Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Intelekts un domāšana

Iztēles spilgtuma tests

Kad cilvēkiem lūdz iztēloties ābolu, daži to „redz” gandrīz kā fotogrāfijā: ar krāsu, spīdumu un ēnu. Citi redz bālu kontūru. Bet vēl citi neredz neko: viņi zina visu par āboliem, taču galvā neparādās nekāds attēls. Šis spektrs ir normāls un pārsteidzoši plašs, un tā galējībām ir nosaukumi: afantāzija (iekšējo attēlu nav) un hiperfantāzija (attēli gandrīz kā īstenība).

Testā ir 12 iztēles uzdevumi. Katrā uz brīdi aizveriet acis, mēģiniet iztēloties aprakstīto ainu un novērtējiet, cik spilgta tā bija. Svarīgi vērtēt to, ko patiešām piedzīvojāt, nevis to, ko zināt par objektu.

Dalīties:
12 jautājumi ~4 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir iztēles spilgtums un afantāzija?

Iekšējo attēlu spilgtums ir spektrs, kas sniedzas no pilnīga attēlu trūkuma (afantāzija) līdz gandrīz fotogrāfiskam spilgtumam (hiperfantāzija). Ilgu laiku uzskatīja, ka „iztēloties” visi piedzīvo vienādi, taču pētījumi parādīja milzīgas atšķirības: daļa cilvēku burtiski redz iekšējus attēlus, bet daļa darbojas tikai ar zināšanām bez jebkāda attēla.

Terminu „afantāzija” 2015. gadā ieviesa neirologa Adama Zemana komanda, aprakstot cilvēkus, kuri nekad nav piedzīvojuši iekšējos attēlus. Kopš tā laika tēma kļuvusi par vienu no interesantākajām kognitīvās zinātnes jomām: izrādījās, ka afantāzija ir aptuveni 1-4 procentiem cilvēku, lielākā daļa par to uzzina tikai pieaugušā vecumā, un tā nekādi netraucē veiksmīgi strādāt pat vizuālās profesijās.

Kā darbojas tests?

Tests balstās uz klasisko iztēles spilgtuma vērtēšanas formātu, ko psiholoģijā nostiprināja Deivida Marksa vizuālās iztēles spilgtuma aptauja (VVIQ): cilvēku aicina iztēloties konkrētas ainas un novērtēt, cik spilgtas tās patiešām bija. Mūsu uzdevumi aptver dažādus iztēles veidus: sejas, vietas, krāsas, kustību un vadāmu objektu (kubu, kas griežas). Uzdevumus un atbilžu skalu uzrakstījām paši: tie nav VVIQ jautājumi, tāpēc punkti ar VVIQ rezultātiem nav salīdzināmi.

Atbildot vissvarīgāk ir nošķirt redzēšanu no zināšanām: domājot par sarkanu ābolu, jūs neapšaubāmi zināt, ka tas ir sarkans un apaļš. Jautājums ir cits: vai jūs piedzīvojat attēlu? Ja atbilde ir „nē, tikai zinu”, tā ir pilnīgi normāla atbilde, un tieši to arī vajag atzīmēt.

Vai iztēles spilgtums ir saistīts ar spējām?

Mazāk, nekā šķiet. Cilvēki ar afantāziju vidēji tikpat labi risina telpiskus uzdevumus (attēlu vietā viņi izmanto noteikumus un sakarības), veiksmīgi strādā radošu darbu un viņiem ir normāla atmiņa uz faktiem. Atšķirības ir smalkākas: autobiogrāfiskās atmiņas ir mazāk „kinematogrāfiskas”, un dažas uz vizualizāciju balstītas tehnikas vienkārši nedarbojas.

Arī hiperfantāzija nav „labāka”: tā dod spēcīgu radošuma rīku, bet spilgti rāda arī nepatīkamus scenārijus. Katrai vietai spektrā ir savas stiprās puses, tāpēc testa rezultāts ir nevis vērtējums, bet jūsu domāšanas formāta apraksts.

Kāpēc noderīgi zināt savu vietu spektrā?

Praktiskākais ieguvums ir piemērotu mācīšanās un pašpalīdzības tehniku izvēle: vizualizācijas vingrinājumi, uz iztēles ainām balstītas meditācijas un „iztēlojieties mērķi” metodes darbojas tikai tiem, kam ir ar ko iztēloties. Ja esat tuvāk afantāzijai, jums derēs verbālas, loģiskas un uz ķermeņa sajūtām balstītas metodes, un tas nav trūkums, bet formāta jautājums.

Ja tēma jūs ieinteresēja, izmēģiniet arī telpiskās domāšanas testu: tas parāda, kā risināt telpiskus uzdevumus neatkarīgi no tā, vai izmantojat attēlus. Bet domāšanas stila tests atklās, kādās kategorijās jūsu galva strādā kopumā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Šķiet, ka man ir afantāzija. Vai man jāuztraucas?

Nē. Afantāzija nav slimība vai traucējumi, tā ir iedzimta domāšanas īpatnība, līdzīgi kā kreilība. Tā netraucē ne karjerai, ne attiecībām, ne radošumam. Vienīgā praktiskā atšķirība: izvēlieties mācīšanās un relaksācijas tehnikas, kas nebalstās iztēles attēlos.

Vai afantāzija var parādīties pēkšņi?

Iedzimta afantāzija ir īpašība uz visu mūžu. Ja agrāk spilgtus attēlus piedzīvojāt, bet tie pēkšņi pazuda, īpaši pēc traumas, slimības vai spēcīga stresa, tā jau ir cita situācija, ko vērts pārrunāt ar ārstu.

Vai varu trenēties un padarīt attēlus spilgtākus?

Mazliet: īsi „paskaties un noturi acu priekšā” treniņi daļai cilvēku palielina bālu attēlu spilgtumu. Taču spektra malas ir noturīgas: īstu afantāziju treniņi nenovērš, un tas arī nav vajadzīgs, jo jūsu domāšana lieliski darbojas savā formātā.

Kāpēc mans rezultāts atšķiras no tā, kā jutos vakar?

Iztēles spilgtums svārstās: nogurums, stress un steiga to padara bālāku. Testa rezultāts rāda vispārēju diapazonu, nevis precīzu punktu. Ja šaubāties, atkārtojiet testu mierīgā vidē.

Vai manas atbildes kaut kur tiek sūtītas?

Nē. Rezultāts tiek aprēķināts jūsu pārlūkā, atbildes netiek nekur sūtītas un nekur saglabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

  • Zeman A., Dewar M., Della Sala S. (2015). Lives without imagery: Congenital aphantasia. Cortex.
  • Marks D. F. (1973). Visual imagery differences in the recall of pictures. British Journal of Psychology.
  • Zeman A. et al. (2020). Phantasia: The psychological significance of lifelong visual imagery vividness extremes. Cortex.
Vai šis tests jums bija noderīgs?