Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Sevis izzināšana

Gribasspēka tests

Gribasspēks laikam ir visvairāk apspriestais un vismazāk saprastais psiholoģijas jēdziens. To vainojam, kad neizdodas diēta, treniņi vai plāns celties sešos, un to apskaužam cilvēkiem, kuri „vienkārši saņemas”. Pētījumi zīmē citādu ainu: paškontrole ir saistīta ar daudziem labiem rezultātiem dzīvē, taču darbojas tā nebūt ne tā, kā iedomājamies.

Testā ir 12 apgalvojumi, ko uzrakstījām paši, iedvesmojoties no pazīstamākās īsās paškontroles aptaujas: tie mēra, kā jums izdodas pretoties kārdinājumiem, pabeigt iesāktos darbus un izvēlēties ilgtermiņa labumu ātra prieka vietā. Tie nav paša Brief Self-Control Scale apgalvojumi, un jūsu rezultātu nevar salīdzināt ar šīs skalas rezultātiem.

Dalīties:
12 jautājumi ~3 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir gribasspēks un kāpēc tas ir tik svarīgs?

Psiholoģijā gribasspēku visbiežāk sauc par paškontroli: spēju vadīt savus impulsus, emocijas un uzvedību tā, lai tie kalpotu ilgtermiņa mērķiem. Šo testu iedvesmojusi pazīstamākā paškontroles mērīšanas aptauja: īsā paškontroles skala (BSCS), ko 2004. gadā publicēja Džūna Tangnija (June Tangney), Rojs Baumeisters (Roy Baumeister) un Endžija Būna (Angie Boone). Oriģinālo skalu izmanto pētījumos, tāpēc apgalvojumus šeit uzrakstījām paši, balstoties uz tās loģiku.

Kāpēc vērts zināt savu paškontroli? Tāpēc, ka tās prognozēšanas spēks ir iespaidīgs. Slavenajā Jaunzēlandes Danīdinas pētījumā, kurā kopš dzimšanas sekoja tūkstoš cilvēkiem, bērnības paškontrole prognozēja pieaugušo veselību, finanses un pat sodāmību arī pēc intelekta un ģimenes fona ņemšanas vērā. Atšķirībā no intelekta paškontroli var trenēt, tāpēc tas ir viens no pateicīgākajiem ieguldījumiem sevī.

Zefīra eksperiments un kas no tā palicis

Slavenākais gribasspēka pētījums ir Valtera Mišela (Walter Mischel) „zefīra eksperiments”: bērniem piedāvāja apēst vienu gardumu uzreiz vai pagaidīt un saņemt divus. Bērni, kuri spēja pagaidīt, pēc gadu desmitiem izrādījās veiksmīgāki daudzās jomās. Šis tēls izveidoja populāru pārliecību: gribasspēks ir iedzimta rakstura īpašība, kas nosaka likteni.

Vēlākie pētījumi ainu precizēja. Lielākā turpmākajā pētījumā saistība starp gaidīšanu un vēlākiem panākumiem ievērojami saruka, kad ņēma vērā ģimenes fonu, un eksperiments parādīja, ka bērni gaidīja daudz ilgāk, ja pieaugušais iepriekš bija turējis solījumu. Tāpēc bērnam no neparedzamas vides apēst gardumu uzreiz var būt saprātīga izvēle, nevis vājuma pazīme. Mācība pieaugušajiem ir tā pati: paškontrole nav tīra rakstura īpašība, tā aug no paredzamas vides, uzticēšanās un stratēģijām. Starp citu, veiksmīgākie Mišela bērni, gaidot, necīnījās ar kārdinājumu, bet novērsa uzmanību: dziedāja, spēlējās, skatījās citur. Tā arī ir īstā gribasspēka tehnika.

Gribasspēks: muskulis vai stratēģija?

Ilgu laiku psiholoģijā valdīja „gribasspēka muskuļa” teorija: paškontrole ir ierobežots resurss, kas no lietošanas izsīkst (ego izsīkuma efekts). Tā ir intuitīvi pievilcīga (kurš gan nepazīst sajūtu, kad pēc smagas dienas roka pati stiepjas pie ledusskapja), taču lieli atkārtojuma pētījumi daudzās laboratorijās atklāja, ka efekts ir neliels vai tā nav, un šodien zinātnieki sliecas domāt, ka nogurums darbojas caur motivāciju un uzmanību, nevis caur izsīkstošu „degvielas tvertni”.

Toties cits atklājums apstiprinājās ļoti pārliecinoši: cilvēki ar vislabāko paškontroli to izmanto visretāk. Vilhelma Hofmana (Wilhelm Hofmann) ikdienas pētījumi parādīja paradoksu: cilvēki ar augstiem paškontroles rādītājiem ikdienā piedzīvo mazāk kārdinājumu, jo jau iepriekš iekārto vidi un rutīnas tā, ka gandrīz nekad nav jācīnās. Gribasspēks izrādās nevis muskulis, bet arhitektūra: uzvar nevis tas, kurš pretojas cepumam uz galda, bet tas, kurš cepumu uz galda nemaz nenolika.

