Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Disociāli personības traucējumi: kas slēpjas aiz vārdiem „sociopāts” un „psihopāts”

Vispirms par vārdiem, jo tieši šeit ir visvairāk neskaidrību. Ikdienas valodā par „asociālu” sauc cilvēku, kurš ir noslēdzies vai sociāli degradējies, taču psihiatrijā antisociāli (SSK-10 tos sauc par disociāliem) personības traucējumi nozīmē pavisam ko citu: pastāvīgu modeli, kurā cilvēks neievēro un pārkāpj citu tiesības. Populārie vārdi „sociopāts” un „psihopāts” nav oficiālas diagnozes, taču abi ir cieši saistīti ar šiem traucējumiem.

Un vēl viena svarīga robeža: šī informācija ir domāta, lai izprastu parādību, nevis lai uzliktu etiķeti bijušajam partnerim vai priekšniekam. Personības traucējumus diagnosticē tikai speciālists, un lielākajai daļai nepatīkamu cilvēku nekāda traucējuma nav.

Kā tas izpaužas?

Diagnozei vajadzīgs pastāvīgs modelis kopš pusaudža gadiem (uzvedības traucējumi jau pirms 15 gadu vecuma) un vairākas no šīm iezīmēm pieaugušā vecumā:

  • Atkārtota likumu un sociālo normu pārkāpšana
  • Krāpšana: meli, viltus vārdi, citu izmantošana sava labuma vai prieka dēļ
  • Impulsivitāte, nespēja plānot uz priekšu
  • Aizkaitināmība un agresivitāte, atkārtoti kautiņi vai uzbrukumi
  • Pārgalvīga savas un citu drošības neievērošana
  • Pastāvīga bezatbildība darbā un finansēs
  • Sirdsapziņas pārmetumu trūkums: nodarītais pāri tiek attaisnots vai vaina tiek novelta uz cietušo

Sociopāts, psihopāts vai traucējums?

Psihopātija ir šaurāks zinātnisks jēdziens (to mēra ar Roberta Hēra izstrādāto PCL-R skalu): antisociālai uzvedībai pievienojas virspusējs šarms, grandiozitāte, sekla emocionalitāte un auksts empātijas trūkums. Ne visi cilvēki ar disociāliem personības traucējumiem ir psihopāti, savukārt daļa cilvēku ar izteiktām psihopātijas iezīmēm nekad neizdara noziegumu.

Vērts zināt arī mītus: kino radītais „ģeniālā slepkavas” tēls maldina. Lielākā daļa cilvēku ar šiem traucējumiem nav slepkavas. Biežāk realitāte ir haotiska dzīve ar meliem, parādiem, atkarībām un attiecībām, kas pārtrūkst. Arī empātijas trūkums reti ir absolūts: biežāk tā ir spēja to izslēgt, kad tas ir izdevīgi.

No kurienes tas rodas un vai to var ārstēt?

Risks veidojas no ģenētikas un agrīnās vides kombinācijas: vardarbība, novārtā atstāšana un nestabilitāte bērnībā būtiski palielina varbūtību, taču neviens faktors pats par sevi neko neizšķir. Agrākais un iedarbīgākais brīdis, kad iejaukties, ir bērnība: vecāku atbalsta programmas un palīdzība bērniem ar uzvedības traucējumiem.

Pieaugušo ārstēšana ir grūta, bet ne bezcerīga: paši cilvēki palīdzību meklē reti, biežāk blakusproblēmu dēļ (atkarības, depresija, juridiskas sekas). Pētījumi rāda, ka strukturētas programmas (uz mentalizāciju balstīta terapija, kognitīvi biheiviorālās programmas, terapeitiskās kopienas) var mazināt agresiju un recidīvus, un iezīmes ar vecumu bieži kļūst mazāk izteiktas. Brīnumtabletes nav: medikamentus izraksta tikai blakus esošu traucējumu ārstēšanai.

Ja šāds cilvēks ir jūsu dzīvē

Praktiskākais noteikums: vērtējiet rīcību, nevis solījumus, un sargājiet savas robežas un finanses. Ja attiecībās ir vardarbība vai sistemātiska manipulācija, tas ir jautājums par palīdzību sev neatkarīgi no otra cilvēka diagnozes: pārbaudiet sevi psiholoģiskās vardarbības testā, bet briesmu gadījumā zvaniet 112. Mainīt otru cilvēku pret viņa gribu nav iespējams, un tā nav jūsu neveiksme.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai tests var parādīt, ka cilvēks ir sociopāts?

Nē. Mūsu tumšās triādes tests ļauj pašam pārbaudīt savu iezīmju spektru, taču ne tas, ne kāds cits tiešsaistes tests nediagnosticē personības traucējumu, jo īpaši citam cilvēkam aiz muguras. Diagnozi nosaka speciālists pēc padziļināta izvērtējuma.

Vai cilvēki ar šiem traucējumiem spēj mīlēt un mainīties?

Pieķerties viņi spēj, lai gan viņu saites bieži ir nestabilas un iekrāsotas ar labuma meklēšanu. Mainīties arī ir iespējams, it īpaši, ja rodas reāla motivācija (sekas, vecums, nozīmīgas attiecības): pētījumos strukturētas programmas dod jūtamu, lai arī pieticīgu efektu. Nav reāli gaidīt, ka cilvēks mainīsies tikai jūsu mīlestības vai pacietības dēļ.

Kā disociālie personības traucējumi atšķiras no narcistiskajiem?

Abi pieder pie vienas, tā sauktās dramatiskās grupas, un abiem raksturīgs empātijas trūkums, taču narcistisko traucējumu kodols ir grandiozitāte un apbrīnas vajadzība, bet disociālo kodols ir normu pārkāpšana un citu tiesību neievērošana. Praksē iezīmes nereti pārklājas.

Avoti un metodika

Lapu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Šī ir izglītojoša, nevis diagnostiska informācija. Kā veidojam saturu, lasiet metodikas lapā.

Terapijas, ko izmanto šī stāvokļa ārstēšanā

Saistītie traucējumi

Saistītie raksti