Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Mizofonija: kad čāpstināšana izraisa nevis aizkaitinājumu, bet niknumu

Mizofonija ir stāvoklis, kad konkrētas, visbiežāk cilvēka radītas skaņas (čāpstināšana, košļāšana, skaļa elpošana, klauvēšana ar pildspalvu) acumirklī izraisa nesamērīgi spēcīgu reakciju: niknumu, riebumu, vēlmi bēgt. Tā nav kaprīze un nav „slikts raksturs”: smadzenes šīs skaņas apstrādā kā draudu signālu.

Lai gan klasifikācijās mizofonija vēl nav oficiāla diagnoze, pētnieki to ir skaidri definējuši, un ar to saskaras daudzi: visbiežāk tā sākas bērnībā vai pusaudža gados, un ģimenes maltītes kļūst par ikdienas cīņu.

Trīs dažādas lietas, kuras vērts nošķirt

Ar skaņām saistītās grūtības ir trīs veidu, un to risinājumi atšķiras:

  • Mizofonija: reakcija uz konkrētām skaņām, visbiežāk dusmas vai riebums; skaļums gandrīz nav svarīgs, klusa čāpstināšana ir sliktāka par troksni
  • Fonofobija: bailes no skaņām, bieži no pēkšņām un skaļām (uguņošana, baloni); centrā ir bailes
  • Hiperakūzija: dzirdes jutīgums, kad parasta skaļuma skaņas fiziski sāp; tā ir audiologu joma

Kāpēc tā notiek?

Pētījumi rāda, ka mizofonijas gadījumā skaņu apstrādes un emociju tīkli smadzenēs ir savienoti ciešāk nekā parasti: izraisītājskaņas aktivizē draudu sistēmu, apejot racionālu izvērtējumu. Reakcija ir spēcīgāka uz tuvu cilvēku radītām skaņām, un gaidīšana („tūlīt sāks košļāt”) ir sliktāka par pašu skaņu.

Ģimenei svarīgi saprast: cilvēks „nemeklē iemeslu piekasīties”, viņa nervu sistēma patiešām reaģē kā uz briesmām, un ar gribasspēku to izslēgt nevar.

Kas palīdz?

Zāļu ar pierādītu iedarbību pret mizofoniju nav, taču ir stratēģijas, kas darbojas:

  • Skaņas vides veidošana: fona troksnis ēdot (mūzika, TV), austiņas ar trokšņu slāpēšanu publiskās vietās
  • Vienošanās ģimenē bez vainošanas: fona skaņa pie galda, iespēja aiziet bez drāmas
  • Reakcijas vadīšana: gara izelpa un muskuļu atslābināšana izraisītājskaņas laikā, lai dusmas nepārvērstos sprādzienā
  • Kognitīvi biheiviorālā terapija: strādā ar interpretācijām, uzmanību un dzīves sašaurināšanos, pētījumos rezultāti ir daudzsološi
  • Izvairīties no pilnīga klusuma stratēģijas: jo vairāk aizsargājoša klusuma, jo jutīgāks kļūst „radars”

Kad meklēt palīdzību?

Ja skaņu dēļ izvairāties ēst kopā ar ģimeni, strādāt birojā vai braukt sabiedriskajā transportā, vērts parunāt ar psihologu vai psihoterapeitu (vislabāk tādu, kurš strādā ar kognitīvi biheiviorālo terapiju) un pieminēt vārdu „mizofonija”. Ja skaņas izraisa fiziskas sāpes vai vienlaikus pasliktinās dzirde, vispirms dodieties pie audiologa.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai mizofonija nozīmē, ka esmu agresīvs cilvēks?

Nē: dusmas šeit ir automātiska reakcija uz konkrētu kairinātāju, nevis raksturs. Vairums cilvēku ar mizofoniju vairāk cieš paši (no kauna un spriedzes), nekā apdraud citus.

Vai mizofonija ir saistīta ar autismu vai augstu jutīgumu?

Sensorais jutīgums biežāk sastopams autisma spektrā un ļoti jutīgiem cilvēkiem, un šajās grupās mizofonija ir biežāka, taču tā sastopama arī pilnīgi atsevišķi. Reakcija uz čāpstināšanu vien neliecina ne par kādu citu diagnozi.

Vai varu pārbaudīt ar testu?

Mūsu mizofonijas tests palīdz novērtēt, cik stipras ir jūsu reakcijas uz konkrētām skaņām un cik ļoti tās ierobežo jūsu dzīvi, bet skaņu baiļu tests nošķir fonofobijas, mizofonijas un hiperakūzijas virzienus. Tā nav diagnoze, bet labs sākumpunkts sarunai ar speciālistu.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti