Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Fobijas un bailes

Svešvalodas baiļu tests

Bailes runāt svešvalodā (dažkārt sauktas par ksenoglosofobiju) ir viens no biežākajiem šķēršļiem pieaugušajiem, kas mācās valodu: cilvēks saprot filmas, lasa tekstus, zina gramatiku, bet dzīvas sarunas brīdī kakls aizžņaudzas. Tas nav valodas zināšanu, bet sociālās trauksmes veids: cilvēks baidās nevis no valodas, bet no kļūdas, akcenta un vērtējuma, no tā, ka izskatīsies „muļķīgāks, nekā ir”.

Šīm bailēm ir nežēlīgs mehānisms: runāšanas prasme aug tikai runājot, bet izvairīšanās to novājina, un tā bailes pašas rada sev pierādījumus. 10 jautājumi palīdzēs novērtēt, cik stipri tās ierobežo jūsu iespējas.

Dalīties:
10 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kāpēc saprotu, bet nevaru sākt runāt?

Saprašana un runāšana ir dažādi smadzeņu procesi: saprast var mierīgi un savā tempā, bet runāt vajag reāllaikā, citu priekšā un bez melnraksta. Kad tam pievienojas bailes no vērtējuma, ieslēdzas stresa reakcija, kas fizioloģiski nomāc tieši to, kas visvairāk vajadzīgs: darba atmiņu un vārdu meklēšanu. Tāpēc vārdi „izgaist” nevis zināšanu trūkuma, bet trauksmes dēļ, un atgriežas, tiklīdz saruna beigusies.

Zinātnieki šo parādību sauc par svešvalodas trauksmi (foreign language anxiety) un uzskata to par vislabāk izpētīto valodu apguves bremzi: tā mazina vēlmi runāt, bet bez runāšanas prasme neaug. Bieži to pastiprina skolas pieredze, kurā kļūda nozīmēja sarkanu tinti un atzīmi, nevis normālu mācīšanās daļu.

Fakti, kas noņem spiedienu

  • Cilvēki, kuriem valoda ir dzimtā, kļūdas gandrīz nepamana: pētījumi rāda, ka sarunu biedri vērtē saturu un pūles, nevis gramatiku
  • Akcents nav trūkums: tā ir zīme, ka protat vairāk nekā vienu valodu; lielākā daļa pasaules angliski runājošo runā ar akcentu
  • Sarunas mērķis ir sazināties, nevis nokārtot eksāmenu: „negramatiska, bet saprotama” frāze ir veiksme, nevis neveiksme
  • Jūsu sarunu biedrs parasti domā par sevi, nevis krāj jūsu kļūdas (psiholoģijā to sauc par prožektora efektu)
  • Valodas prasme aug tikai no runāšanas apjoma: simts nepilnīgu sarunu attīsta vairāk nekā gads klusas mācīšanās

Kā pārvarēt trauksmi runājot svešvalodā?

Tāpat kā citām sociālajām bailēm, palīdz pakāpeniska ekspozīcija, tikai šeit kāpnes būvē no sarunām: runāšana skaļi pašam ar sevi (lasīšana, komentēšana, „sarunāšanās”, gatavojot ēst), saruna ar MI asistentu vai lietotni (droši, jo neviens nevērtē), īsas frāzes reālās zema riska situācijās (pasūtīt kafiju ceļojumā, atbildēt tūristam), sarunu klubs vai tandēms ar tādu pašu valodas apguvēju un tikai tad augsta riska situācijas: sapulces, zvani, darba intervijas.

Divi noteikumi paātrina progresu: ļaujiet sev kļūdīties apzināti (uzdevums „šodien pieļauj 3 kļūdas un pamani, ka neviens nenomira” darbojas labāk nekā tiekšanās pēc nevainojamības) un mēriet to, vai sazinājāties, nevis to, cik pareizi runājāt. Ja runājot kaist seja, ieskatieties nosarkšanas baiļu testā, bet, ja bailes no vērtējuma jūs pavada arī dzimtajā valodā, sāciet ar sociālās trauksmes testu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai tas nozīmē, ka man vajag vairāk gramatikas kursu?

Visticamāk, nē. Ja saprotat, bet nerunājat, problēma nav zināšanas, bet trauksme un runāšanas prakses trūkums. Vēl viens gramatikas kurss bieži kļūst par izvairīšanās veidu: mācīties ir droši, runāt ir bail. Lietderīgāk ieguldīt sarunu praksē zema riska vidē.

Ar draugiem runāju brīvi, bet darba sapulcēs iestrēgstu. Kāpēc?

Tāpēc, ka trauksmi rada nevis valoda, bet risks statusam: sapulcē kļūdas cena šķiet lielāka. Tas apstiprina, ka šķērslis ir sociāls, nevis lingvistisks. Palīdz sagatavošanās (atslēgas frāzes iepriekš), īsu izteikumu noteikums (labāk trīs īsi nekā viens nevainojams) un laiks: jo biežāk runājat, jo mazāk tas šķiet eksāmens.

Vai MI sarunu partneri tiešām palīdz?

Jā, kā apakšējie kāpņu pakāpieni: jūs runājat reāllaikā, bet bez bailēm no vērtējuma, tāpēc tiek trenēta tieši runāšanas mehānika. Taču augšējos pakāpienus tie neaizstāj: trauksme pilnībā atkāpjas tikai dzīvās sarunās ar cilvēkiem.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?