Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Kā izvēlēties psihologu vai psihoterapeitu (un kam pievērst uzmanību)

Garīgā veselība VisiTesti.lv redakcija
Kā izvēlēties psihologu vai psihoterapeitu (un kam pievērst uzmanību)
Foto: StockSnap (CC0)

Izlemt meklēt palīdzību jau ir liels solis. Bet tad sākas praktiskie jautājumi, uz kuriem iestrēgst daudzi cilvēki. Pie kā iet: pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra? Kur sākt? Ko jautāt par cenu? Un ja speciālists nepatiks? Šajā rakstā atbildam pēc kārtas.

Kas ir kas: trīs profesijas

Psihiatrs ir ārsts ar medicīnisko izglītību. No visiem trim tikai viņš diagnosticē slimības un izraksta zāles. Pie viņa vēršas vidēji smagas un smagas depresijas, bipolāru traucējumu, psihožu gadījumā, kā arī ADHD diagnostikai. Konsultācija parasti ir īsa un vērsta uz stāvokli un ārstēšanu, nevis uz ilgām sarunām.

Psihologs ir psiholoģijas studiju absolvents. Viņš konsultē, veic psiholoģisko izvērtēšanu un māca, kā tikt galā ar grūtībām, bet zāles neizraksta. Piemērots, ja vajag tikt skaidrībā ar grūtībām, saprast sevi, risināt attiecību vai stresa problēmas. Klīniskais psihologs turklāt ir īpaši sagatavots darbam ar psihiskiem traucējumiem un to izvērtēšanai.

Psihoterapeits ir ārsts vai psihologs (Latvijā speciālistus bez medicīnas izglītības parasti sauc par psihoterapijas speciālistiem), kurš papildus pabeidzis vairākus gadus ilgas psihoterapijas studijas noteiktā virzienā (kognitīvi biheiviorālā terapija, psihodinamiskā, sistēmiskā ģimenes, geštaltterapija un citi). Viņš veic ilgāku, dziļāku darbu pēc skaidras metodes.

Praktiskais noteikums ir vienkāršs: ja nav skaidrs, sāciet ar jebkuru. Labs speciālists izvērtēs un vajadzības gadījumā nosūtīs tālāk: psihologs ieteiks psihiatra konsultāciju zāļu dēļ, psihiatrs ieteiks psihoterapiju. Sliktas izvēles šeit gandrīz nav, ir tikai nesperts pirmais solis. Pirms vizītes noder novērtēt savu stāvokli ar mūsu testiem (depresijas, trauksmes, stresa), bet rezultātus varat vienkārši parādīt speciālistam.

Kur sākt, ja nezināt, kur iet

Ģimenes ārsts bieži ir labākais pirmais solis. Viņš var novērtēt stāvokli, izrakstīt sākotnējo ārstēšanu (piemēram, antidepresantus vieglākas depresijas gadījumā), pārbaudīt fiziskus cēloņus (vairogdziedzeris, vitamīnu trūkums, zāļu blakusparādības) un nosūtīt pie psihiatra vai psihologa. Pajautājiet ģimenes ārstam arī par to, kādas valsts apmaksātas iespējas jums pieejamas un kā tās saņemt, jo kārtība laika gaitā mainās.

Krīzes un emocionālā atbalsta tālruņi nav terapija, bet palīdzība šeit un tagad: Skalbes krīzes tālrunis 116 123 (visu diennakti, bez maksas), bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111 (visu diennakti). Ja dzīvība ir apdraudēta, zvaniet 112 vai 113.

Citas iespējas: daudzās augstskolās studentiem ir pieejams psihologs, daudzi darba devēji piedāvā psiholoģiskā atbalsta programmas, bet cilvēkiem, kuri piedzīvojuši vardarbību, palīdz specializēti atbalsta centri. Vērts painteresēties arī savā pašvaldībā.

Privātā terapija: cena un formāti

Cenas ievērojami atšķiras atkarībā no speciālista kvalifikācijas, pilsētas un formāta, tāpēc tās vienmēr vērts noskaidrot iepriekš. Pāru terapija parasti maksā vairāk nekā individuālā sesija, bet attālinātās konsultācijas dažkārt ir nedaudz lētākas. Daļa speciālistu piemēro elastīgu cenu atkarībā no iespējām, tāpēc pajautāt nav kauns.

Cik sesiju būs vajadzīgs? Godīga atbilde: atkarīgs. Konkrēta problēma (fobija, panika, miega grūtības) ar kognitīvi biheiviorālo terapiju nereti tiek atrisināta 6 līdz 16 sesijās. Dziļākas, ilgstošas grūtības prasa no vairākiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem ik nedēļu. Terapija ir prāvs ieguldījums, tāpēc ir pilnīgi normāli pirmajā tikšanās reizē pajautāt par paredzamo ilgumu un starpposma mērķiem.

