Pāriet uz saturu
VisiTesti.lv
Fobijas un bailes

Nosarkšanas baiļu tests

Bailes nosarkt (eritrofobija) ir visnežēlīgākais apburtais loks starp visām sociālajām bailēm: cilvēks baidās nosarkt, šīs bailes ieslēdz trauksmi, trauksme paplašina sejas asinsvadus, un sārtums parādās tieši tāpēc, ka no tā baidījās. Jo vairāk cenšaties nenosarkt, jo drošāk nosarkstat, un katra šāda epizode bailes nostiprina.

Aiz bailēm parasti slēpjas pārliecība, ka nosarkums atklāj vājumu un ka visi to redz un vērtē. 10 jautājumi palīdzēs novērtēt, cik lielā mērā eritrofobija vada jūsu saskarsmi ar citiem.

Dalīties:
10 jautājumi ~2 min. Bezmaksas

Sāciet testu

Pareizu vai nepareizu atbilžu šeit nav, tāpēc atbildiet tā, kā ir patiesībā. Rezultātu redzēsiet uzreiz.

Jūsu atbildes netiek nekur sūtītas un saglabātas, viss notiek tikai jūsu pārlūkprogrammā.

Kas ir eritrofobija un kā darbojas tās apburtais loks?

Eritrofobija (grieķu „erythros” nozīmē sarkanu) ir bailes nosarkt citu cilvēku klātbūtnē. Pati sarkšana ir normāla, veselīga fizioloģija: sociālās situācijās adrenalīns paplašina sejas asinsvadus, un tas ir ierakstīts evolūcijā (pētnieki uzskata, ka nosarkums darbojas kā patiesuma signāls: to nav iespējams notēlot). Problēma nav sārtums, bet karš ar to: bailes nosarkt pašas ieslēdz to fizioloģiju, no kuras cilvēks baidās.

Loks griežas šādi: uzmanība tiek pievērsta savai sejai („vai seja jau kļūst karsta?”), šāda sevis vērošana rada trauksmi, trauksme izraisa adrenalīna pieplūdumu, adrenalīns sārtumu, sārtums paniku („visi redz!”), bet panika vēl vairāk sārtuma. Galu galā ieslēdzas izvairīšanās un slēpšana, kas uz brīdi nomierina, bet ilgtermiņā bailes audzē, jo cilvēks nekad nepiedzīvo svarīgāko pierādījumu: ka ar sārtumu var sadzīvot un ka pasaule no tā nesabrūk.

Divi fakti, kas maina spēles noteikumus

Pirmais fakts: citi redz daudz mazāk, nekā jūs jūtat. Pētījumi konsekventi rāda, ka cilvēki sava nosarkuma intensitāti pārvērtē: iekšējā karstuma sajūta ir stipra, bet ārējais sārtums bieži ir tikko pamanāms vai ilgst dažas sekundes. Šo plaisu sauc par prožektora efektu: mums šķiet, ka stāvam uz skatuves prožektora gaismā, lai gan publika skatās savos telefonos. Otrais fakts: nosarkums nekaitē jūsu tēlam tā, kā domājat. Eksperimentos cilvēkus, kas nosarkst, vērtē nevis kā vājus, bet kā patiesākus un simpātiskākus: sārtumu uztver kā godīguma, nevis vainas zīmi.

Šie fakti ir svarīgi, jo eritrofobija balstās uz divām pārliecībām („visi redz” un „tā ir katastrofa manam tēlam”), un abas ir empīriski kļūdainas. Kognitīvā terapija ar tām strādā tieši: ar uzvedības eksperimentiem (apzināti nosarkt un vērot reālās, nevis iedomātās sekas) cilvēki paši pārliecinās, ka katastrofas nav.

Kas patiešām palīdz?

Iedarbīgākie virzieni, ko apstiprinājuši pētījumi:

  • Uzmanības treniņš: iemācīties noturēt uzmanību uz sarunu un sarunu biedru, nevis uz savu seju; tas ir tā sauktais uzdevuma koncentrācijas treniņš (TCT), kas izstrādāts tieši eritrofobijai un uzrāda labus rezultātus
  • Paradoksālā stratēģija: pārstāt cīnīties ar sārtumu un ļaut tam būt („labi, nosarku, turpinu domu”); bez panikas degvielas sārtums norimst dažu desmitu sekunžu laikā
  • Atklātības kārts: viegla nosaukšana vārdā („nu, re, nosarku”) ar smaidu noņem visu slēpšanas spriedzi; klausītāji to gandrīz vienmēr uztver sirsnīgi
  • Slēpšanas stratēģiju samazināšana: grims, apkakles un ēna uz brīdi nomierina, bet uztur pārliecību, ka nosarkums ir kauns, kas obligāti jāslēpj
  • Ekspozīcija: apzināti doties situācijās, kur var nosarkt, sākot ar vieglākajām; katrs sārtums, kas pārciests bez katastrofas, ir ķieģelis atveseļošanās ceļā

