Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Kā savaldīt uztraukumu pirms publiskas uzstāšanās

Uztraukums pirms publiskas uzstāšanās ir viens no izplatītākajiem baiļu veidiem pasaulē, un to izjūt pat pieredzējuši runātāji. Atšķirība ir tā, ka viņi zina: mērķis nav nulle uztraukuma (tā nemēdz būt), bet uztraukums, kas strādā jūsu labā, nevis pret jums. Mērena spriedze pat uzlabo uzstāšanos: tā mobilizē uzmanību un enerģiju.

Problēmas sākas, kad uztraukums pāraug panikā vai kad tā dēļ cilvēks sāk vispār izvairīties no runāšanas. Tālāk aprakstīti soļi, kas darbojas pirms uzstāšanās, tās laikā un pēc tās.

  1. Izmēģiniet runu skaļi, nevis domās

    Lielākais uztraukuma avots ir nezināmais: vai izdosies? To mazina tikai īsts mēģinājums. Izlasīt slaidus ar acīm nav mēģinājums: pasakiet visu runu skaļi vismaz 3 reizes, vislabāk stāvot, un vienu reizi ierakstiet sevi ar telefonu. Pirmie divi teikumi jāiemācās no galvas: tie palīdz pārvarēt visgrūtāko sākumu, un tālāk jūs jau iejutīsieties.

  2. Pārvērtiet uztraukumu enerģijā

    Ķermenim uztraukums un sajūsma ir gandrīz viens un tas pats: ātrāka sirdsdarbība, vairāk enerģijas. Atšķiras tikai nosaukums galvā. Pētījumi rāda, ka, pasakot sev „esmu satraukts, tā ir enerģija”, uzstāšanās objektīvi uzlabojas, bet mēģinājums piespiest sevi nomierināties darbojas sliktāk, jo cīnās ar fizioloģiju, ko apspiest nav iespējams. Necīnieties ar sirdspukstiem: sirds vienkārši gatavo jūs skatuvei.

  3. Tieši pirms uzstāšanās nomieriniet ķermeni, nevis domas

    Dažas minūtes pirms uzstāšanās domas vairs neklausa, bet ķermenis klausa. Divas minūtes elpojiet lēnā ritmā ar garāku izelpu (ieelpa uz 4, izelpa uz 6): gara izelpa ieslēdz nomierinošo nervu sistēmas daļu. Nolaidiet plecus, atslābiniet žokli, iedzeriet ūdeni (uztraukums izkaltē muti). Vairāk ātru paņēmienu atradīsiet padomā kā nomierināties dažās minūtēs.

  4. Sāciet lēni un atļaujiet sev pauzes

    Uztraukums paātrina runu, bet ātra runa palielina uztraukumu. Apzināti sāciet lēnāk, nekā šķiet dabiski, un atļaujiet sev pauzes: jums tās šķiet bezgalīgas, bet klausītājiem tās izklausās pēc pārliecības. Pauze ir arī jūsu rīks, ja apjūkat: mierīgi apstājieties, ielūkojieties plānā un turpiniet. Neviens, izņemot jūs, nezina, kam bija jāseko tālāk.

  5. Pārvirziet uzmanību no sevis uz klausītājiem

    Uztraukums aug, kad uzmanība griežas ap sevi: kā izskatos, vai balss trīc. Pārvirziet to uz uzdevumu: ko klausītājiem jāiegūst? Atrodiet zālē dažas draudzīgas sejas un runājiet ar tām kā sarunā. Un ziniet: pētījumi konsekventi rāda, ka klausītāji redz tikai nelielu daļu no jūsu uztraukuma. Tas, kas iekšēji jūtas kā zemestrīce, no zāles izskatās pēc viegla dzīvīguma.

  6. Pēc runas: nekādas sevis šaustīšanas

    Ieradums stundām ilgi pārcilāt „ko pateicu ne tā” ir uztraukuma degviela nākamajai reizei. Tā vietā atvēliet piecas minūtes pārdomām: pierakstiet divas lietas, kas izdevās, un vienu, ko nākamreiz darīsiet citādi. Un pievērsieties kam citam. Katra noturētā runa, pat nepilnīga, mazina nākamās reizes uztraukumu; izvairīšanās to palielina.

No kā izvairīties

  • Nemierinieties ar alkoholu vai nomierinošiem līdzekļiem: tie notrulina ne tikai uztraukumu, bet arī domāšanas asumu, un smadzenes neiemācās, ka varat iztikt bez tiem.
  • Nemācieties visu tekstu no galvas vārds vārdā: ja aizķeraties pie viena vārda, sabrūk viss; mācieties plānu un pirmos teikumus.
  • Nelasiet no lapas ar nolaistu galvu: zaudēsiet saikni ar zāli, un balss zaudēs dzīvīgumu.
  • Neizvairieties no iespējām runāt: katra izvairīšanās bailes palielina, katra notikusi uzstāšanās tās mazina.

Kad meklēt palīdzību

Ja bailes ir tik stipras, ka to dēļ atsakāties no pārbaudījumiem studijās, darba pienākumiem vai karjeras iespējām, vai ja pirms uzstāšanās rodas panikas lēkmes, tas vairs nav vienkāršs uztraukums, bet sociālās trauksmes joma, un to iedarbīgi ārstē kognitīvi biheiviorālā terapija ar pakāpenisku praksi. Kur jūs atrodaties šajā skalā, parādīs publiskās runāšanas baiļu un sociālās trauksmes testi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai uztraukums kādreiz pazūd pavisam?

Gandrīz nekad, un tas nav vajadzīgs: pat cilvēki, kas uzstājas gadu desmitiem, izjūt starta spriedzi. Ar pieredzi mainās attieksme: uztraukums no ienaidnieka kļūst par pazīstamu pavadoni, kas atnāk, pastrādā pirmās minūtes un atkāpjas. Mērķis nav klusums iekšā, bet spēja darboties, neraugoties uz troksni.

Ko darīt, ja runājot trīc balss vai rokas?

Vispirms jāzina: klausītāji to gandrīz nepamana, bet, ja pamana, vērtē daudz saudzīgāk, nekā jums šķiet. Praktiski palīdz lēnāks runas sākums, garāka izelpa pirms teikuma un rokas, kas ir aizņemtas (pults, piezīmes, dabiski žesti). Trīce norimst pirmajās minūtēs, kad ķermenis saprot, ka briesmu nav.

Kā sagatavoties, ja laika palicis pavisam maz?

Īsākais iedarbīgais plāns: iemācieties no galvas pirmos divus teikumus un nobeigumu, vienu reizi pasakiet visu runu skaļi, bet pirms uzstāšanās divas minūtes paelpojiet ar garu izelpu un atgādiniet sev, ka uztraukums ir enerģija. Šie daži soļi dod lielāko daļu labuma.

Avoti

Citi padomi

Saistīto traucējumu apraksti

Saistītie raksti