Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv

Kas ir PTSS un kā to ārstē

Garīgā veselība VisiTesti.lv redakcija
Kas ir PTSS un kā to ārstē
Foto: StockSnap (CC0)

Pēc smaga notikuma laiks parasti dara savu: atmiņas izbalē, ķermenis nomierinās, dzīve atgriežas. Taču dažreiz mehānisms iestrēgst, pagātne atsakās kļūt par pagātni un katru nakti, ik pēc atgādinājuma vai negaidītas skaņas atgriežas visā spilgtumā. Tie ir posttraumatiskā stresa traucējumi (PTSS), stāvoklis, kad psihe turpina dzīvot briesmās, kas sen ir beigušās.

Kas var izraisīt PTSS?

PTSS cēlonis ir notikums, kura laikā draudēja nāve, smags ievainojums vai vardarbība: avārija, uzbrukums, vardarbība ģimenē, seksuāla vardarbība, karš, ugunsgrēks, dabas katastrofa, pēkšņa tuvinieka nāve, smaga slimība vai dzemdību komplikācijas. Svarīgi zināt trīs lietas, kuras bieži palaižam garām:

  • Trauma var būt arī netieša: redzēt notikumu savām acīm, uzzināt par tuva cilvēka nelaimi vai darba dēļ pastāvīgi saskarties ar traumu detaļām (mediķi, ugunsdzēsēji, policisti, žurnālisti).
  • PTSS attīstās ne visiem. Pēc traumējošiem notikumiem to piedzīvo aptuveni 10 līdz 20 procenti cilvēku. Tas neliecina par vājumu, jo risku nosaka traumas raksturs (cilvēka izraisīta trauma ievaino dziļāk nekā dabas stihijas), tās ilgums, iepriekšējās traumas un atbalsta trūkums pēc notikuma.
  • Pirmās nedēļas pēc traumas nav PTSS. Murgi, aizkaitināmība un norobežošanās sākumā ir normāla dzīšanas daļa. Par traucējumiem runā tad, ja simptomi saglabājas ilgāk par mēnesi (dažreiz tie sākas arī krietni vēlāk, pēc pusgada vai gada).

Četras simptomu grupas

PTSS atpazīst pēc četrām simptomu grupām, un tās vērts zināt, jo ne visi simptomi izskatās pēc „traumas” sekām:

  1. Uzmācīgi pārdzīvojumi: nevēlamas atmiņas, murgi, atmiņu uzplaiksnījumi (flashback), proti, brīži, kad pieredze netiek atcerēta, bet pārdzīvota no jauna, ar visiem attēliem un ķermeņa reakcijām.
  2. Izvairīšanās: no domām, jūtām, cilvēkiem, vietām un sarunām, kas saistītas ar pieredzēto. Dzīves teritorija pamazām sašaurinās.
  3. Negatīvas pārmaiņas domās un garastāvoklī: vaina un kauns („kāpēc es neizglābu”, „pati vainīga”), drūmi uzskati („nevienam nevar uzticēties”), attālināšanās no cilvēkiem, zaudēta spēja priecāties. Šo grupu bieži notur par depresiju.
  4. Pastāvīga modrība: ķermenis dzīvo sardzē, tāpēc ir satrūkšanās, aizkaitināmība, miega un uzmanības grūtības, sēdēšana ar muguru pret sienu, apkārtnes skenēšana, meklējot briesmas. Tas nav ieradums, bet iestrēgusi briesmu sistēma.

Novērtēt simptomus varat ar PTSS testu: tā ir pilna PCL-5 aptauja, ko izmanto klīniskajā praksē visā pasaulē.

Kas notiek smadzenēs (un kāpēc „aizmirsti un dzīvo tālāk” nedarbojas)

Parastās atmiņas smadzenēs tiek „arhivētas”: tās iegūst laika atzīmi, kontekstu un izbalē. Traumatiskā atmiņa tiek apstrādāta citādi: milzīga stresa brīdī atmiņu arhivēšanas sistēma (hipokamps) darbojas sliktāk, bet briesmu centrs (amigdala) ar pilnu jaudu. Rezultāts ir atmiņa bez laika atzīmes, it kā „karsta lieta”, kas neatpazīst, ka briesmas ir garām. Tāpēc atgādinājums to ieslēdz nevis kā atmiņu („toreiz bija bail”), bet kā tagadni („tagad ir bīstami!”), ar īstiem ķermeņa trauksmes signāliem.

