Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Kā savaldīt dusmas: ko darīt, kad viss sāk vārīties

Dusmas nav slikta sajūta: tās parāda, ka kāds ir pārkāpis jūsu robežu vai vērtību, un dod enerģiju to aizstāvēt. Problēma nav pašas dusmas, bet tas, ko ar tām darām dusmu uzplūdā. Kad dusmas pārņem, tās „nolaupa” domāšanu: mēs sakām un darām to, ko pēc tam nožēlojam. Mērķis ir nevis apspiest dusmas, bet radīt atstarpi starp sajūtu un rīcību.

Tālāk aprakstīts, ko darīt, kad jūtat, ka tūlīt eksplodēsiet.

  1. Pamaniet agrīnās pazīmes

    Dusmām ir ķermeņa signāli, kas parādās agrāk par vārdiem: sakosti zobi, saspringti pleci, paātrināts pulss, karstums sejā, savilktas dūres. Jo agrāk tos pamanāt, jo vieglāk savaldīties, tāpēc ka līdz „sprādzienam” vēl ir laiks. Atgādiniet sev: „Es dusmojos. Tagad ir svarīgi nereaģēt automātiski.”

  2. Ieturiet pauzi: atkāpieties

    Dusmu uzplūdā labākais risinājums bieži ir fiziski aiziet uz dažām minūtēm: „Man uz brīdi jāiziet, atgriezīšos, un tad parunāsim.” Tā nav sakāve un nav bēgšana, bet veids, kā neļaut dusmām pateikt to, ko vairs nevar atsaukt. Ķermenim vajag apmēram 20 minūtes, lai stresa hormoni norimtu.

  3. Izlādējiet enerģiju ar kustībām

    Dusmas ir enerģija ķermenī, un tā jāizlādē droši. Palīdz ātra pastaiga, daži pietupieni, auksts ūdens uz sejas, lēna elpošana ar garu izelpu. Kustība un aukstums mazina fizioloģisko uzbudinājumu ātrāk nekā mēģinājums „nomierināties ar domām”.

  4. Nosauciet, kas patiesībā slēpjas zem dusmām

    Dusmas bieži ir „virspusēja” sajūta, zem kuras slēpjas cita: aizvainojums, bailes, bezpalīdzība, kauns. Pajautājiet sev: „Kas man patiesībā sāp?” Kad atpazīstat īsto sajūtu, dusmas bieži norimst, jo tās vairs nav vajadzīgas kā vairogs.

  5. Atgriezieties un runājiet „es” formā

    Kad esat nomierinājies, atgriezieties pie sarunas, bet runājiet par sevi, nevis par otra trūkumiem. „Tu vienmēr...” vietā sakiet „es jūtos..., kad...”. „Es” valoda pauž dusmas bez apsūdzēšanas, tāpēc otrs cilvēks vieglāk uzklausa, nevis aizstāvas. Veselīgas dusmas nav ne noklusētas, ne izsprāgušas, bet pateiktas.

No kā izvairīties

  • Nesakiet un nedariet neko dusmu uzplūdā: pagaidiet, līdz tās norims, un tikai tad runājiet.
  • Nesitiet un nedauziet priekšmetus, lai „izlādētu dusmas”: pētījumi rāda, ka agresīva izlāde dusmas nevis mazina, bet trenē.
  • Nedzeriet alkoholu: tas vājina paškontroli un palielina agresiju.
  • Neapspiediet dusmas uz visiem laikiem: noklusētas dusmas krājas un eksplodē vēlāk vai pārvēršas aizvainojumā; tās jāpauž veselīgi.

Kad meklēt palīdzību

Ja dusmas regulāri pārkāpj robežas (jūs sagraujat attiecības, nožēlojat uzliesmojumus, reizēm notiek fiziska agresija, cilvēki no jums baidās), tā ir zīme, ka ar paņēmieniem vien nepietiek un ir vērts meklēt palīdzību. Dusmu savaldīšanu var iemācīties kopā ar speciālistu, visbiežāk ar kognitīvi biheiviorālās terapijas metodēm. Tas nav rakstura trūkums, bet prasme, ko var apgūt.

Novērtēt sevi varat ar dusmu kontroles testu. Ja dusmas pavada pastāvīga aizkaitināmība un nomāktība, ir vērts pārbaudīt sevi arī ar depresijas testu (vīriešiem depresija bieži izpaužas tieši kā dusmas). Ja uzliesmojumos notiek vardarbība, tas ir drošības jautājums, un palīdzība vajadzīga nekavējoties; akūtu briesmu gadījumā zvaniet 112.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ir veselīgi „izlādēt” dusmas, dauzot priekšmetus vai kliedzot?

Nē, un tas ir populārs mīts. Pētījumi konsekventi rāda, ka agresīva izlāde (priekšmetu dauzīšana, boksēšana aiz dusmām, kliegšana) dusmas nevis mazina, bet pastiprina un trenē: smadzenes iemācās, ka dusmas izpaužas kā agresija. Daudz labāk darbojas pauze, fizioloģiskā uzbudinājuma nomierināšana (kustība, elpošana, aukstums) un dusmu paušana vārdos, kad esat nomierinājies. Izlāde atvieglo uz brīdi, bet ilgtermiņā padara dusmas sprādzienbīstamākas.

Vai dusmas jāapspiež pavisam, lai būtu „labs” cilvēks?

Nē. Dusmas ir normāla un pat noderīga sajūta: tās signalizē, ka pārkāpta jūsu robeža vai vērtība. Pastāvīgi apspiestas dusmas nekur nepazūd, tās krājas un vēlāk eksplodē vai pārvēršas aizvainojumā, spriedzē ķermenī, pat depresijā. Veselīgs mērķis ir nevis dusmas iznīcināt, bet iemācīties tās savaldīt uzplūda brīdī un paust skaidri un bez apsūdzībām. Dusmoties drīkst, svarīgi, ko ar šīm dusmām darāt.

Avoti

  • Bushman B. J. (2002). Does venting anger feed or extinguish the flame? Personality and Social Psychology Bulletin, 28(6).
  • Novaco R. W. (1975). Anger Control: The Development and Evaluation of an Experimental Treatment.

Citi padomi

Saistīto traucējumu apraksti

Saistītie raksti