Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Kā pārvarēt prokrastināciju: soļi, lai beidzot sāktu

Prokrastinācija (darbu atlikšana uz vēlāku) nav slinkums un nav rakstura vājums. Tā ir grūtība tikt galā ar emocijām: mēs atliekam nevis darbus, bet nepatīkamās sajūtas, ko tie izraisa (garlaicību, trauksmi, bailes kļūdīties, pārslodzes sajūtu). Tāpēc arī risinājums ir nevis „vairāk disciplīnas”, bet citādas attiecības ar šīm sajūtām un ar pašu uzdevumu.

Tālāk aprakstīts, ko darīt, kad jāsāk, bet nekādi nesanāk.

  1. Samaziniet uzdevumu līdz smieklīgi mazam solim

    Smadzenes pretojas lielam, miglainam uzdevumam („uzrakstīt atskaiti”). Samaziniet to līdz solim, no kura atteikties būtu gandrīz neērti: „atvērt dokumentu un uzrakstīt virsrakstu”, „apģērbties sportam”, „uzrakstīt vienu teikumu”. Mērķis ir nevis pabeigt, bet sākt, jo sākums ir visgrūtākā daļa.

  2. Norunājiet ar sevi strādāt tikai 5 minūtes

    Apsoliet sev strādāt tikai 5 (vai 10) minūtes, un pēc tam drīkstēsiet mest mieru. Visbiežāk izrādās, ka, kad esat iesildījušies, turpināt ir vieglāk nekā sākt, un jūs pastrādājat ilgāk. Bet pat ja apstāsieties pēc 5 minūtēm, tas jau ir sākums, un sākt katru dienu ir visa būtība.

  3. Nosauciet, no kā patiesībā izvairāties

    Pajautājiet sev: kāda nepatīkama sajūta slēpjas aiz atlikšanas? Bailes, ka neizdosies? Garlaicība? Neziņa, ar ko sākt? Pārslodze? Kad sajūta ir nosaukta, ar to var tikt galā tieši: ja tās ir bailes kļūdīties, ļaujiet sev uzrakstīt sliktu melnrakstu; ja nezināt, ar ko sākt, pirmais solis arī ir to noskaidrot.

  4. Novāciet traucēkļus fiziski

    Gribasspēks pret telefonu visbiežāk zaudē, tāpēc nespiediet to cīnīties. Nolieciet telefonu citā istabā, aizveriet nevajadzīgās cilnes, izslēdziet paziņojumus. Vides maiņa darbojas labāk nekā apņemšanās „nenovērsties”. Padariet novēršanos neērtu, bet darbu ērtu.

  5. Nesodiet sevi par iepriekšējo atlikšanu

    Sevis šaustīšana („atkal visu atliku, esmu neveiksminieks”) pastiprina sliktu pašsajūtu, bet slikta pašsajūta pastiprina atlikšanu, un aplis griežas. Pētījumi rāda, ka līdzjūtība pret sevi, nevis sevis grauzšana, palīdz ātrāk atgriezties pie darba. Pasakiet sev: „Labi, atliku, bet varu sākt tagad.” Un sāciet ar mazu soli.

  6. Atalgojiet sākumu

    Ieplānojiet nelielu prieku pēc darba posma: kafiju, pastaigu, seriāla sēriju. Skaidra atlīdzība palīdz smadzenēm saistīt sākumu ar kaut ko labu, nevis tikai ar mocībām. Un sviniet mazos soļus, ne tikai pabeigtu darbu.

No kā izvairīties

  • Negaidiet „īsto noskaņojumu” vai „iedvesmu”: motivācija visbiežāk nāk, kad jau esat sākuši, nevis pirms tam.
  • Nebariet sevi par atlikšanu: sevis grauzšana tikai pastiprina izvairīšanos.
  • Neplānojiet „visu izdarīt vienā piesēdienā”: milzīgs mērķis atbaida; sadaliet to mazos soļos.
  • Neatstājiet telefonu pie rokas, cerot „savaldīties”: novāciet traucēkļus fiziski.

Kad meklēt palīdzību

Laiku pa laikam atlikt darbus ir normāli. Bet, ja prokrastinācija pastāvīgi grauj jūsu darbu, mācības vai pašvērtējumu, ja to pavada stipra trauksme, nomāktība vai sajūta, ka „nevaru koncentrēties, lai kā censtos”, ir vērts paskatīties dziļāk. Dažreiz aiz neatlaidīgas atlikšanas slēpjas trauksme, depresija vai uzmanības grūtības (ADHD), kuras ir vērts izvērtēt un, ja vajadzīgs, pārrunāt ar speciālistu.

Izvērtēt palīdz prokrastinācijas tests, bet, ja jums ir aizdomas par uzmanības grūtībām, ADHD tests un izpildfunkciju tests.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai prokrastinācija ir slinkums?

Nē. Slinkums būtu nevēlēšanās pielikt pūles vispār, bet cilvēki, kuri atliek darbus, bieži ļoti grib darbu paveikt un pārdzīvo, ka nespēj sevi piespiest. Pētījumi rāda, ka prokrastinācija ir grūtība tikt galā ar emocijām: mēs atliekam nevis pašu uzdevumu, bet nepatīkamās sajūtas, ko tas izraisa (trauksmi, bailes kļūdīties, garlaicību). Tāpēc arī risinājums ir nevis „vairāk gribasspēka”, bet darbs ar šīm sajūtām un uzdevuma sadalīšana līdz nelielam pirmajam solim.

Kāpēc es zinu, kas jādara, bet tik un tā nedaru?

Tāpēc, ka zināšanas un rīcību vada dažādas lietas. Sākt uzdevumu traucē nevis informācijas trūkums, bet nepatīkama sajūta un inerce. Cīņa ar sevi domās („man taču vajadzētu”) reti uzvar. Daudz labāk darbojas vides un soļa lieluma maiņa: samazināt pirmo soli līdz smieklīgi mazam, fiziski novākt traucēkļus un norunāt strādāt tikai dažas minūtes. Rīcība bieži salauž to, ko nespēj salauzt domāšana.

Avoti

Citi padomi

Saistītie raksti