Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Fobijas un bailes

Neveiksmes baiļu tests

Bailes no neveiksmes (atihifobija) ir vienas no visgrūtāk pamanāmajām bailēm, jo tās izskatās pēc saprātīguma: „vēl nav īstais laiks”, „vajag labāk sagatavoties”, „man tas vienkārši nav interesanti”. Patiesībā aiz šīm frāzēm bieži stāv bailes kļūdīties un izskatīties neveiksmīgam, un tās klusām nosaka lēmumus: neizmēģinātas idejas, nepieteikta kandidatūra, nesākts projekts, neuzņemta atbildība.

Šo baiļu cenu mēra nevis piedzīvotās nepatikšanās, bet nenodzīvotajā dzīvē. 10 jautājumi palīdzēs ieraudzīt, cik lielā mērā jūsu izvēles veido mērķi un cik lielā mērā bailes.

Dalīties:
10 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir atihifobija un kā tā maskējas?

Atihifobija (no grieķu „atyches”, nelaimīgs, neveiksmīgs) ir intensīvas bailes no neveiksmes, kas nosaka lēmumus. No veselīgas piesardzības tās atšķiras ar objektu: piesardzība vērtē reālus riskus („vai varu atļauties zaudēt šo naudu?”), bet bailes no neveiksmes baidās no pašas neveiksmes kā sprieduma par cilvēku („ja neizdosies, ar mani kaut kas nav kārtībā, un visi to redzēs”). Sāpīgākā ir nevis pati kļūda, bet iedomātais kauns un pašvērtības sabrukums.

Šīs bailes meistarīgi maskējas. Biežākās maskas: perfekcionisms („man vienkārši ir augsti standarti”, bet patiesībā neviens rezultāts nešķiet pietiekami drošs, lai to rādītu), atlikšana (kamēr nekas nav sākts, nav arī izgāšanās), slinkuma leģenda („man vienkārši negribas”, jo „necentos” ir drošāk nekā „centos, bet neizdevās”) un mūžīga gatavošanās (vēl viens kurss, vēl viena grāmata, tikai ne starts). Ja atpazīstat šos modeļus, bailes jau veido jūsu dzīvi.

Pašsabotāža: kā bailes „apdrošinās”

Viens no interesantākajiem neveiksmes baiļu mehānismiem ir pašhandikapēšana: cilvēks neapzināti rada sev šķērsli, lai neveiksmi varētu izskaidrot ar to, nevis ar sevi. Mācīties sāk pēdējā naktī (ja neizdosies, vainīga nav galva, bet laika trūkums), uz darba interviju dodas nesagatavojies, projektu dara ar pusi spēka. Šķērslis pasargā pašvērtību, bet garantē tieši to, no kā baidās: sliktāku rezultātu.

Otrs radniecīgs mehānisms ir bailes no atbildības (dažkārt sauktas par hipengiofobiju): izvairās nevis no pašiem uzdevumiem, bet no situācijām, kurās rezultāts būs atkarīgs no jums un tiks piedēvēts jums. Cilvēks var lieliski strādāt komandā kā „otrais numurs” un atteikties no jebkuras lomas, kurā būs jālemj un jāatbild. Abus mehānismus ārstē vienādi: mazinot neveiksmes „cenu” galvā un uzkrājot pieredzi, ka kļūda ir notikums, nevis identitāte.

Domāšanas lūzums: neveiksme kā informācija

Psiholoģes Kerolas Dvekas (Carol Dweck) pētījumi nošķīra divus domāšanas veidus, kas nosaka attieksmi pret neveiksmi. Fiksētā domāšana uzskata spējas par dotumu: katrs rezultāts ir tiesa („spējīgs vai nē”), tāpēc neveiksme apdraud identitāti un no tās jāizvairās. Izaugsmes domāšana uzskata spējas par trenējamām: rezultāts ir atgriezeniskā saite („ko vēl neprotu”), tāpēc neveiksme ir informācija, nevis spriedums. Tie paši notikumi, pavisam atšķirīga cena.

