Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Intelekts un domāšana

Skaitļu domāšanas tests

Skaitļu domāšana ir spēja saskatīt likumsakarības skaitļos un spriest par daudzumiem: pamanīt virknes noteikumu, ātri novērtēt procentus, sajust, ka piedāvājums ir „pārāk labs, lai būtu patiess”. Tās nav skolas formulas, bet ikdienas prāta rīks, kas strādā, iepērkoties, plānojot budžetu un lasot ziņas ar skaitļiem.

Testā ir 16 uzdevumi: skaitļu virknes, procenti un daļas, proporcijas un uzdevumi, kuros pirmā „acīmredzamā” atbilde bieži ir nepareiza. Viss tiek risināts galvā, bez kalkulatora. Laiks netiek mērīts.

Dalīties:
16 jautājumi ~10 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir skaitļu domāšana?

Skaitļu (kvantitatīvā) domāšana ir spēja spriest par daudzumiem, attiecībām un likumsakarībām: nevis atcerēties formulas, bet redzēt, kā skaitļi uzvedas. Intelekta pētījumos kvantitatīvo domāšanu uzskata par vienu no vispārējā intelekta galvenajām sastāvdaļām līdzās verbālajai un telpiskajai domāšanai.

Svarīgi to nošķirt no skolas matemātikas: šī testa uzdevumiem nav vajadzīga neviena formula, ko nezinātu piektās klases skolēns. Atšķirība starp augstu un zemu rezultātu slēpjas nevis zināšanās, bet domāšanas ieradumos: vai pamanāt struktūru, vai pārbaudāt pirmo iespaidu, vai izjūtat skaitļu lielumu.

Trīs šī testa uzdevumu veidi

Uzdevumi pārbauda trīs dažādus kvantitatīvās domāšanas aspektus:

  • Virknes: likumsakarību atpazīšana, sākot ar vienkāršiem aritmētiskiem soļiem un beidzot ar Fibonači tipa virknēm, kur katrs loceklis ir atkarīgs no diviem iepriekšējiem
  • Procenti un daļas: ikdienas pašaizsardzībai svarīgākais veids, jo tieši ar procentiem reklāmas un virsraksti mūs maldina visbiežāk
  • Uzdevumi ar āķi: jautājumi, kuros intuitīvā atbilde ir nepareiza un kuri pārbauda spēju palēnināt tempu un ieraudzīt uzdevuma patieso struktūru

Kāpēc procenti mūs tik bieži pieviļ?

Visbiežākā kļūda ir bāzes sajaukšana: ja cenu paaugstina par 10 % un pēc tam samazina par 10 %, tā neatgriežas sākotnējā līmenī, jo otros procentus rēķina no lielāka skaitļa. Tā pati kļūda darbojas arī pretējā virzienā: ja akcijas krītas par 50 %, lai atgūtos, tām vajag nevis 50 %, bet 100 % pieaugumu.

Otrs bieži sastopams klupšanas akmens ir eksponenciāls pieaugums, ko lieliski parāda uzdevums par augiem ezerā: ja laukums katru dienu dubultojas un ezers ir pilns 20 dienās, puse ezera ir pārklāta nevis desmitajā, bet deviņpadsmitajā dienā. Cilvēka intuīcija tiecas domāt taisnās līnijās, tāpēc viss, kas aug procentos (procentu likmes, inflācija, vīrusi), mūs pārsteidz. Šo intuīcijas vājo vietu vērts pazīt, jo tā maksā naudu.

Kā attīstīt skaitļu domāšanu?

Visefektīvākais treniņš ir ikdienas rēķināšana galvā bez telefona: atlaides, rēķina dalīšana, degvielas patēriņš, ceļā pavadītais laiks. Otrais līmenis ir aptuveni novērtējumi („Vai 37 € par 3 cilvēkiem ir daudz?”), kas trenē kvantitatīvo nojautu. Trešais ir mīklas un varbūtību uzdevumi.

Ja vēlaties pārbaudīt, kā skaitļu domāšana saskan ar citām jūsu domāšanas jomām, izpildiet loģiskās domāšanas un telpiskās domāšanas testu, bet skaitļu praktisko pusi pārbaudīs finanšu pratības tests.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko šis tests atšķiras no IQ un loģiskās domāšanas testa?

Loģiskās domāšanas tests plaši pārbauda secinājumus un likumsakarības (vārdi, burti, silogismi), IQ tests aptver daudzas jomas, bet šis koncentrējas uz skaitļiem: virknēm, procentiem, kvantitatīviem uzdevumiem. Izpildot visus trīs, redzēsiet, kura domāšanas joma jums ir visspēcīgākā.

Vai vajadzīgas matemātikas zināšanas?

Nē. Visus uzdevumus var atrisināt ar sākumskolas aritmētiku: saskaitīšanu, reizināšanu, procentiem. Tests mēra domāšanu, nevis izglītību, tāpēc formulas nav vajadzīgas.

Vai drīkst izmantot kalkulatoru?

Nav vērts: uzdevumi ir veidoti tā, ka kalkulators gandrīz nepalīdzētu. Grūtākie jautājumi pārbauda nevis aritmētiku, bet spēju ieraudzīt uzdevuma struktūru, piemēram, saprast, ka deviņām mašīnām deviņu detaļu izgatavošanai vajag tikpat daudz laika, cik trim mašīnām trīs detaļām.

Kāpēc kļūdījos vieglos jautājumos?

Visticamāk, steigas dēļ: daļa jautājumu ir īpaši veidoti tā, lai pirmā prātā ienākusī atbilde būtu nepareiza. Tā ir nevis aritmētikas, bet uzmanības vadīšanas mācība, un to var trenēt.

Vai manas atbildes kaut kur tiek sūtītas?

Nē. Rezultāts tiek aprēķināts jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Kahneman D. (2011). Thinking, Fast and Slow. Farrar, Straus and Giroux.
  • Frederick S. (2005). Cognitive reflection and decision making. Journal of Economic Perspectives.
  • Peters E. (2012). Beyond comprehension: The role of numeracy in judgments and decisions. Current Directions in Psychological Science.
Vai šis tests jums bija noderīgs?