Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Sevis izzināšana

Perfekcionisma tests

Perfekcionismam ir divas puses. Viena ir augsti standarti, rūpība, vēlme izdarīt labi: tas ir dzinējs, ar ko lepojas un kas rada rezultātus. Otra ir nežēlīgs iekšējais tiesnesis, kuram nekad nekas nav „pietiekami labi”: tas liek strādāt līdz izsīkumam, atlikt darbus aiz bailēm kļūdīties un mērīt savu vērtību tikai ar sasniegumiem.

Piecpadsmit apgalvojumi veidoti pēc jomām, ko vērtē perfekcionisma pētījumi (arī Frosta daudzdimensiju perfekcionisma skala MPS): standarti, bailes kļūdīties, šaubas par savu rīcību un apkārtējo gaidu spiediens. Rezultāts parādīs, vai jūsu perfekcionisms ir veselīga tieksme vai jau slazds.

Dalīties:
15 jautājumi ~3 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir perfekcionisms?

Perfekcionisms ir personības iezīme, ko veido nesasniedzami augsti standarti un pārmērīgi kritiska sevis vērtēšana. Klasiskajā Rendija Frosta (Randy Frost) modelī (Frost Multidimensional Perfectionism Scale, MPS) to sadala vairākās dimensijās: personiskie standarti, raizes par kļūdām, šaubas par savu rīcību, vajadzība pēc kārtības un uztvertās vecāku (plašāk, apkārtējo) gaidas.

Būtiskāko nošķīrumu, ko izdara mūsdienu pētījumi, nosaka robeža starp veselīgu tieksmi pēc meistarības (augsti standarti kopā ar spēju priecāties par rezultātu un pieļaut kļūdas) un neadaptīvu perfekcionismu (augsti standarti kopā ar sevis šaustīšanu par katru neatbilstību). Pirmo saista ar sasniegumiem un labsajūtu, otro ar trauksmi, prokrastināciju un izdegšanu. Standarti ir tie paši; atšķiras tas, kas notiek, kad pieļauta kļūda.

Kā perfekcionisms pārvēršas darbu atlikšanā

Izklausās paradoksāli: cilvēks, kuram tik svarīgi izdarīt labi, nespēj piespiest sevi sākt. Taču loģika ir dzelžaina: ja rezultātam jābūt nevainojamam, katrs uzdevums kļūst par eksāmenu, kura nenokārtošana nozīmēs „es esmu neveiksminieks”. Smadzenes no šādiem draudiem aizsargājas vienīgajā pieejamajā veidā, proti, atliekot eksāmenu.

Šim ciklam ir arī otrais aplis: atliekot līdz pēdējam brīdim, rezultāts patiešām sanāk sliktāks, un perfekcionists saņem „pierādījumu”, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, bet latiņu nākamajai reizei paceļ vēl augstāk. Ja atpazīstat šo modeli, noderēs arī prokrastinācijas tests, jo šīs abas lietas parasti iet roku rokā.

No kurienes rodas perfekcionisms?

Visbiežāk saknes meklējamas pieredzē, kurā mīlestība vai drošība bija atkarīga no rezultātiem: augstas vecāku gaidas ar nosacītu atzinību („Deviņi? Kāpēc ne desmit?”), kritiska vide, kurā par kļūdām kaunināja, vai, gluži pretēji, agrīna „apdāvinātā bērna” loma, kas bija pastāvīgi jāattaisno. Bērns iemācās vienādojumu: nevainojams = mīlēts, kļūdījies = atstumts.

Pieaugušā vecumā šis vienādojums turpina darboties fonā, pat ja apstākļi sen mainījušies. Interesanti, ka pētījumi rāda perfekcionisma pieaugumu pēdējo gadu desmitu laikā, un to veicina sociālie tīkli (kur visi rāda tikai nevainojamu fasādi) un konkurences pilna vide. Citiem vārdiem, perfekcionisms ir ne tikai personiska, bet arī kultūras problēma.

Kā mazināt perfekcionisma cenu?

Iedarbīgākā stratēģija nav „nolaist latiņu” (perfekcionistam tas izklausās pēc padošanās), bet gan diferencēt standartus: apzināti izlemt, kur kvalitāte tiešām ir kritiska un kur „labi” ir optimāli. Pilnība visās jomās vienlaikus ir matemātiski neiespējama; jautājums ir tikai, vai izvēlēsieties jūs paši vai jūsu vietā izvēlēsies izsīkums.

Otrais virziens ir pašvērtējuma atsaistīšana no rezultātiem: līdzjūtības pret sevi prakse (kā jūs runātu ar labāko draugu, kurš kļūdījies?), kļūdu normalizēšana un uzmanība procesam, nevis tikai finišam. Ja perfekcionisms ir spēcīgs un saistīts ar trauksmi vai izsīkumu, iedarbīgākais ceļš ir kognitīvi biheiviorālā terapija: tā strādā tieši ar pārliecības „man jābūt nevainojamam” kodolu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai perfekcionisms nav vienkārši labas darba ētikas pazīme?

Čaklums un perfekcionisms ir dažādas lietas. Čakls cilvēks daudz strādā un priecājas par rezultātu; perfekcionists strādā aiz bailēm, ka rezultāts pierādīs viņa nepietiekamību, un prieku gandrīz neizjūt. Izšķirošais jautājums: vai varat pabeigt darbu „labi” un mierīgi doties mājās?

Ar ko šis tests atšķiras no Frost MPS?

Frost MPS ir zinātniska 35 apgalvojumu aptauja, ko izmanto pētījumos; mēs to nekopējam. Mūsu tests aptver tās pašas galvenās dimensijas (standarti, bailes kļūdīties, šaubas, apkārtējo gaidas) ar saviem apgalvojumiem un ir paredzēts pašpārbaudei.

Vai perfekcionisms var būt noderīgs?

Tā veselīgā puse (augsti standarti un rūpība) tiešām ir noderīga, īpaši profesijās, kur kļūdas maksā dārgi. Taču pētījumi ir konsekventi: labumu dod standarti, bet kaitējumu nodara sevis šaustīšana par neatbilstību. Par laimi, standartus var saglabāt, arī atsakoties no šaustīšanas.

Ar ko sākt, ja mans rezultāts ir augsts?

Ar nelieliem „nepilnības eksperimentiem” drošās jomās: apzināti nododiet darbu ar kvalitāti 8 no 10 un vērojiet, kas patiesībā notiks (visbiežāk nekas). Ja perfekcionismam pievienojusies pastāvīga trauksme vai izsīkums, iedarbīgāk ir vērsties pie psihologa, jo šī tēma labi padodas kognitīvi biheiviorālajai terapijai.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkā, un atbildes netiek nekur sūtītas vai glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?