Psihopātijas iezīmju tests
Vārds „psihopāts” ikdienas valodā skan kā spriedums, taču psihologi psihopātiju pēta kā iezīmju spektru, kas zināmā mērā piemīt visiem. Viens cilvēks saglabā aukstasinību tur, kur citi krīt panikā, cits viegli neņem vērā svešas jūtas, trešais vispirms izdara un tikai pēc tam padomā. Kad šīs tieksmes sakrīt un pastiprinās, veidojas tas, ko zinātne sauc par psihopātisku personību.
Testa 20 apgalvojumi veidoti pēc tā sauktā trīsdaļīgā psihopātijas modeļa (Patrick, Fowles un Krueger, 2009), kas izšķir bezbailību, aukstumu pret citiem un impulsivitāti. Apgalvojumus uzrakstījām paši: tas nav TriPM vai cita zinātniska aptauja, tāpēc rezultātu nedrīkst salīdzināt ar to punktiem. Rezultātā redzēsiet kopējo iezīmju līmeni un skaidrojumu, kā katra no trim daļām var izpausties jūsu dzīvē. Atbildiet godīgi: tests ir anonīms, un atbildes netiek nekur saglabātas.
Sāciet testu
Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.
Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.
Jūsu iepriekšējie šī testa rezultāti
Rezultāti glabājas tikai jūsu pārlūkprogrammā un netiek nekur sūtīti. Atkārtojot testu ik pēc dažām nedēļām, redzēsiet savas izmaiņas.
Kas ir psihopātija un no kurienes cēlies šis jēdziens?
Vienu no ietekmīgākajiem psihopātiskas personības aprakstiem 1941. gadā sniedza amerikāņu psihiatrs Hārvijs Kleklijs (Hervey Cleckley) grāmatā „The Mask of Sanity”: viņš aprakstīja šarmantus, mierīgus, šķietami normālus cilvēkus, kuriem trūka vainas sajūtas, dziļāku emociju un spējas mācīties no kļūdām. Vēlāk Roberts Hērs (Robert Hare) izstrādāja speciālistu veiktu novērtējumu PCL-R, ko joprojām izmanto tiesu psihiatrijā.
Mūsdienu pētnieki ir pamanījuši, ka dažādi autori ar psihopātiju saprot dažādas lietas. 2009. gadā Kristofers Patriks (Christopher Patrick), Dons Faulss (Don Fowles) un Roberts Krūgers (Robert Krueger) piedāvāja trīsdaļīgo modeli, kas apvieno šīs tradīcijas:
- Bezbailība (angl. boldness): miers briesmās, sociālā drosme, pašpārliecība, ātra atgūšanās pēc neveiksmēm
- Aukstums pret citiem (angl. meanness): empātijas trūkums, vienaldzība pret citu sāpēm, tieksme izmantot un atriebties
- Impulsivitāte (angl. disinhibition): grūtības kontrolēt impulsus, bezatbildība, dusmas, lēmumi bez seku apsvēršanas
Kā šīs iezīmes izskatās ikdienā?
Trīs daļas var izpausties atsevišķi un dažādi. Bezbailība bez pārējām divām bieži izskatās pēc aukstasinīga glābēja, ķirurga vai uzņēmēja, kurš neapjūk saspringtā brīdī. Impulsivitāte bez aukstuma biežāk saistās ar nepārdomātiem pirkumiem, nepabeigtiem darbiem un dusmu uzliesmojumiem, kurus cilvēks vēlāk patiesi nožēlo.
Aukstums pret citiem ir tā daļa, kas visvairāk sāpina apkārtējos: vienaldzība pret svešām sāpēm, prieks ķircinot, vājāku izmantošana. Pētnieki uzskata, ka tieši aukstuma un impulsivitātes kombinācija visciešāk saistās ar konfliktiem, noziedzību un attiecību sabrukumu, bet bezbailība var pat palīdzēt pielāgoties.
Psihopātijas iezīmes, „psihopāts” un disociāli personības traucējumi
Ikdienas valodā par „psihopātu” sauc ikvienu, kurš uzvedas dīvaini, ļauni vai neprognozējami. Psiholoģijā šis vārds nozīmē ko citu: tas nav ārprāts un nav psihoze, bet personības iezīmju kopums, kad cilvēks labi saprot, ko dara, taču maz izjūt bailes, vainu un līdzjūtību. Lielākā daļa cilvēku, kuri dažreiz ir vēsi vai impulsīvi, nav psihopāti.
