevišķa diagnoze. Zinātniskos pētījumos izmanto īpašas mizofonijas aptaujas; šī testa jautājumus esam sagatavojuši paši, un tie neatkārto minētās aptaujas.
Kā atpazīt mizofoniju?
Visbiežāk atkārtojas šādas pazīmes:
- Reakciju izraisa konkrētas skaņas, nevis skaļums: klusa čāpstināšana var kaitināt vairāk nekā stiprs troksnis
- Emocija rodas acumirklī un ir stiprāka, nekā šķiet pamatoti
- Visvairāk kaitina tuvu cilvēku radītās skaņas
- Gaidīšana („tūlīt sāks ēst”) dažreiz nogurdina vairāk nekā pati skaņa
- Parādās izvairīšanās: atsevišķas maltītes, pastāvīgas austiņas, aiziešana no telpas
- Pēc uzliesmojuma bieži paliek vaina un kauns
Ar ko mizofonija atšķiras no skaņu bailēm un jutīguma?
Skaņu bailes (fonofobija) ir bailes, visbiežāk no pēkšņām un skaļām skaņām, piemēram, uguņošanas vai plīstošiem baloniem. Mizofonijas centrā ir nevis bailes, bet dusmas un riebums pret konkrētām, bieži klusām skaņām. Hiperakūzija ir dzirdes jutīgums, kad parasta skaļuma skaņas ir fiziski nepatīkamas vai sāpīgas; to izvērtē dzirdes speciālisti.
Augsta jutība aptver daudzus kairinātājus (troksni, gaismu, smaržas, pūļus) un izpaužas kā ātra pārslodze no kairinātājiem, bet mizofonija ir šaurāka un spēcīgāka reakcija uz noteiktām skaņām. Mizofonija biežāk sastopama kopā ar trauksmi, garastāvokļa traucējumiem, obsesīvi kompulsīvām personības iezīmēm, ADHD vai autiskā spektra traucējumiem, taču var pastāvēt arī pavisam atsevišķi.
Kas palīdz?
Visvairāk pētījumu ir par kognitīvi biheiviorālo terapiju: randomizētā pētījumā Nīderlandē grupu terapija būtiski mazināja simptomus salīdzinājumā ar gaidītāju grupu, un efekts saglabājās arī pēc gada. Terapijā mācās novirzīt uzmanību, mainīt domas par skaņām un cilvēkiem, kas tās rada, mazināt ķermeņa saspringumu un izvairīšanos.
Ikdienā palīdz fona skaņa, austiņas ar trokšņu slāpēšanu sarežģītās vietās, skaidras vienošanās ģimenē bez pārmetumiem un iespēja uz brīdi aiziet. Svarīgi, lai aizsardzības līdzekļi palīdzētu dzīvot, nevis pārvērstos par pilnīgu izvairīšanos no skaņām, jo tā ilgtermiņā jutīgumu palielina.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai mizofonija ir psihiski traucējumi?
Mizofonija pagaidām nav atsevišķa diagnoze DSM-5-TR vai SSK-11, taču pētnieki to ir aprakstījuši kā skaidru stāvokli, kas var stipri ierobežot dzīvi. Psihologi un psihiatri to atpazīst un var palīdzēt.
Vai tas nozīmē, ka esmu dusmīgs vai neiecietīgs cilvēks?
Nē. Dusmas šeit ir automātiska nervu sistēmas reakcija uz konkrētu kairinātāju, nevis rakstura iezīme. Lielākā daļa cilvēku ar mizofoniju vairāk cieš paši (no saspringuma, vainas un kauna), nekā kaitē citiem.
Ar ko šis tests atšķiras no skaņu baiļu testa?
Skaņu baiļu tests ir paredzēts bailēm, ko izraisa pēkšņas un skaļas skaņas. Šis tests ir paredzēts dusmām un riebumam, ko izraisa konkrētas, bieži klusas, cilvēku radītas skaņas, un tam, cik ļoti tas ierobežo jūsu dzīvi.
Vai mizofonija var būt bērniem?
Jā, mizofonija bieži sākas bērnībā vai agrā pusaudža vecumā. Bērnam tā var izpausties kā dusmu uzliesmojumi pie galda vai atteikšanās ēst kopā ar ģimeni. Ja to redzat, vērts konsultēties ar bērnu psihologu, nevis sodīt par „sliktu uzvedību”.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Swedo S. E. u. c. (2022). Consensus Definition of Misophonia: A Delphi Study. Frontiers in Neuroscience, 16, 841816.
- Jager I. u. c. (2020). Misophonia: Phenomenology, comorbidity and demographics in a large sample. PLoS ONE, 15(4), e0231390.
- Jager I. J. u. c. (2021). Cognitive behavioral therapy for misophonia: A randomized clinical trial. Depression and Anxiety, 38(7), 708-718.
- Kumar S. u. c. (2017). The Brain Basis for Misophonia. Current Biology, 27(4), 527-533.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.