Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Kā pārvarēt bailes: pakāpeniski soļi, kas tiešām darbojas

Bailes dzīvo no izvairīšanās. Katru reizi, kad apejam biedējošu situāciju, uz brīdi kļūst vieglāk, bet smadzenes pieraksta: „briesmas bija īstas, labi, ka aizbēgi”, un nākamreiz bailes ir vēl lielākas. Tāpēc bailes nepārvar ne gaidīšana, ne gribasspēka sakopošana vienam varonīgam lēcienam: tās pārvar pakāpeniski, panesami soļi pretī tām.

Šo metodi sauc par pakāpenisku ekspozīciju: uz tās balstās visefektīvākā fobiju ārstēšana, un tās pamatus var izmantot arī pats, ja bailes ir nelielas vai vidējas. Tālāk aprakstīts viss ceļš soli pa solim.

  1. Nosauciet bailes precīzi

    „Es baidos no cilvēkiem” ir pārāk plaši, ar to strādāt nav iespējams. Konkretizējiet: no kā tieši jūs baidāties un kas, jūsuprāt, notiktu vissliktākais? Piemēram: „baidos zvanīt nepazīstamiem, jo apjukšu un izskatīšos muļķīgi”. Konkrētām bailēm ir konkrētas kāpnes, un katastrofas scenāriju vēlāk varēs pārbaudīt realitātē.

  2. Sastādiet baiļu kāpnes

    Uzrakstiet 8 līdz 10 situācijas no vieglākās līdz grūtākajai un katru novērtējiet ar punktiem no 1 līdz 10 pēc tā, cik lielas bailes tā rada. Augstuma baiļu piemērs: apskatīt fotogrāfijas no augstām ēkām (2), pastāvēt otrā stāva balkonā (4), pabraukt ar stikla liftu (6), uzkāpt skatu tornī (8). Kāpnes ir jūsu plāns: no tām ir skaidrs, kur sākt un kurp virzīties.

  3. Sāciet ar vieglu pakāpienu un izturiet

    Izvēlieties pakāpienu, kas rada bailes apmēram 3 līdz 4 punktu apmērā: nepatīkami, bet panesami. Svarīgākais noteikums: palieciet situācijā, līdz trauksme manāmi noplok, vismaz uz pusi. Ja aizbēgsiet baiļu virsotnē, smadzenes pierakstīs „izglāba tikai bēgšana”, bet, ja izturēsiet, tās saņems svarīgāko mācību: trauksme pieaug, sasniedz virsotni un noplok pati, bez katastrofas.

  4. Atkārtojiet bieži, kāpiet pakāpeniski

    Viena reize neko nemaina: smadzenēm vajag atkārtotus pierādījumus. Atkārtojiet to pašu pakāpienu vairākas reizes, līdz tas kļūst garlaicīgs (tā arī ir veiksmes pazīme), un tikai tad kāpiet augstāk. Labāk pa nedaudz katru dienu vai ik pēc dažām dienām nekā liels gājiens reizi mēnesī: pārtraukumi ļauj bailēm ataugt.

  5. Atsakieties no drošības kruķiem

    Drošības uzvedība ir slēpta izvairīšanās: iet tikai kopā ar draugu, turēt telefonu rokā, iedzert „drosmei”, sēdēt pie durvīm. Ar kruķiem situāciju var izturēt, bet nopelns tiek kruķim, nevis jums, un bailes paliek. Atpazīstiet savus kruķus un atsakieties no tiem pakāpeniski, pa vienam.

  6. Pierakstiet progresu

    Pēc katra soļa pierakstiet: ko darīju, cik lielas bailes bija sākumā un beigās, kas notika patiesībā. Šie pieraksti dara divus darbus: parāda progresu, kas no iekšpuses nav redzams, un krāj pierādījumus pret katastrofas scenāriju. Pēc mēneša salīdziniet ar pirmo ierakstu: atšķirība parasti pārsteidz.

