Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Kā noteikt personīgās robežas un pateikt „nē”

Ja jūs pastāvīgi piekrītat tam, ko negribat, velkat citu nastas un pēc tam jūtaties izsīkuši un aizvainoti, visticamāk, jums ir grūtības ar robežām. Robežas nav egoisms vai mūru celšana; tā ir skaidrība, kur beidzaties jūs un sākas otrs cilvēks. Bez tām labsirdība pārvēršas sevis nodevībā, bet attiecības klusā aizvainojumā. Turklāt robežu noteikšana ir prasme, ko var iemācīties.

Tālāk aprakstīts, kā pateikt „nē” un aizstāvēt savas robežas bez lieka konflikta.

  1. Pamaniet, kur robeža tiek pārkāpta

    Robeža visbiežāk par sevi ziņo ar ķermeņa sajūtām un emocijām: aizvainojumu, aizkaitinājumu, nogurumu, sajūtu „atkal mani izmanto”. Pamaniet šos signālus, tie rāda, ka kaut kas pārkāpj jūsu robežu. Nosauciet sev konkrēti: „Man nepatīk, ka man zvana darba jautājumos pēc darba laika.”

  2. Pasakiet „nē” vienkārši un bez gariem attaisnojumiem

    Skaidram „nē” nav vajadzīgs attaisnojumu romāns. Pietiek ar: „Nē, nevarēšu”, „Man tas neder”, „Šoreiz izlaidīšu.” Jo vairāk attaisnojaties, jo vairāk izskatās, ka par lēmumu var kaulēties, un jo vieglāk to apstrīdēt. Īss, mierīgs „nē” ir stingrāks nekā garš.

  3. Runājiet no sevis, nevis apsūdzot

    Robežu var noteikt, nevienu nevainojot. „Tu mani vienmēr izmanto” vietā runājiet par sevi un savu vajadzību: „Man vakaros vajag atpūsties, tāpēc uz darba zvaniem neatbildēšu.” Formula ir vienkārša: fakts + jūsu vajadzība + ko jūs darīsiet. Tā robeža tiek pateikta skaidri, bet bez uzbrukuma.

  4. Izturiet spiedienu un vainas sajūtu

    Kad sāksiet teikt „nē”, daži cilvēki spiedīs („nu tikai šoreiz”, „es taču tevis dēļ...”), un var rasties vainas sajūta. Vainas sajūta, nosakot veselīgu robežu, ir normāla un nenozīmē, ka darāt ko sliktu; visbiežāk tā nozīmē, ka darāt kaut ko jaunu. Nepadodieties uzreiz: varat mierīgi atkārtot to pašu („Saprotu, bet atbilde ir tā pati”) un neielaisties strīdā.

  5. Sāciet ar mazām robežām

    Nav jāpārveido uzreiz visas attiecības. Trenējieties ar maziem, drošākiem „nē”: atteikties no nevajadzīgas tikšanās, neuzņemties papildu darbu, necelt telefonu, kad atpūšaties. Katru reizi, kad aizstāvat savu robežu, stiprinās prasme un pašvērtējums, un nākamreiz ir vieglāk.

No kā izvairīties

  • Neattaisnojieties ilgi: jo vairāk paskaidrojumu, jo vairāk izskatās, ka par „nē” var kaulēties.
  • Negaidiet, kamēr „sakrāsies” un jūs eksplodēsiet: neliela robeža tagad pasargā no liela konflikta vēlāk.
  • Nedomājiet, ka robežai jābūt dusmīgai vai rupjai: to var noteikt mierīgi un pieklājīgi.
  • Nejauciet robežas ar kontroli: robeža ir par to, ko darīsiet jūs, nevis par to, kas jādara otram.

Kad meklēt palīdzību

Ja robežas noteikt pastāvīgi neizdodas, ja jūtat, ka jūsu vajadzības vienmēr ir pēdējā vietā, vai ja attiecībās robežu pārkāpšana pārvēršas kontrolē, spiedienā vai bailēs, ir vērts paskatīties dziļāk. Dažreiz aiz nespējas pateikt „nē” slēpjas senas bailes tikt atraidītam vai sevis upurēšanas paradums, un ar tiem labi palīdz psihoterapija.

Izvērtēt sevi palīdz personīgo robežu tests. Ja robežas ar spiedienu vai bailēm pārkāpj konkrēts cilvēks, skatiet arī toksisku attiecību testu: dažreiz tas vairs nav robežu, bet drošības jautājums.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai robežu noteikšana nav egoisms?

Nē. Egoisms ir rūpēties par sevi uz citu rēķina, bet robežas ir rūpes par sevi, lai varētu veselīgi būt kopā ar citiem. Cilvēks bez robežām agrāk vai vēlāk izsīkst, uzkrāj aizvainojumu un kļūst vai nu par pastāvīgi izpalīdzīgu „upuri”, vai eksplodē. Robežas, gluži otrādi, padara attiecības noturīgākas un godīgākas: citi zina, ko no jums gaidīt, bet jūs dodat no vēlēšanās, nevis piespiesti. Skaidrs „nē” dažreiz ir visveselīgākā dāvana attiecībām.

Kāpēc jūtos vainīgs, kad pasaku „nē”?

Vainas sajūta, nosakot robežu, ir ļoti izplatīta, īpaši, ja esat uzauguši vidē, kur vajadzēja izpatikt, lai jūs pieņemtu. Svarīgi zināt: vainas sajūta nenozīmē, ka darāt ko sliktu. Visbiežāk tā nozīmē tikai to, ka darāt kaut ko jaunu un neierastu, nevis to, ka pārkāpjat kaut ko pareizu. Ar praksi šī sajūta vājinās. Ja vaina ir ļoti stipra un pastāvīga, var būt noderīgi par to parunāt ar psihologu.

Avoti

  • Cloud H., Townsend J. (1992). Boundaries. Zondervan.
  • Linehan M. M. (2014). DBT Skills Training Manual (interpersonal effectiveness / DEAR MAN). Guilford Press.

Citi padomi

Saistītie raksti