Eritrofobija, sociālā trauksme un radikāli risinājumi

Eritrofobija visbiežāk ir sociālās trauksmes daļa vai tās koncentrēta forma: cilvēks baidās nevis no paša sārtuma, bet no negatīvā vērtējuma, ko tas it kā atnesīs. Tāpēc arī to ārstē ar sociālās trauksmes rīkiem, kognitīvi biheiviorālo terapiju, kurai pie šīm bailēm ir vieni no labākajiem rezultātiem. Ja nosarkšana ir tikai viena no daudzām biedējošām sociālām situācijām, ir vērts novērtēt kopainu; ja bailes ir šauras un vērstas tikai uz sārtumu, palīdz specializētas metodes (TCT, uzvedības eksperimenti).

Atsevišķi par radikāliem līdzekļiem. Internetā eritrofobija bieži noved līdz simpatektomijai (ETS), operācijai, kas pārtrauc sārtumu vadošos nervus. Svarīgi zināt: tā ir neatgriezeniska procedūra ar biežām un nopietnām blaknēm (kompensatorā svīšana citās ķermeņa vietās moka lielu daļu operēto), tāpēc starptautiskās vadlīnijas to uzskata par pēdējo līdzekli pēc tam, kad psihoterapijas iespējas ir izsmeltas, nevis par pirmo risinājumu. Gandrīz visos gadījumos pareizākā secība ir: vispirms terapija, kas strādā ar bailēm, jo problēma ir bailes, nevis asinsvadi. Ja nosarkšanas dēļ stipri cieš pašvērtējums, aplūkojiet arī pašvērtējuma testu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai sarkšanu var savaldīt ar gribasspēku?

Tieši ne, un tieši mēģinājumi to kontrolēt to kurina: sārtums ir automātiska asinsvadu reakcija, uz kuru pavēles neiedarbojas. Kontrolēt var to, kas to baro: uzmanību (atgriezt to pie sarunas, nevis pie sejas), interpretāciju („patiesuma zīme”, nevis „kauns”) un paniku (ļaut sārtumam būt). Paradoksāli, bet sārtums visātrāk pāriet tad, kad tam ļauj būt.

Nosarkstu no jebkā: uzslavas, uzmanības, pat bez iemesla. Vai man ir eritrofobija?

Bieža sarkšana pati par sevi ir tikai fizioloģiska īpatnība (jutīgāka asinsvadu reakcija, biežāka cilvēkiem ar gaišu ādu), nevis fobija. Eritrofobija sākas tad, kad nosarkšanas dēļ ciešat: pastāvīgi to vērojat, baidāties no tās, slēpjat to un tās dēļ izvairāties no situācijām. Tests mēra tieši šo daļu. Cilvēks, kas bieži nosarkst, bet nebaidās, dzīvo mierīgāk nekā tas, kas nosarkst reti, bet cieš no fobijas.

Vai ir zāles pret sarkšanu?

Dažos gadījumos ārsti izraksta zāles fiziskās reakcijas mīkstināšanai (piemēram, beta blokatorus situatīvai trauksmei), taču tas ir simptomātisks rīks, nevis risinājums: bailes paliek. Ilgtermiņa rezultātus dod darbs ar pašām bailēm, pirmām kārtām kognitīvi biheiviorālā terapija. Jebkuras zāles apspriediet tikai ar ārstu, bet radikālas procedūras vērtējiet ļoti piesardzīgi.

Vai manas atbildes tiek saglabātas?

Nē. Visi aprēķini notiek jūsu pārlūkprogrammā, atbildes netiek nekur sūtītas un netiek glabātas.

Avoti un metodika

Testu sagatavoja VisiTesti.lv redakcija, balstoties uz zemāk norādītajiem avotiem. Kā veidojam un vērtējam testus, lasiet metodikas lapā.

Vai šis tests jums bija noderīgs?