Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Kā sagatavoties pirmajai vizītei pie psihologa

Pirmā vizīte pie psihologa daudziem rada satraukumu: nav skaidrs, ko gaidīt, ko teikt, vai problēma ir „pietiekami nopietna”. Taču nekas īpašs nav jāsagatavo, un nav jāprot stāstīt „pareizi”. Pirmā tikšanās ir iepazīšanās, kurā speciālists palīdz orientēties, bet jūs varat saprast, vai jums ar viņu ir ērti.

Tālāk aprakstīts, kā sagatavoties, lai no pirmās vizītes iegūtu vairāk un mazāk uztrauktos.

  1. Noformulējiet, ar ko nākat

    Nav vajadzīgs ideāls apraksts, bet pirms vizītes palīdz padomāt: kas šobrīd nomoka visvairāk? Kad tas sākās? Kā tas ietekmē ikdienu (miegu, darbu, attiecības)? Ko jūs gribētu, lai mainās? To var pat pierakstīt dažos teikumos. Ja formulēt ir grūti, pietiek pateikt „man ir grūti, un es īsti nesaprotu, kāpēc”, arī tas ir pilnīgi piemērots sākums.

  2. Negatavojieties „izskatīties labi”

    Psihologa kabinets ir vienīgā vieta, kur nav jānēsā maska. Nemelojiet un nemīkstiniet, lai „neradītu bažas” vai neizskatītos vāji: jo atklātāk runāsiet, jo noderīgāka būs palīdzība. Speciālists nenosoda un ir dzirdējis visu; viņa darbs ir nevis vērtēt, bet palīdzēt.

  3. Pierakstiet jautājumus speciālistam

    Jums ir tiesības jautāt. Noder sagatavot dažus jautājumus: kā viņš strādā un ar kādu metodi, cik ilgi aptuveni varētu ilgt darbs, cik bieži notiek tikšanās, kāda ir cena, vai viņam ir pieredze ar jūsu tēmu. Labs speciālists labprāt atbildēs. Tas nav nepieklājīgi, bet normāli, tāpat kā izvēloties jebkuru citu speciālistu.

  4. Ziniet, ko gaidīt pirmajā tikšanās reizē

    Pirmā vizīte parasti ir saruna: speciālists jautās par jūsu situāciju, dzīvesstāstu un pašsajūtu, lai gūtu priekšstatu. Tas vēl nav „dziļais darbs”, bet iepazīšanās un plāna aprises. Negaidiet, ka viena stunda visu atrisinās; tas ir ceļa sākums. Reizēm pēc pirmās vizītes atbilžu ir mazāk, bet jautājumu vairāk, un tas ir normāli.

  5. Novērtējiet, vai jūtaties ērti

    Svarīgākais terapijas veiksmes faktors ir nevis metode, bet jūsu saikne ar speciālistu. Pēc pirmās (vai dažām) tikšanās reizēm pajautājiet sev: vai jūtos uzklausīts un drošībā? Vai varu būt atklāts? Ja atbilde ir nē, ir pilnīgi normāli meklēt citu speciālistu, tā nav sakāve un nav iemesls aizvainojumam. Piemērota cilvēka meklēšana reizēm prasa laiku, un tas ir tā vērts.

No kā izvairīties

  • Nemelojiet un neslēpiet, lai „izskatītos labi”: tas tikai apgrūtina palīdzību.
  • Negaidiet, ka viena konsultācija atrisinās visu: tas ir ceļa sākums, nevis brīnums.
  • Nebaidieties jautāt par metodi, cenu un ilgumu: tās ir jūsu tiesības.
  • Nepiespiediet sevi palikt pie speciālista, kurš jums neder: saikne ir svarīgāka par „neērti mainīt”.

Kad meklēt palīdzību

Ja nezināt, vai jums vispār vajag speciālistu, var noderēt tests „Vai man vajag psihologu?”. Vispārīgs likums: ja grūtības ilgst vairākas nedēļas, atkārtojas vai traucē ikdienai, ir vērts vismaz konsultēties. Nav jāgaida, līdz kļūs „pavisam slikti”.

Ja nezināt, ar ko sākt, var vērsties pie ģimenes ārsta: viņš palīdzēs saprast, kāda palīdzība jums vajadzīga, un pastāstīs par pieejamajām iespējām. Ir arī privāti praktizējoši speciālisti un bezmaksas emocionālā atbalsta tālruņi, piemēram, krīzes tālrunis 116 123. Par to, kā izvēlēties speciālistu, lasiet rakstā zemāk.

Biežāk uzdotie jautājumi

Pie kā vērsties: pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra?

Psihiatrs ir ārsts: viņš nosaka diagnozi un var izrakstīt medikamentus. Psihologs konsultē, palīdz izprast sevi un māca, kā tikt galā ar grūtībām, bet medikamentus neizraksta. Psihoterapeits veic dziļāku, ilgāku darbu pēc konkrētas metodes. Ja nav skaidrs, ar ko sākt, sāciet ar jebkuru no viņiem: labs speciālists vajadzības gadījumā nosūtīs pie īstā. Ja jums šķiet, ka varētu būt vajadzīgi medikamenti (piemēram, smagas depresijas gadījumā), ir vērts sākt ar psihiatru vai ģimenes ārstu.

Cik tas maksā, un vai var saņemt palīdzību bez maksas?

Cena atkarīga no speciālista, viņa kvalifikācijas un pilsētas, tāpēc to labāk noskaidrot jau pirms pieraksta. Daļa palīdzības var būt valsts apmaksāta, un par šīm iespējām vislabāk jautāt ģimenes ārstam. Ir arī bezmaksas emocionālā atbalsta tālruņi un dažu pašvaldību vai organizāciju programmas. Ja cena ir šķērslis, sāciet ar sarunu ģimenes ārsta praksē.

Avoti

  • Norcross J. C., Lambert M. J. (2018). Psychotherapy relationships that work III. Psychotherapy, 55(4) (terapeitisko attiecību nozīme).

Citi padomi

Saistītie raksti