Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Garīgā veselība

Vai man vajag psihologu? Tests

Lielākā daļa cilvēku pie psihologa nonāk vēlu: vidēji vairākus gadus pēc pirmajām grūtībām. Biežākais iemesls nav ne nauda, ne laiks, bet šaubas: „varbūt vēl nav tik slikti”, „citiem ir nopietnākas problēmas”, „tikšu galā pats”. Šis tests ir domāts tieši šīm šaubām: tas palīdz paskatīties uz savu situāciju no malas un novērtēt trīs lietas, uz kurām balstās arī speciālisti: cik ilgi ilgst grūtības, kā tās ietekmē dzīvi un vai pašpalīdzība vēl darbojas.

Atbildiet, domājot par pēdējo mēnesi. Testā ir 12 jautājumi. Un viena svarīga piezīme pirms sākuma: vizīte pie psihologa nav „jānopelna” ar pietiekami sliktu pašsajūtu. Ja vienkārši gribat ar kādu profesionāli aprunāties par savu dzīvi, tas jau ir pietiekams iemesls.

Dalīties:
12 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Trīs jautājumi, uz kuriem balstās lēmums

Kad speciālisti vērtē, vai cilvēkam vajag profesionālu palīdzību, viņi skatās nevis uz diagnozēm, bet uz trim vienkāršām lietām. Ilgums: slikta diena vai nedēļa ir dzīve, bet pašsajūta, kas saglabājas 2 nedēļas un ilgāk, jau ir stāvoklis, nevis epizode. Ietekme uz ikdienu: vai grūtības maina jūsu darbu, attiecības, miegu, lēmumus? Jo vairāk jomu skartas, jo mazāk vērts gaidīt. Pašpalīdzības robežas: ja tas, kas agrāk palīdzēja (atpūta, sports, sarunas), vairs nepalīdz vai palīdz arvien īsāku laiku, iekšējie resursi izsīkst, un vajag ārējus.

Šis tests mēra tieši šīs trīs lietas. Un vēl vienu, pašu svarīgāko: vai ir domas par sevis savainošanu. Šeit likums ir bez izņēmumiem: šādas domas, pat „tikai teorētiskas”, ir pietiekams iemesls meklēt palīdzību nekavējoties neatkarīgi no visa pārējā rezultāta.

Mīti, kas attur meklēt palīdzību

Četri biežākie uzskati, kas attur cilvēkus no palīdzības meklēšanas, un kas ar tiem nav kārtībā:

  • „Citiem ir nopietnākas problēmas”: palīdzība nav ierobežots resurss, ko atņemat „nopietnākajiem”; turklāt objektīvi novērtēt savas grūtības no iekšpuses nav iespējams, tieši tam ir speciālists
  • „Man jātiek galā pašam”: neviens to nesaka cilvēkam ar lauztu kāju; psihe ir orgāns, un tās grūtības nav vairāk „gribasspēka jautājums” nekā redze vai asinsspiediens
  • „Pie psihologa iet tikai traki cilvēki”: lielākā daļa psihologu klientu ir strādājoši, ikdienā labi funkcionējoši cilvēki ar trauksmi, attiecību vai pašvērtējuma jautājumiem; diagnoze vispār nav nepieciešama
  • „Runāšana neko nemainīs”: mūsdienu terapija nav „parunāšanās”, bet strukturēts darbs ar pierādītu efektivitāti, kas salīdzināma ar medikamentu efektivitāti un bieži dod ilgstošāku efektu

Psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs?

Trīs profesijas, kuras bieži jauc. Psihologs konsultē, izvērtē stāvokli un māca grūtību pārvarēšanas paņēmienus: tas ir labs pirmais kontakts lielākajai daļai grūtību. Psihoterapeits ir speciālists (bieži psihologs vai ārsts), kurš apguvis ilgu papildu psihoterapijas apmācību: pie viņa dodas ilgākam un dziļākam darbam ar konkrētu metodi, piemēram, kognitīvi biheiviorālo terapiju. Psihiatrs ir ārsts: viņš diagnosticē traucējumus un vajadzības gadījumā izraksta medikamentus, piemēram, vidēji smagas vai smagas depresijas, bipolāro traucējumu gadījumā.