Oficiālajās diagnožu klasifikācijās psihopātijas kā atsevišķas diagnozes nav. Tai vistuvāk ir disociāli (antisociāli) personības traucējumi, ko vērtē pēc ilgstoša citu tiesību pārkāpšanas modeļa: likumu pārkāpšanas, krāpšanas, agresijas, bezatbildības. Šīs lietas pārklājas ar impulsivitāti un aukstumu, bet ne ar bezbailību, tāpēc ne katram cilvēkam ar disociāliem personības traucējumiem ir spilgtas psihopātiskas iezīmes, un otrādi.
Šis tests atšķiras arī no tumšās triādes testa, kas tikai salīdzina trīs tumšās iezīmes (narcisismu, makiavellismu un psihopātiju) un parāda, kura no tām jūsu profilā ir spilgtākā. Šeit uzmanība pievērsta vienai iezīmei un tās trim daļām. Vēsu stratēģisku rīcību un manipulēšanu detalizētāk mēra makiavellisma tests.
Vai šīs iezīmes var mainīties?
Personības iezīmes ir diezgan noturīgas, taču nav iecirstas akmenī. Impulsivitāte vairumam cilvēku ar gadiem dabiski mazinās: smadzeņu apgabali, kas atbild par paškontroli, nobriest aptuveni līdz 25 gadu vecumam, un vēlāk daudzi kļūst mierīgāki un konsekventāki. Impulsu kontroles prasmes var apgūt, un empātisku uzvedību var trenēt pat tad, ja līdzjūtība nerodas pati no sevis.
Visnoderīgāk ir jautāt nevis „vai es esmu psihopāts?”, bet „kuras no manām tieksmēm man palīdz un kuras man izmaksā dārgi?”. Mieru krīzē ir vērts novērtēt, bet impulsīvus lēmumus un aukstumu pret tuviniekiem ir vērts pamanīt un mācīties kontrolēt.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai augsts rezultāts nozīmē, ka esmu psihopāts?
Nē. Tests mēra iezīmju izteiktību, nevis diagnozi. Klīniskā līmenī psihopātiju speciālisti vērtē, balstoties uz detalizētu interviju un dokumentiem, nevis pēc dažiem apgalvojumiem internetā. Augsts rezultāts parāda, ka bezbailība, aukstums vai impulsivitāte jums piemīt vairāk nekā vairumam, un to ir vērts zināt.
Ar ko šis tests atšķiras no tumšās triādes testa?
Tumšās triādes tests salīdzina trīs dažādas iezīmes un parāda, kura ir spilgtākā. Šis tests pievēršas tikai psihopātijas spektram un sadala to trīs daļās: bezbailībā, aukstumā pret citiem un impulsivitātē.
Vai psihopātija un sociopātija ir viens un tas pats?
Ikdienas valodā šos vārdus bieži lieto kā sinonīmus, bet oficiālajās klasifikācijās nav neviena no tiem. Daži autori par sociopātiju sauc antisociālu uzvedību, ko vairāk veidojusi vide (piemēram, smaga bērnība), bet par psihopātiju vairāk iedzimtu emocionālu aukstumu, taču vienota viedokļa nav.
Vai psihopātiskas iezīmes var būt noderīgas?
Daļēji jā. Bezbailība tiek saistīta ar spēju saglabāt mieru krīzēs, sociālo drosmi un līderību. Aukstums pret citiem un impulsivitāte daudz biežāk izmaksā dārgi gan pašam cilvēkam, gan apkārtējiem.
Vai manas atbildes tiek saglabātas?
Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, un atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.
Avoti un metodika
Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.
- Patrick C. J., Fowles D. C., Krueger R. F. (2009). Triarchic conceptualization of psychopathy: Developmental origins of disinhibition, boldness, and meanness. Development and Psychopathology, 21(3), 913-938.
- Patrick C. J., Drislane L. E. (2015). Triarchic model of psychopathy: Origins, operationalizations, and observed linkages with personality and general psychopathology. Journal of Personality, 83(6), 627-643.
- Skeem J. L., Polaschek D. L. L., Patrick C. J., Lilienfeld S. O. (2011). Psychopathic personality: Bridging the gap between scientific evidence and public policy. Psychological Science in the Public Interest, 12(3), 95-162.
- Cleckley H. (1941). The Mask of Sanity: An Attempt to Reinterpret the So-Called Psychopathic Personality. St. Louis: Mosby.
Paldies! Jūsu viedoklis palīdz mums uzlabot vietni.