Kā stiprināt paškontroli: kas patiešām darbojas?

Pirmkārt, vides iekārtojums: padariet labās izvēles vieglas, bet sliktās grūtas. Telefons citā istabā, sporta drēbes sagatavotas vakarā, neveselīgas uzkodas vispār netiek pirktas. Otrkārt, īstenošanas nodomi („ja X, tad Y”): iepriekš ieplānota reakcija uz konkrētu situāciju nostrādā automātiski un pētījumos divkāršo mērķu sasniegšanu. Treškārt, ieradumi lēmumu vietā: tas, kas notiek tajā pašā laikā un tajā pašā vietā, pēc dažām nedēļām vairs neprasa gribasspēku. Par to plašāk ieradumu testā.

Ceturtkārt, pamatu kopšana: miegs, regulāras maltītes un stresa vadīšana ietekmē paškontroli spēcīgāk nekā jebkāds motivējošs saturs, jo impulsu bremzes fizioloģiski atrodas prefrontālajā garozā, kas no noguruma cieš pirmā. Un piektkārt, pazīstiet savu ienaidnieku: ja galvenā gribasspēka noplūde ir atlikšana, sāciet ar prokrastinācijas testu, jo atlikšana nav slinkums, bet emociju regulēšanas problēma, un to risina citādi nekā kārdinājumus.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai gribasspēks ir iedzimts vai iemācāms?

Daļa tieksmes uz impulsivitāti ir iedzimta (temperaments), bet praktiskā paškontrole lielākoties ir stratēģijas: vides iekārtojums, ieradumi, plānošana. Pētījumi rāda, ka cilvēki ar vislabāko paškontroli necīnās stiprāk, bet retāk nonāk cīņas situācijās. To var iemācīties ikviens.

Kāpēc vakarā mans gribasspēks pazūd?

Tāpēc, ka impulsu bremzes (prefrontālā garoza) jutīgi reaģē uz nogurumu, izsalkumu un dienas laikā uzkrāto stresa un lēmumu daudzumu. Tas ir normāli un paredzami. Secinājums ir praktisks: svarīgākās lietas, kas prasa gribasspēku, dariet no rīta, bet vakaram izveidojiet vidi, kurā salūzt ir grūti (piemēram, bez uzkodu krājumiem mājās).

Neizdodas atmest smēķēšanu vai ievērot diētu. Vai man vienkārši trūkst gribasspēka?

Nē, un šis pārspīlētais skaidrojums parasti tikai traucē. Atkarībām ir bioloģisks mehānisms, kura pārvarēšanai vajag stratēģijas un bieži speciālista palīdzību, bet diētu neveiksmes visbiežāk nosaka pārāk stingri noteikumi, nevis raksturs. Vainot gribasspēku ir tas pats, kas vainot rokas, ka tās nepaceļ automašīnu: vajag nevis stiprākas rokas, bet domkratu.

Ar ko gribasspēks atšķiras no neatlaidības?

Paškontrole darbojas īsā distancē: pretoties kārdinājumam šodien, pabeigt darbu šovakar. Neatlaidība (grit) darbojas garā distancē: gadiem ilgi turēties pie viena virziena, nepazaudēt mērķi pēc neveiksmēm. Tās ir saistītas, bet nesakrīt: ir cilvēki ar dzelžainu dienas režīmu, bet bez ilgtermiņa mērķa, un otrādi. Noderīgi izmērīt abas.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Tangney J. P., Baumeister R. F., Boone A. L. (2004). High self-control predicts good adjustment, less pathology, better grades, and interpersonal success. Journal of Personality, 72(2).
  • Moffitt T. E. u. c. (2011). A gradient of childhood self-control predicts health, wealth, and public safety. PNAS, 108(7).
  • Hofmann W., Baumeister R. F., Förster G., Vohs K. D. (2012). Everyday temptations: An experience sampling study of desire, conflict, and self-control. Journal of Personality and Social Psychology, 102(6).
  • Watts T. W., Duncan G. J., Quan H. (2018). Revisiting the marshmallow test: A conceptual replication investigating links between early delay of gratification and later outcomes. Psychological Science, 29(7).
  • Kidd C., Palmeri H., Aslin R. N. (2013). Rational snacking: Young children's decision-making on the marshmallow task is moderated by beliefs about environmental reliability. Cognition, 126(1).
  • Hagger M. S. u. c. (2016). A multilab preregistered replication of the ego-depletion effect. Perspectives on Psychological Science, 11(4).
Vai šis tests jums bija noderīgs?