No tā ir skaidrs, kāpēc gribasspēks un laiks ne vienmēr dziedē: problēma nav raksturā, bet nepabeigtā atmiņas apstrādē. Un tieši tāpēc ārstēšana darbojas, jo tā šo apstrādi pabeidz.

Kā ārstē PTSS

Starptautiskās vadlīnijas par pirmo izvēli uzskata uz traumu vērstu psihoterapiju:

  • Uz traumu fokusēta kognitīvi biheiviorālā terapija ir darbs ar traumas atmiņu un uzskatiem, kas to pavada (vaina, kauns, „pasaule ir bīstama”), droši un pakāpeniski.
  • Ilgstošās ekspozīcijas terapija ir kontrolēta atgriešanās pie traumas atmiņas un situācijām, no kurām cilvēks izvairās, līdz tās zaudē trauksmes spēku.
  • EMDR (desensibilizācija un pārstrāde ar acu kustībām) ir metode, kurā traumas atmiņu apstrādā vienlaikus ar ritmisku stimulāciju (acu kustībām). Izklausās neparasti, taču pierādījumi par efektivitāti ir stabili, un PVO to iesaka līdzās uz traumu fokusētai kognitīvi biheiviorālajai terapijai.

Visu šo metožu būtība ir viena: drošos apstākļos ļaut smadzenēm beidzot „arhivēt” pieredzēto, lai tas kļūtu par smagu pagātnes atmiņu, nevis mūžīgu tagadni. Vajadzības gadījumā pievieno zāles (visbiežāk SSAI), jo tās mazina simptomu fonu un palīdz terapijai. Divas lietas, kuras vērts pasvītrot: ārstēties nekad nav par vēlu (terapija darbojas arī pēc gadu desmitiem), un, sākot ar mēnesi pēc notikuma, nav arī par agru, jo ilgstošus simptomus labāk ārstēt uzreiz, negaidot gadiem.

Trīs mīti, kas traucē meklēt palīdzību

„Īsti vīrieši un stipri cilvēki ar PTSS neslimo.” Ar PTSS slimo karavīri, ugunsdzēsēji un ķirurgi, cilvēki, kuru spēkā neviens nešaubās. Trauma ir notikuma, nevis rakstura īpašība.

„Ja vērsīšos pēc palīdzības, viss būs jāpārdzīvo no jauna.” Mūsdienu traumu terapija tiek dozēta: tempu kontrolējat jūs, un stabilizācijas posms (drošības un pašregulācijas prasmes) notiek pirms jebkāda darba ar atmiņām. Neviens cilvēku nemet traumā ar galvu pa priekšu.

„Pagājis tik daudz gadu, vairs neko nevar labot.” Gluži otrādi: smadzeņu spēja pārstrādāt atmiņu saglabājas visu mūžu. Cilvēki veiksmīgi ārstē traumas, kas piedzīvotas pirms 20 vai 40 gadiem.

Ja tas ir par jums: soļi

  1. Aizpildiet PTSS testu, tas parādīs simptomu apmēru (31 punkts un vairāk ir nopietns arguments vērsties pēc palīdzības).
  2. Vērsieties pie ģimenes ārsta, psihiatra, klīniskā psihologa vai psihoterapeita un jautājiet par traumu terapiju (uz traumu fokusētu kognitīvi biheiviorālo terapiju vai EMDR).
  3. Ja trauma saistīta ar vardarbību ģimenē vai seksuālu vardarbību, meklējiet arī specializētu atbalstu cietušajiem, kur bieži var saņemt gan psiholoģisku, gan juridisku palīdzību.
  4. Kamēr gaidāt, sargieties no „ārstēšanās” ar alkoholu (tas kavē atmiņas pārstrādi un padziļina problēmu), rūpējieties par ķermeņa resursiem un nepalieciet vieni.
  5. Steidzamam atbalstam visu diennakti darbojas krīzes tālrunis 116 123 (bez maksas), bet, ja rodas domas par paškaitējumu, vērsieties slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai zvaniet 112 vai 113 vēl šodien.

Trauma atņem kontroli, bet ārstēšana to atdod. Tā ir visa procesa būtība: pagātne vairs nenosaka, kur jūs drīkstat dzīvot, par ko sapņot un no kā satrūkties.

Šis raksts ir paredzēts izglītošanai un neaizstāj ārsta konsultāciju.

Avoti: NICE vadlīnijas NG116 (PTSD); PVO (2013). Guidelines for the management of conditions specifically related to stress; Van der Kolk B. The Body Keeps the Score (2014); Weathers F. W. u. c., PCL-5, National Center for PTSD.

Vai šī lapa jums bija noderīga?

Līdzīgi raksti