Domāšanu maina nevis pārliecināšana, bet prakse un valoda. Darbojas konkrēti vingrinājumi: jautāt „ko es iemācījos?”, nevis „kas ar mani nav kārtībā?”; vērtēt procesu, ne tikai rezultātu (vai izdarīju to, ko plānoju, neatkarīgi no iznākuma); veidot „neveiksmju CV” (sarakstu ar mēģinājumiem, kas neizdevās, un ko katrs deva), jo tas pārvērš kļūdas kapitālā. Un pats svarīgākais: apzināti dozēt neveiksmes, regulāri darīt lietas, kurās var neizdoties par nelielu cenu, lai smadzenes piedzīvotu: neveiksme notika, kauns ilga stundu, pasaule palika savā vietā.

No kurienes šīs bailes un kad meklēt palīdzību?

Neveiksmes baiļu saknes visbiežāk ir izaudzētas: bērnība, kurā mīlestība un uzmanība bija atkarīga no sasniegumiem, kurā par kļūdām kaunināja („kā tev nav kauna?”, salīdzināšana ar citiem), vai, gluži otrādi, kurā bērns bija „ģimenes cerība” un neveiksme nozīmēja visu pievilšanu. Pieauguša cilvēka galvā paliek vienādojums „mana vērtība = mani rezultāti”, un katrs mēģinājums kļūst par vērtības eksāmenu. Šis vienādojums ir galvenais darba mērķis: kamēr tas ir spēkā, nekādi sasniegumi bailes nenoņem, jo nākamā neveiksme atkal visu „nosvītros”.

Pašpalīdzībai labi der iepriekš aprakstītie rīki, bet dziļākam darbam kognitīvi biheiviorālā terapija: tā tieši strādā ar katastrofizēšanu un vērtības vienādojumu. Vērts apskatīt arī tuvās tēmas: perfekcionisma testu (ja neviens rezultāts nešķiet pietiekams), viltvārža sindroma testu (ja panākumi šķiet „krāpšana, kas tūlīt atklāsies”), prokrastinācijas testu (ja bailes izpaužas kā atlikšana) un pašvērtējuma testu (ja vērtības vienādojums vispār svārstās).

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai bailes no neveiksmes nav vienkārši veselīga piesardzība?

Piesardzība vērtē konkrētu risku un ļauj rīkoties, kad tas ir mazināts; bailes aizliedz rīkoties vispār. Vienkāršs tests: vai varat nosaukt, kas tieši un cik sāpīgi notiktu neveiksmes gadījumā? Ja atbilde ir konkrēta un panesama, bet jūs tik un tā neķeraties klāt, lemj vairs nevis prāts, bet bailes. Otra pazīme: piesardzība nerada kauna sajūtu, jau tikai iedomājoties kļūdu.

Baidos nevis no neveiksmes, bet no atbildības. Vai tas ir tas pats?

Tas ir tuvs paveids: bailes no atbildības (hipengiofobija) izvairās no situācijām, kurās rezultāts tiks piedēvēts jums personīgi. Kodols ir tas pats, neveiksme kā spriedums par vērtību, tikai klāt nāk redzamība („visi zinās, ka tas ir mans lēmums”). Arī darba virziens ir tas pats: mazināt kļūdas cenu galvā un pakāpeniski uzņemties arvien lielāku, bet dozētu atbildību.

Kā palīdzēt bērnam, kurš baidās kļūdīties?

Vissvarīgāk ir mainīt to, kas tiek vērtēts: uzslavējiet pūles, stratēģiju un drosmi mēģināt, nevis tikai rezultātu un „spējas”. Normalizējiet savas kļūdas skaļi („es kļūdījos, pamēģināšu citādi”), jo bērns mācās no tā, kā ar neveiksmi apejaties jūs. Un nekad necentieties motivēt ar kaunu vai salīdzināšanu: tie ir šo baiļu galvenais būvmateriāls.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?