Praktisks likums: ja nezināt, ar ko sākt, sāciet ar psihologu, kurš vajadzības gadījumā nosūtīs tālāk, vai ar savu ģimenes ārstu, kurš izvērtēs stāvokli un ieteiks piemērotāko speciālistu. Daļa speciālistu konsultē arī attālināti.

Ko gaidīt no pirmās konsultācijas?

Pirmā tikšanās ir saruna, nevis procedūra: speciālists jautās, kas jūs atveda, cik ilgi ilgst grūtības, kā tās ietekmē dzīvi, kas jau ir izmēģināts. Nav jāprot „pareizi stāstīt”, jāgatavo runa vai jābūt savai diagnozes versijai: pateikt „nezinu, kas ar mani notiek, bet jūtos slikti” ir pilnīgi pietiekams sākums. Jums arī ir tiesības jautāt: par speciālista pieredzi, metodi, plānu.

Un vēl kas svarīgs: speciālistu var mainīt. Terapijas efektivitātes pētījumos attiecības ar terapeitu ir viens no spēcīgākajiem veiksmes faktoriem, tāpēc, ja pēc dažām tikšanās reizēm jūtat, ka tas „nav īstais cilvēks”, tā nav zīme, ka terapija nedarbojas, bet zīme meklēt citu speciālistu. Ja jūsu jautājums vairāk ir par attiecībām pārī, izmēģiniet arī testu „Vai mums vajag pāru terapiju?”: tā ir atsevišķa, pāriem pielāgota palīdzības forma.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai tests pateiks, vai man tiešām vajag psihologu?

Tests parāda, cik daudz jūsu situācijā ir objektīvu pazīmju, kuru dēļ speciālisti iesaka vērsties pēc palīdzības: ieilgusi slikta pašsajūta, ietekme uz dzīvi, izsmelta pašpalīdzība. Taču galīgā atbilde vienmēr ir vienkāršāka, nekā šķiet: ja domājat par psihologu, visticamāk, saruna ar viņu jums nāktu par labu. Zems rezultāts neaizliedz iet, augsts rezultāts nenozīmē diagnozi.

Kur meklēt psihologu?

Ja nezināt, ar ko sākt, vērsieties pie sava ģimenes ārsta: viņš izvērtēs stāvokli un ieteiks piemērotāko speciālistu. Var arī uzreiz pieteikties pie psihologa vai klīniskā psihologa. Daļa darbavietu un augstskolu piedāvā konsultācijas saviem darbiniekiem vai studentiem, un bez maksas darbojas arī emocionālā atbalsta tālruņi.

Gribu vērsties pēc palīdzības, bet baidos, ka uzzinās darba devējs vai apkārtējie

Psihologiem un ārstiem ir pienākums ievērot konfidencialitāti: informācija par jūsu apmeklējumiem netiek sniegta ne darba devējam, ne tuviniekiem bez jūsu piekrišanas. Ja tas tomēr satrauc, var sākt ar privātu speciālistu vai anonīmu atbalsta tālruni.

Ar ko atbalsta tālruņi atšķiras no psihologa?

Atbalsta tālruņi (krīzes un emocionālā atbalsta tālrunis 116 123, bērniem un pusaudžiem uzticības tālrunis 116 111) ir emocionāls atbalsts šeit un tagad: uzklausīšana visgrūtākajā brīdī, anonīmi un bez maksas. Psihologs ir sistemātisks darbs ar cēloņiem. Tie nekonkurē, bet papildina viens otru: tālrunis palīdz izturēt nakti, psihologs palīdz mainīties.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Wang P. S. u.c. (2005). Failure and delay in initial treatment contact after first onset of mental disorders. Archives of General Psychiatry, 62(6).
  • Cuijpers P. u.c. (2013). The efficacy of psychotherapy and pharmacotherapy in treating depressive and anxiety disorders: a meta-analysis of direct comparisons. World Psychiatry, 12(2).
Vai šis tests jums bija noderīgs?