No kā izvairīties

  • Neizvairieties: katra apiešana uz brīdi atvieglo, bet bailes audzē. Izvairīšanās ir to barība.
  • Nelēciet uzreiz grūtākajā situācijā: pārāk liels solis beidzas ar paniku un pārliecību, ka „metode nedarbojas”.
  • Nenomierinieties ar alkoholu vai nomierinošajiem līdzekļiem pirms soļiem: tie atņem mācību, kas smadzenēm jāsaņem.
  • Negaidiet, ka bailes pāries pašas: bez soļiem pretī tām tās visbiežāk tikai izplešas.

Kad meklēt palīdzību

Patstāvīgas baiļu kāpnes der vieglām un vidējām bailēm. Vērsieties pie speciālista, ja bailes stipri ierobežo dzīvi (izvairāties no darba, ceļojumiem, ārstiem), ja soļi beidzas ar panikas lēkmēm, ja bailes ir saistītas ar piedzīvotu traumu vai ja mēģinājumi pašam atkal un atkal neizdodas: ekspozīcijas terapija kopā ar speciālistu ir tā pati metode, tikai ar drošu atbalstu, un fobiju gadījumā tā darbojas lieliski.

Pirmajam priekšstatam pārbaudiet savas bailes fobiju testos, bet, ja bailes saistītas ar citu vērtējumu, sociālās trauksmes testā.

Kāpēc šī metode darbojas?

Bailes ir iemācīta reakcija uz briesmām, un smadzenes pārmācās tikai pieredzē: tām nepietiek zināt, ka lifts ir drošs, tām tas ir jāpiedzīvo. Pakāpeniska ekspozīcija tieši šo pieredzi sakārto panesamās devās: katrs izturētais pakāpiens ir pierādījums, ka katastrofa nenotika, bet trauksme pāriet pati. Pētījumos šī pieeja ir visefektīvākais zināmais veids, kā ārstēt specifiskas fobijas, un tās pilno versiju kopā ar speciālistu esam aprakstījuši lapā par ekspozīcijas terapiju.

Elpošana un nomierināšanās tehnikas šeit ir palīgi, nevis būtība: tās palīdz izturēt, bet bailes mazina tieši atrašanās situācijā. Ātrai nomierināšanai starp soļiem noderēs padoms kā nomierināties dažās minūtēs.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik ilgā laikā var pārvarēt bailes?

Tas atkarīgs no baiļu lieluma un soļu biežuma: vieglākas bailes ar regulāriem soļiem manāmi mazinās dažu nedēļu laikā, dziļākai fobijai vajag mēnešus vai darbu ar speciālistu. Tempu nosaka atkārtošana: jo biežāk kāpjat pa kāpnēm, jo ātrāk tās beidzas.

Bet ja soļa laikā sāksies panika?

Stipra trauksme soļa laikā ir normāla, un tā pāriet pati, visbiežāk 10 līdz 20 minūšu laikā. Ja tomēr pārņem panikas vilnis, palēniniet izelpu un ļaujiet tam pāriet, neaizbēgot, bet nākamajai reizei izvēlieties vieglāku pakāpienu: tā ir pazīme, ka solis bija pārāk liels, nevis ka metode nedarbojas. Ko darīt panikas laikā, aprakstīts atsevišķā padomā.

Vai šādi var pārvarēt jebkuras bailes?

Pakāpeniski soļi palīdz lielākajai daļai konkrētu baiļu: no augstuma, lidošanas, dzīvniekiem, zvaniem, publiskas uzstāšanās. Cits ceļš vajadzīgs, ja bailes rodas no traumas (vispirms strādā ar to), ja tās saistītas ar reālām briesmām vai ja izvairīšanās aptver gandrīz visu dzīvi: tad nepieciešams speciālists.

Avoti

Citi padomi

Saistīto traucējumu apraksti

Saistītie raksti