Kā izvēlēties: pieci kritēriji

  1. Izglītība un virziens. Pārliecinieties, vai cilvēkam ir psiholoģijas vai medicīnas izglītība, bet psihoterapeitam arī konkrēta virziena apmācība un sertifikāts. Uzmanieties no skaļiem tituliem bez izglītības („koučs-terapeits”, „enerģētikas speciālists”) un nekautrējieties pajautāt par kvalifikāciju, tas ir normāli.
  2. Metode atbilstoši problēmai. Trauksmes traucējumiem, fobijām, panikai, OKT un bezmiegam visstingrākie pierādījumi ir kognitīvi biheiviorālajai terapijai, traumām piemērota ir traumu terapija un EMDR, attiecību problēmām pāru vai ģimenes terapija, bet sevis izzināšanai un veciem šabloniem der arī psihodinamiskais virziens. Pajautāt „ar kādu metodi jūs strādājat un kāpēc tā der manai problēmai?” ir profesionāli, nevis nekaunīgi.
  3. Pieredze ar jūsu tēmu. Uz jautājumu „vai jūs strādājat ar panikas lēkmēm, ēšanas traucējumiem vai ADHD?” labs speciālists atbildēs tieši, bet, ja tā nav viņa joma, nosūtīs pie kolēģa.
  4. Attiecību sajūta. Pētījumi ir konsekventi: terapijas sekmes vislabāk paredz nevis virziens, bet terapeitiskā saikne, tas ir, vai jūtaties uzklausīts, cienīts un drošībā. Pirmās viena līdz trīs tikšanās ir normāla „pielaikošana”, un, ja pēc tām jūtaties tiesāts vai nesaprasts, mainīt speciālistu ir jūsu tiesības, nevis nekaunība.
  5. Skaidra vienošanās. Labs speciālists pirmajā tikšanās reizē pārrunā mērķus, formātu, cenu, atcelšanas noteikumus un konfidencialitāti. Miglains „redzēsim, kā ies” bez jebkāda ietvara ir slikta zīme.

Sarkanie karogi

Speciālistu vērts mainīt, ja viņš sola „izārstēt visu” vai noteic diagnozi pirmajās desmit minūtēs, atpazīstami stāsta par citiem klientiem, pastāvīgi runā par sevi, kaunina, moralizē vai spiež pieņemt dzīves lēmumus („šķirieties”, „metiet darbu”), uzbāžas ar draudzību vai ko vairāk vai tur jūs terapijā gadiem ilgi bez jebkāda pārrunāta progresa. Un otrādi: diskomforts, kad tiek skartas sāpīgas tēmas, nav sarkanais karogs, bet terapijas darba daļa. Atšķirība ir tā, ka labā terapijā ir grūti, bet droši.

Biežākie šķēršļi un kā tos apiet

„Man vēl nav tik slikti.” Terapija nav pēdējā pietura, bet rīks. Vērsties „pārāk agri” nav iespējams, bet agri nozīmē lētāk un ātrāk visos aspektos.

„Neērti stāstīt svešam cilvēkam.” Tas ir normāli un pāriet pāris tikšanās reižu laikā. Starp citu, tieši svešums ir terapijas priekšrocība: nekādas kopīgas vēstures un nekādu seku jūsu attiecībām.

„Reiz mēģināju, nepalīdzēja.” Viens nepiemērots speciālists nozīmē tikpat, cik viens nepiemērots restorāns. Ar otro vai trešo visbiežāk izdodas trāpīt, īpaši ja izvēlaties pēc iepriekš minētajiem kritērijiem, nevis nejauši.

„Man nav naudas.” Sāciet ar ģimenes ārstu un pajautājiet par valsts apmaksātām iespējām, painteresējieties par atbalstu darbavietā, augstskolā vai pašvaldībā un izmantojiet atbalsta tālruņus. Bieži iespēju ir vairāk, nekā šķiet no malas.

Un pēdējais: ja jums šobrīd ir ļoti grūti un rodas domas par sevis savainošanu, negaidiet, kamēr atradīsiet piemēroto speciālistu. Zvaniet uz 116 123 tūlīt. Ja dzīvība ir apdraudēta, zvaniet 113 vai 112, vai dodieties uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Visi pārējie soļi pagaidīs.

Šis raksts ir informatīvs, bet kārtība un cenas var mainīties, tāpēc precizējiet tās konkrētajā iestādē.

Avoti: Norcross J. C., Lambert M. J. (2018). Psychotherapy relationships that work III. Psychotherapy; NICE vadlīnijas par psiholoģiskajām intervencēm.

Vai šī lapa jums bija noderīga?

Līdzīgi raksti